“Šķīvis” debesīs
Notika tas pussešos. Saule spīdēja spilgti, debesis bija skaidras, bez mākoņiem. Es sēdēju uz soliņa un vēroju, kā mani dēlēni spēlējas ar kaimiņu meitenīti. Un pēkšņi es kaut ko sajutu. Pagriezu galvu pa kreisi un sastingu no bailēm – no deviņstāvu mājas otras puses lēnām parādījās īsts lidojošais šķīvītis! Tas spīguļoja, kā dzirkstele no metināšanas.
No sākuma “šķīvim” bija kupols. Pēc tam tas izzuda, un no objekta uz leju pastiepās spilgta aste. Tas izstiepās uz atpakaļu un no jauna parādījās kupols. “Šķīvis” sastinga un ilgi karājās netālu. Pie tam man radās sajūta, it kā mani uzmanīgi vēro.
Aculiecinieks
Bērni, skatieties, lidojošais šķīvītis! – es iesaucos.
Visi pacēla galvas un arī pamanīja NLO.
Mēs viņus šeit bieži redzam, - mierīgi teica laukumā spēlējošā astoņgadīgā Jūlija. – Viņi arī naktī lido, un mākoņainās dienās. Parasti mēs tādos momentos slēpjamies, bēgam pa mājām. Ber reizēm gadās, pēkšņi stari no mākoņiem ložņā pa zemi. Ja tas naktī notiek, kļūst gaišs!
Es skatījos uz “šķīvīti” un domāju: “Tikai nelido pie mums. Nevajag, lido prom!”. Tāds iespaids, ka manas domas izlasīja – NLO pēkšņi nepagriežoties un steidzami aizlidoja uz to pusi, no kuras parādījās. Es nopūtos un nomierinājos, baiļu sajūta pārgāja.
Tajā pat dienā es piezvanīju uz vietējo avīzi. Tās darbinieki pusstundu mani izprasīja, skaidroja:
Varbūt, tā bija meteozonde vai lidmašīna?
Galarezultātā noskaidrojās, ka tajā vietā nelidoja ne viens, ne otrs, bet pēc tam avīzes lappusēs parādījās ziņa, ka, sak, ir aculiecinieki, kuri savām acīm redzējuši virs pilsētas lidojošo šķīvīti.
Komentāri (0)
Komentāru vēl nav.