Viena diena vampīra dzīvē...

Viena diena vampīra dzīvē.

Pirmkārt sāksim ar to, ka  darba ar nosaukumu viena diena vampīra dzīvē ir nekorekts, jo vampīri pamatā tomēr dzīvo pa naktīm. Tomēr izlaižot šo neprecizitāti es nolēmu uzrakstīt par vienu “dienu vampīra dzīvē” nedaudz hronoloģiskā un ar humoru ( cerams, ka caurvītā stilā, jo uzskatu, ka pliki un sausi fakti nav interesanti, bet pārāk nopietns stāstījums varētu būt garlaikojošs. Pieņemsim, ka vampīrs, par kuru es rakstu esmu es pati vienu dienu pēc tam, kad uzzināju, ka esmu kļuvusi par vampīru.

21:00 Pamodos. Galva plīst pušu. Šķiet, ka vakar izdzēru nedaudz par daudz vīna. Tas nelietis visu nakti stāstīja par to, ka es esot kaut kāds asinis sūcošs monstrs, kuru sauc vampīrs. Nē es saprotu, ka man skolā mācīja par to, kas ir vampīri, es saprotu, ka pati divas nedēļas meklēju maģiju kā ar šo nelieti, kurš sauc sevi par Drakulu, novākt, bet tagad viņš man sēdēja pretī pie galda un mēģināja iestāstīt, ka es esot slēptais vampīrs, kurš izpaužoties tikai pilnmēness laikā. Joki. Un vispār cik, ir pulkstenis?

21:05 Ārprāts. Tikko paskatījos pulkstenī. Jau deviņi vakarā! Izskatās, ka pagājušajā naktī esmu ļoti, es teiktu, ka pat pārāk ļoti labi atpūtusies. Pilnībā neko negribas. Nē gribās gan. Es gribu ēst!!!...

21:30 Apēdu pāris bļodiņas salātu. Ēst vienalga gribās. Pie velna. Palūdzu uzcept steiku. Pavārs nokļūdījās un atnesa steiku ar asinīm. Es viņu ciest nevaru!!!

21:45 Apēdu steiku ar asinīm. Gribu vēl asinis. Stop!! Es tak neesmu vampīrs, lai gribētu asinis.

21:55 Atnāca krusttēvs Alekss. Pajautāja kā es jūtos. Teica, ka mana ballīte viņam pilnībā neesot traucējusi gulēt. Piedāvāja pret paģiru līdzekli

22:00 Piedod tēvoci.. Iekodu!

22:03: A, viņš ir tīri tā neko.

22:05 Cerams, ka es pārāk daudz neizdzēru un viņš nekļūs par vampīru...Un vispār ceru, ka viņš atjēgsies...

22:45 Labāk viņš nebūtu atjēdzies. Alekss sāka bļaut un noslēpās bibliotēkā. Nekā nesaprotu. Esmu tak viņa iemīļotā krustmeita. Vai arī vairs neesmu?

23:00 Hmmmm... a man patīk, ka mani nevar ieraudzīt spogulī. Vismaz nevar redzēt iepriekšējās nakts sekas.

23:20 Divdesmit minūtes jau kā klīstu gar bibliotēku lūgdama krusttēvu, lai iznāk ārā. Viņš neatbild. Sāku uztraukties...

23:45 Sāku uztraukties pamatīgi.

23:55 Durvis noskrapstēja. Urrā!!! Viņš ir nācis pie prāta.

24:00 Vai arī nē? Viņam rokās ir koka krusts. Dīvaini. Man šķita, ka vampīriem vajadzētu baidīties no krustiem. Vai nu es neesmu vampīrs- vai arī koka krusti neiedarbojas. Nu labi parotaļāsimies. Pabēgsim no viņa.

00:30 Eu!!! Tas nav forši! Kāpēc man sāp? Sudraba trauki? Interesanti. Šķiet, ka šo istabu derētu pamest pēc iespējas ātrāk. Jāieraksta plānotājā iegādāties smalkus ādas cimdiņus, lai varētu lietot jeb kādus traukus.

01:00 “Eu, Alekss!!! TU nevarētu man paskaidrot kāpēc man sāp sudraba klātbūtnē?

01:20 Laikam tā nebija pati labākā ideja. Interesanti ko nozīmē Silveratum!

01:30 Aizgāju līdz bibliotēkai. Noskaidroju šo to par vampīriem. Uzzināju ko nozīmē Silveratum! Labāk es nebūtu to zinājusi.

01:45 Tātad viņš mēģināja mani nogalināt!!!! Da es viņu pati sakodīšu un atstāšu mirt nost. Krusttēvs saucas. Ja mani vecāki to redzētu!!!

02:00 Tā izskatās, ka tagad viņš ir pazudis. Dienas gaisma? Tas idiots mēģina no stūra izmantot Lumos. Tas nav godīgi!!! Vai arī viņš ir bijis slikts skolnieks un nekad nav painteresējies par to, ka Lumos vampīrus tikai satricina.

03:00 Tā jauki. Viņš atkal ir pazudis. Un man tik ļoti gribās ēst.

03:15 Apēdu vēl vienu asiņaino steiku. Jūtos labāk. Hmmm...varbūt, ka varētu tēvoci šonakt neapēst.

03:45 Izskatās, ka tēvocis pats domā, ka viņa apēšana nebūtu jauks solis un atnāca parunāties.

04:01 Hmmmm...Vispār mēs nonācām pie secinājuma, ka vampīrisms tā ir slimība, kura var būt diezgan izdevīga. Nolēmām vēl kaut ko pameklēt bibliotēkā.

04:05 Uzrakām informāciju par vampīriem. Nekā iepriecinoša. Vampīri iedalās vientiešu un burvju vampīros. Burvju vampīri, gan ir spēcīgāki.

04:15 Oooo! Tas man patīk. Vampīri var būt Zvēromagi.

04:20 Bet tas ir baigi stulbi. Izrādās, ka vampīri reti, kad var cilvēciski iemīlēties.

04:30 Palūkojos uz krusttēvu. Nē tomēr cilvēciskas mīlestības jūtas var saglabāties. Jā, jā, Krusttēv Alekss tas ir ļoti interesanti, ka par vampīru var arī piedzimt.

04:45 Vēl arvien neesam pabeiguši. Man nāk miegs. Interesanti, ko uz to teiktu krusttēvs?

05:00 Laikam nevajadzēja jautāt. Viņš sāka lasīt morāli par veidiem kādos vampīrus var traumēt.

05:30 Jā es saprotu, ka uz mums var lieliski iedarboties sargum, lumos, dažādi aizliegtie lāsti. Ideāli. Tie mūs nenogalina.

05:59 Njā, bet dzīvot traucē pamatīgi. Izrādās vēl pāris plusi. Es varu teleportēties kā un kurp vēlos un es nedrīkstu iziet saules gaismā, jo tas man draud ar ilgu un mokošu nāvi. Stop. Es nekad neredzēšu saulīti????

06:00 Sāku raudāt

06:30 Beidzu raudāt. Guļu gultiņā. Vismaz viens labi man nav jāguļ zārkā. Krusttēvs sēž blakus. Viņš ir aizvēris slēģus.

06:45 Nu un mani neinteresē, ka sudrabs var mani nogalināt!!!

06:55 Gulēt.

07:00 Aizmigu

08:00 Pamodos. Jau ir astoņi no rīta!!! Stop. Man pa dienu ir jāguļ.

09:00 Guļu.