Mora ir pārliecināts, ka klimata izmaiņas pārtraukt vairs nav iespējams, un pasaules valstīm būtu nekavējoties jāsāk gatavoties tam, ka aukstākie gadi tuvākā nākotnē būs tādi, kādus šodien atmināmies kā karstākos.
Izmaiņas vairs nevar apturēt, tikai nedaudz aizkavēt
Havaju Universitātes trešdien žurnālā «Nature» publicētajā pētījumā norādīts, ka pat, ja cilvēki no šīs dienas liktu lietā visus pieejamos resursus, lai pilnībā apturētu oglekļa emisiju nonākšanu atmosfērā, klimta izmaiņas tik un tā būtu nenovēršamas un varētu tikt tikai nedaudz aizkavētas.
Ja process turpināšoties pašreizējā tempā, Ņujorka ar dramatiskām klimata izmaiņām saskarsies 2047. gadā, Losandželosa 2048 un Londona 2056. gadā. Taču, ja kaitīgo emisiju izplūdes apmērs tiktu stabilizēts un ierobežots, Ņujorka bīstamo klimta robežu sasniegtu līdz 2072. gadam, kamēr Londona līdz 2088. gadam.
Pirmās ASV pilsētas, kas sajustu vērā ņemamas klimata izmaiņas, būšot Honolulu un Fīniksa, ap 2046. gadu sekotu Sandjēgo un Orlando. Ņujorkā un Vašingtonā tas notikšot ap 2047. gadu, kamēr Losandželosā, Detroitā, Hjūstonā, Sietlā, Ostinā un Dallasā nedaudz vēlāk.
Pēc 30 gadiem «jaunais klimats» iestāsies vairumā pilsētu
No 265 pētījumā detalizēti iekļautajām pilsētām, visvēlāk «jaunais klimats» iestāšoties Aļaskā 2071. gadā. Kamilo Moro atzīst, ka aprēķinos ir piecu gadu kļūdas iespējamība.
Līdz 2043. gadam vairāk nekā puse pētījumā ietverto jeb 147 pilsētas piedzīvošot «jauno klimatu», kad gaisa temperatūra tur būšot augstāka nekā līdzšinējos siltuma rekordu uzstādīšanas gados.
Globālās sasilšanas epicentrs būšot līdzšinējie tropu reģioni.
«Mēs esam pieraduši tam klimatam, kādā patlaban dzīvojam. Klimatam mainoties, mēs tiktu izstumti ārpus savas komforta zonas.
Tas būs ļoti nepatīkam gan mums cilvēkiem, gan citai dzīvajai radībai,» situāciju skaidro Mora.
Mājas varētu pamest pat pieci miljardi cilvēku
Līdz 2050. gadam klimata izmaiņu dēļ savas mājas pametīšot viens līdz pat pieci miljardi cilvēku, pētījuma detaļas atklāj tā līdzautors, Havaju Universitātes absolvents un pētnieks Raiens Longmans.
«Klimata izmaiņas visvairāk ietekmēs tās valstis, kurām ir mazākā ekonomiskā kapacitāte tām atbildēt.
Ironiskā kārtā, tās būs valstis, kuras par klimata izmaiņām atbildīgas vismazāk,» viņš saka. Mora prognozē, ka nepiedzīvots karstums ap 2020. gadu visātrāk sāksies Manovkā, Indonēzijā. Tad Kingstonā Jamaikā. Bet divu desmitgažu laikā vēl 59 pilsētas dzīvos nepieredzēti karstā klimatā, to vidū Singapūra, Havana, Kuala Lumpura un Mehiko.
Mora un Havaju Universitātes pētījumā klimata izmaiņas un siltumnīcas efekta izpausmes analizēts līdz šim neierastā veidā. Kamēr vairums pētnieku koncentrējušies uz straujo klimta izmaiņu ietekmi uz Arktiku, dzīvo radību un ūdens līmeņa izmaiņām, Moras komanda analizēja klimata izmaiņu ietekmi uz cilvēkiem, īpaši tropu reģionos, kur mitinās lielākā cilvēces daļa.
Karstā klimata valstīs no svara pat dažu grādu izmaiņas
Mora skaidro, ka valstīs, kur jau tagad ir silts klimats, gaisa temperatūras izmaiņas pat par dažiem grādiem var izjaukt līdzšinējo līdzsvaru, iznīcināt lauksaimniecības iespējas, veicināt slimību izplatību un novest pie masu migrācijas.
Pētnieku komanda salīdzināja dažādus globālā klimata modeļus un radīja indeksu, ar kura palīdzību identificēt reģionus, kur temperatūra celsies virs pēdējo 150 gadu laikā pieredzētās normas. Draudīgas klimata izmaiņu kartes sastādīšanai tika izmantoti laika novērojumi, datoru izstrādāti klimta modeļi un citi dati.
Lūzuma punkts - datums, no kura gaisa temperatūra rekordi tiks uzstādīti ik gadu
Šādā veidā virknei pasaules pilsētu noteikts klimata izmaiņu lūzuma punkts, sākot no kura gaisa temperatūra pārsniegs pēdējo 150 gadu laikā piedzīvoto. Piemēram, Ņujorkas gadījumā tas būšot 2047. gads. Un pēc šī lūzuma punkta, gaisa temperatūra Ņujorkā būšot augstāka, nekā laikā no 1860. līdz 2005. gadam fiksētie gaisa temperatūras rekordi.
Savukārt, karstākais gads pasaules mērogā bijis 2005. gads. Saskaņā ar pētījumu, vidēji pēc 2047. gada katrs nākamais gads, visticamāk, būs siltāks nekā 2005. gadā.
«Vidēji tropu reģions pieredzēs līdz šim neredzētas klimta izmaiņas 16 gadus ātrāk, nekā pārējā pasaule,» teikts pētījumā.
Pensteitas universitātes biologs Eriks Posts norāda, ka kopumā Mora pētījumam nepiekrīt, taču tas esot jāuztver kā vērā ņemams brīdinājums gan politiķiem, gan sabiedrībai kopumā.
Migrācija var izraisīt reģionālus konfliktus
Par īpaši bīstamu zinātnieki uzskata klimata izmaiņu radīto migrāciju. Tā notiks arī pāri robežām, tāpēc skaidrs, ka kādā brīdī aukstāka klimata valstis klimata bēgļus nespēs uzņemt. Un neatļauti migrācijas mēģinājumi varētu izraisīt plaša mēroga konfliktus. «Pastāv politiski noteiktas robežas, kuras nevar tikt viegli pārvarētas. Piemēram, Meksikas iedzīvotāji.. Ja tur klimats kļūst pārāk skarbs, maz ticams, ka viņi varēs tā vienkārši pārcelties uz Amerikas Savienotajām Valstīm,» «NBC News» lietas nopietnību skaidro Mora.