Vēlreiz pieminot slavenākos to laiku pārstāvjus:
Ivans Jefremovs. "Andromēdas miglājs" un citi.
https://www.lffb.lv/raksti/lasit-talak/ivans-jefremovs-nakotne-ir-gaisa-un-briniskiga
Romāns latviski.
https://libcat.ru/knigi/fantastika-i-fjentezi/273170-ivans-jefremovs-androm-das-migl-js.html
Ivans Jefremovs. Baiļu Stunda.(Buļļa stunda), es parasti tulkoju kā “Vērša stunda”.
1968 gadā Ivans Jefremovs pabeidza rakstīt šo savu romānu, kura darbība izvēršas uz planētas ar oligarhisku sabiedrisko iekārtu. Astronautu – augstākas progresīvas sabiedriskās formācijas – Zemes cilvēku grupa, pretstatīta planētas Tormanss iedzīvotājiem, kuri izauguši apspiešanas, aizliegumu un tirānijas apstākļos.
Jefremovam brīnumainā kārtā jau pagājušā gadu simteņa sešdesmitajos gados bija izdevies uzminēt dažus zinātnes sasniegumus un daudz ko no pašreiz notiekošā sabiedrības attīstības procesa, un ja atmetam visus tā laika PSRS iekārtai tik ļoti raksturīgos marksistiski ļeņiniskos un komunistiskos saukļus tad redzam, ka tā nākotnes sabiedrība, kādu savā fantāzijā izveidojis autors, nepavisam nelīdzinās PSRS oligarhiski totalitārajam režīmam, ar Ļeņina piesaukšanu un daudzināšanu, ar psiholoģiski nomācošajiem, zombējošajiem lozungiem, bet vairāk tādai, uz kādu savā attīstībā lēnām, ar grūtībām tomēr virzās daudzas valstis un visa progresīvā cilvēce mūsdienās.
Grāmata jāuztver nevis kā komunistiskas propagandas avots, bet gan kā brīdinājums, kas var notikt ar Zemi pie patērētāju attieksmes pret dzīvo dabu un nekontrolētas trušveidīgas cilvēku vairošanās, pārpludinot visas bioloģiskās nišas, iznīcinot jebkuru citu augu vai dzīvnieku sugu, noliekot sevi ja ne gluži Visuma, tad noteikti uz Zemes dzīvojošo centrā un uzsverot savu valdošo lomu ar patērētāju un iznīcinātāju attieksmi, bez līdzjūtības un mīlestības pret saviem “jaunākajiem” radiniekiem – augiem un dzīvniekiem, nemaz nerunājot par savas sugas pārstāvjiem. Grāmata nepieder pie vieglās, izklaidējošās lasāmvielas, tā prasīs zināmu prāta sasprindzinājumu, lai izprastu autora domas un idejas.
https://egramatas.com/category/kategorijas/fantastika/krievu-padomju-rakstnieku-fantastika/
Ivans Jefremovs.
Bērnība
Jau agri parādījās mazā Ivana spējas: četru gadu vecumā viņš iemācījās lasīt, bet sešu gadu vecumā iepazinās ar Žila Verna daiļradi un iemīlēja grāmatas par pētniekiem, jūrasbraucējiem un zinātniekiem. 1914. gadā viņa ģimene pārcēlās uz Berdjansku, kur Ivans iestājās ģimnāzijā. 1917. gada revolūcijas laikā vecāki šķīrās.
Mācības un ekspedīcijas
Lai nopelnītu naudu iztikai, Jefremovs mācību laikā strādāja par krāvēju, zāģētāju, šofera palīgu un šoferi nakts maiņā. 1923. gadā viņš nokārtoja stūrmaņa eksāmenu piekrastes tirdzniecībā un pēc skolas absolvēšanas 1924. gada pavasarī devās uz Tālajiem Austrumiem.
Iepazinies ar akadēmiķi P. Suškinu, Jefremovs ieinteresējās par paleontoloģiju. 1924. gadā pēc kuģojuma Klusajā okeānā (kā matrozis) nākamais paleontologs atgriezās Ļeņingradā un ar kapteiņa D. Luhmanova ieteikumu iestājās universitātē, lai studētu bioloģiju.
Kopš 20. gadsimta vidus viņš piedalījās dažādās ekspedīcijās, kuras sniedza daudz vērtīgu atradumu un atklājumu. Ivana Jefremova paleontoloģisko ekspedīciju maršruti veda uz Pievolgu, Urāliem un Vidusāziju, 1930. gadu pirmajā pusē viņš piedalījās ģeoloģiskās ekspedīcijās Urālos, Sibīrijā un Tālajos Austrumos (1931. gadā bija Lejas Amūras ekspedīcijas grupas vadītājs[2]). Dažas epizodes no viņa ekspedīcijām vēlāk tika iekļautas viņa stāstos Алмазная труба, Тень минувшего», Голец Подлунный.
Zinātniskā darbība un daiļrade
1937. gadā Jefremovs kā eksterns absolvēja Ļeņingradas Kalnrūpniecības institūtu. 1941. gadā viņš aizstāvēja doktora disertāciju par tēmu "PSRS vidējo zonu perma perioda mugurkaulnieku fauna", kļūstot par bioloģijas zinātņu doktoru. Tai laikā I. Jefremovs jau dzīvoja Maskavā, uz kuru 1935. gadā bija pārcēlies Paleontoloģijas institūts.
1941. gadā, sākoties karam, viņš evakuējās uz Alma Atu, no turienes — uz Frunzi. Tur viņš pārcieta smagu drudža formu, gūstot nopietnu sirds slimību.
1940. gados Jefremovs izstrādāja jaunu zinātnes nozari — tafonomiju, kas pēta organismu atlieku saglabāšanās likumsakarības nogulumiežu slāņos.
Kara laikā Jefremovs sāka rakstīt savus pirmos "stāstus par neparasto", kuros apvienojās zinātniskā fantastika un piedzīvojumi. Starp citu, šajos stāstos viņš prognozēja, ka tiek atklāta hologrāfija un dimantu iegulas Jakutijā. Kara laikā radās arī vairāki viņa lielapjoma darbi.
Ekspedīcijā Gobi tuksnesī Jefremovam radās nodoms izveidot darbu par kosmisko nākotni, par apdzīvotu pasauļu Lielo Loku Visumā, skaistiem un varonīgiem ļaudīm, cilvēcīgām attiecībām uz planētas, kuru tās apdzīvotāji pārvērtuši par ziedošu dārzu. Grāmatā "Andromedas miglājs", kas tika izdota 1957. gadā, aprakstītā nākotne ir komunistiska — bez privātīpašuma, tirgus ekonomikas un profesionālām valsts iestādēm.
Vēlāk Jefremovs sarakstīja vēl vairākus romānus: Лезвие бритвы, Час Быка (šis romāns, kas bija domāts kā brīdinājums, no padomju varas tika uztverts kā "apmelojums", tika izņemts no bibliotēkām un līdz 1980. gadu beigām netika atkārtoti izdots.
1972. gadā, jau pēc Ivana Jefremova nāves tika publicēts viņa pēdējais romāns Таис Афинская.
Personīgā dzīve.
I. Jefremovs bija precējies 3 reizes. Viņa pirmā laulība ar Kseniju Svitaļsku bija īslaicīga un beidzās ar šķiršanos. 1936. gadā viņš apprecējās ar Jeļenu Konžukovu, ar kuru kopdzīve ilga līdz sievas nāvei 1961. gadā. Trešā laulība ar Taisiju Juhņevsku tika noslēgta 1962. gadā. Viņa pēdējais romāns Таис Афинская, kas tika publicēts pēc viņa nāves, veltīts T. Juhņevskai.
Ivans Jefremovs nomira 1972. gadā 65. gadu vecumā.
https://lv.wikipedia.org/wiki/Ivans_Jefremovs
Vladimirs Mihailovs - viens no autoriem, kas rosināja iemīlēt fantastikas žanru.
https://www.lffb.lv/raksti/lasit-talak/vladimirs-mihailovs-begli-no-nekurienes
Arkādijs un Boriss Strugacki - varbūt pat lielākie padomju fantastikas dižgari.
https://www.lffb.lv/raksti/lasit-talak/arkadijs-un-boriss-strugacki-jautajuma-par-ciklotaciju
Boriss Strugackis (dzimis 1933. gada 15.aprīlī Ļeņingradā, miris 2012. gada 19. novembrī) bija slavens krievu rakstnieks, scenārists un tulkotājs, daudzu pazīstamu zinātniskās fantastikas darbu autors, kas kopā ar savu brāli Arkādiju sarakstījis gandrīz 30 zinātniskās fantastikas romānus un garstāstus. Pats savu daiļradi sauca par „reālistisko fantastiku”, uzsverot, ka tās centrā atrodas cilvēks un viņa liktenis.
Rakstīt B. Strugackis sāka drīz pēc skolas beigšanas, bet 1958. gada janvārī žurnālā „Tehnika – molodjoži” tika publicēts viņa un brāļa kopīgais darbs – zinātniski fantastiskais stāsts „No ārienes”.
Pašu pazīstamāko darbu vidū, ko radījuši brāļi Strugacki, ir „Grūti būt dievam” (1964), „Pirmdiena sākas sestdienā. Pasaka jaunākajiem zinātniskajiem līdzstrādniekiem” (1965), „Apdzīvotā sala” (1969), „Pikniks ceļa malā” (1974), „Miljards gadu pirms pasaules gala” (1976-1977) un daudzi citi.
Pēc brāļa nāves 1991. gadā B. Strugackis publicēja vēl divus romānus, ko viņš bija sarakstījis viens pats, – „Dzīves mērķa meklēšana jeb Divdesmit septītā ētikas teorēma” un „Šīs pasaules nespēcīgie”. Romāni tika publicēti ar pseidonīmu S. Vitickis. Tādā veidā B. Strugackis izrādīja cieņu brālim, ar kuru viņi bija nolēmuši, ja kāds no viņiem nolems sarakstīt nopietnu darbu viens pats, tad paņems pseidonīmu.
2003. gadā B. Strugacki apbalvoja ar Goda ordeni. B. Strugackis nodarbojās ne tikai ar oriģināldaiļradi, bet arī ar tulkojumiem. Viņš tulkoja no angļu valodas Andrē Nortoni, Holu Klementu un Džonu Vindemu. Ir izmēģinājis roku arī scenārista amatā – par scenāriju filmai „Mirušā cilvēka vēstules” viņam piešķirta KPFSR Valsts brāļu Vasiļjevu vārdā nosauktā prēmija.
Sergejs Sņegovs un viņa "Cilvēki kā dievi".
https://www.lffb.lv/raksti/lasit-talak/cilveki-ka-dievi
Kirs Buličevs. Ražīgs un labestīgs. Starp citu, polemizējot ar Sņegovu, vienu savu stāstu krājumu nosauca "Cilvēki kā cilvēki".
https://www.lffb.lv/raksti/lasit-talak/kirs-bulicevs-atnaceji-ne-pie-mums
https://www.lffb.lv/raksti/lasit-talak/kirs-bulicevs-simts-gadu-uz-prieksu
https://www.lffb.lv/raksti/lasit-talak/kirs-bulicevs-pedejais-kars
PUBLICĒTS11. FEBRUĀRIS, 2019
Šī grāmata ir par parastu 2070. gada kosmisko lidojumu, kas varoņus noved pie neparastiem piedzīvojumiem. Tas ir stāsts par kosmosa jūrniekiem – to mazbērniem, kuri šodien dodas krastā Murmanskā vai Liverpūlē un kuri stāv sardzē Atlantijas okeānā vai Laptevu jūrā.
Un tā kā autors apzināti uzsver mūsdienu jūrnieku un rītdienas astronautu darba līdzību pat izmantojot līdzīgu terminoloģiju, varoņu vārdi var sakrist ar šodien dzīvojošo vārdiem. Tomēr šādas sakritības ir tīra nejaušība, jo romāns ir fantastisks.
Tātad, kosmosa kuģim “Segeža” ir jāpārtrauc parasts lidojums, jo noticis Neparastais…
Saites atjaunotas. Izlabotas ar automātisko tulkošanas programmu kļūdaini iztulkotās teksta vietas.
PUBLICĒTS11. FEBRUĀRIS, 2019
Kirs Buličvevs. Ļaunuma spogulis
Viens no noveļu un romānu sērijas romāniem par skaistās un drosmīgās Starpgalaktiskās policijas aģentes Koras Orvatas piedzīvojumiem. Šoreiz aģentam 003 būs jāatrisina Ļaunuma Spoguļa noslēpums. Romāna varoņu apbrīnojamie piedzīvojumi: kaujas ar pirātiem, jūras kaujas un kaujas uz sauszemes notiek vienlaikus gan nākotnē, gan 18. gadsimtā.
https://egramatas.com/category/kategorijas/fantastika/krievu-padomju-rakstnieku-fantastika/