Zenta Logina (1908-1983) nepieredzēja savu pirmo personālizstādi 1987. gadā, kas notika Latvijas Zinātņu akadēmijā. Ilgāku laiku māksliniece drīkstēja izstādīt tikai pēc viņas metiem māsas Elīzes Atāres darinātos gobelēnus. Abstraktās un kosmiskās gleznas sāka atcerēties, novērtēt un retumis arī izstādīt tikai vēlāk. Un nupat atklāju, ka Zenta Logina jau tādā kā neklātienē joprojām nav piedzīvojusi sava vārda pieminējumu vienīgajā pēc neatkarības atgūšanas izdotajā autoritatīvu kolēģu kopīgi veidotajā Latvijas mākslas vēsturē (Pētergailis, 2004).
Pašlaik galerijā Alma ir reta iespēja aplūkot Zentas Loginas darbus, kuru šķietami nesavienojamās atpazīšanas zīmes ir abstrakta formu valoda un kosmiskas tēmas. Pēc kosmosa iekarošanas 60. gadu sākumā šī tematika bija izplatīta mākslinieku vidū, bet Zentas Loginas darbību atšķir konsekvence. Ekspozīcija aptver mākslinieces pēckara perioda darbus - autortehnikā veidotus, skulpturāli eksperimentālus. Tie atspoguļo mākslinieces «padziļināto interesi par kosmosu, filozofiju, zemapziņas esību».
Plašāk par to, ko kuratori un mākslas kritiķi stāsta par Zentas Loginas darbu izstādi, kas apskatāma līdz pat 2. septembrim, lasiet ceturtdienas [28. jūlija] laikrakstā „Diena”.
Attēlā: Zentas Loginas 1977.gada darbs Kosmosa stacija
http://www.diena.lv/kultura/xx-gadsimta-3d-gleznieciba-latvija-13894623