Vēstures faktu labotāji.

Replika par "Saskaņas centra" partiju bloka vadoņa J. Urbanoviča, augstu stāvoša Maskavas darbinieka I. Jurgena un Latvijas Žurnalistu savienības valdes priekšsēdētāja (!!!) J. Paidera no "Neatkarīgās Rīta Avīzes" – sarakstīto grāmatu "Nākotnes melnraksti", kurā tiek apgalvots, ka 1940. gadā Latvijā nav notikusi padomju okupācija. Pasaule jau pārsvarā saprot - okupācija ir bijusi, lai kā arī to nesauktu. Tomēr...

 

 


Mēģināsim paskatīties no otras puses
Ko nozīmē okupācijas neatzīšana? Tātad, pieņemsim - okupācija nav bijusi.
Sāksim skaitīt pēc punktiem:
1) padomju vara Latvijā ir nodibināta likumīgi, jo pati tauta tā ir gribējusi;
2) Latvijas pievienošanās PSRS ir likumīga;
3) padomju varas izvērstā privātīpašuma nacionalizācija un "tautas ienaidnieku" sodīšana ar nošaušanu un izsūtīšanu iegūst likumīgāku seju (protams, vēlāk to nosoda, kā Staļina režīma pārmērības, tomēr, Andropova laikā un arī tagad Krievijā to reabilitē, kā "nepieciešamo ļaunumu", citādi, lūk, nevarētu panākt Lielo uzvaru karā;|
4) pēckara represijas pret citādi domājošiem, disidentu un ebreju vajāšana arī kļūst likumīgaka, jo padomju vara taču ir likumīga. Visi, kā viens jeb precīzāk 99,9% vēlēšanās balso par to.
Kas notiek ar atjaunoto Latvijas valsti tagad? To nedrīkstēja veidot kā atjaunotu pirmskara Latviju. Ja okupācijas nebija, tad, PSRS sabrūkot, bija jāveido jauna Latvijas valsts:
1) visi tās iedzīvotāji automātiski kļūst par tās pilsoņiem;
2) ārzemju latvieši nevar kļūt par pilsoņiem - tikai naturalizācijas kārtībā, kā jebkurš cits ārvalstnieks;
3) veco īpašumu privatizācija un atdošana vecajiem īpašniekiem vai to pēctečiem nav likumīga, ja jau likumīgi tie kādreiz ir atņemti.
Un, protams, ka Latvijai ir jauna konstitūcija un vairākas valsts valodas.