nesaukšu vārdā

bišk bišk piejauca krēmīgajam baltumam

tā nu stāvējām krastā un ne manāmi migla kāpās tuvāk

kā alā bez izejas

netikām atpakaļ

drīz izlīda no ezera dzelmes zem ūdene

aizburāja krastā un atdarīja lūku

tūdaļ kā norunāts pamodās putni

tomēr putni ne bija

bet spīganas uz slotām kas laidās šurpu

kā hītrovas lidostā no visām pusēm

pie ķēra brunčus un kāpa zem ūdenē

tieši pirms agrajiem gaiļiem

slotu krakšķoņa drānu švikstona rimās

vērās cieti un pazuda atkal ezera dzelmē zem ūdene

kniebām viens otram ar pārsalušām rokām

migla atlaidās

sakāpām auto busā durvis aiz vērās un šoferis uzņēma kursu uz rīgu

aku rāt pirms gaiļiem