Donoru meklējumos
Vairāk kā 5 tūkstoši amerikāņu sauc sevi par vampīriem. Sajūtu jūsu smieklus un pilnībā loģisku jautājumu: “Interesanti, bet kurš veido tādu statistiku?”. Veic, pat nešaubieties. Piemēram, zinātnieks Džons Edgars Braunings. Strādājot pie savas doktora disertācijas viņš 2 gadu laikā veica etnogrāfisko to cilvēku pētīšanu, kuri sevi identificē kā vampīrus, Ņūorleānā un citās lielās pilsētās Amerikā.
Tad kādi viņi ir, šie mūsdienu Drakulas? No skata parasti cilvēki. Ne vilkači un, kā likums, bez gariem ilkņiem. “Nu kādi tad viņi asinssūcēji?” – jūs teiksiet. Pat pavisam īsti. Viņi dzer cilvēku asinis, kuras dod viņiem spēku. Šie ļaudis, kuri strādā par parastiem klerkiem, bārmeņiem, medmāsām, redz savu atspulgu spoguļos, viņi diezin vai var nodzīvot mūžību, taču bez asinīm viņi zaudē enerģiju. Pēc profesora Brauninga vārdiem, tā saucamā vampīrisma simptomi parasti parādās nobriešanas periodā: pusaudži saprot, ka pārāk ātri fiziski “izkalst”. Un asinis viņiem kļūst par īstām zālēm… To viņi arī nejauši saprot, piemēram, piekožot lūpā un sajūtot, ka no asins garšas viņiem kļūst vieglāk.
No sākuma zinātnieks mūsdienu asinssūcējus uzskatīja par neprātīgiem, taču, sarunājoties ar viņiem, pārliecinājās, ka viņi ir visumā normāli cilvēki, kuri veido ģimenes, audzina bērnus. Vampīri apgalvo, ka nav spējīgi ietekmēt savu vājību. Un ir spiesti lietot asinies vairākas reizes nedēļā. Daži runā par to, ka, ja būtu zinājuši, kādas tabletes tā vietā var dzert, tās arī dzertu.
Vairums asinssūcēju, baidoties no nosodījuma, par savu stāvokli nestāsta ārstiem. Taču tie, kuri par visu atzīstas ārstiem, nesaņem no viņa precīzu izskaidrojumu. Vispār, paši asinis dzerošie nenoliedz, ka tas varētu būt vienkārši psiholoģiska problēma viņu galvās.
Zinātņu doktors Braunings reiz pabija donora lomā vienam no pazīstamiem vampīriem atļaujot tam padzert asinis tieši no brūces mugurā. Nehigiēniski, piekrītat. Par laimi mūsdienu vampīri dzer asinis “no dzīviem donoriem”. Tāds kalamburs! Atrast cilvēkus, kuri piekritīs dot kādam pieēsties savas asinis, mēdz būt nevienkārši, taču, kad tas izdodas, vairums vampīru lūdz viņus iziet medicīnisko apskati, lai novērstu risku saslimt ar kādām nebūt saslimšanām. Baidās, tas nozīmē, nomirt un par mūžīgo dzīvi pagaidām var tikai sapņot! Nereti kārtējo asins porciju vampīri saņem ar neliela iegriezuma palīdzību, kurš tiek veikts ar sterilu skalpeli, kā likums, pirkstā. Pēc tā nepaliek ne rētu, ne sarētojumu.
Asinssūcēju alianses
Vampīri, kuri šobrīd izplatījušies visā pasaulē, cenšas neizpausties par savu privāto dzīvi. Paši atklātākie no viņiem, tomēr, ir tie, kuri dzīvo Amerikā. Viņi tur pat veido savas asociācijas. Vampīrs Mertikuss ir viens no “Atlantas vampīru alianses” dibinātājiem – organizācijas, kura atbalsta asinssūcējus-jauniņos un veicina sadarbību tās biedru vidū. Lūk tā, skaties, arī jaunu partiju nodibinās. Un kas, būtu interesanti Amerikai! Tikai stādieties priekšā tās lozungu: “Mums nepieciešamas jaunas asinis! Pievienojaties”. No tādiem ar ķiplokiem neatvairīsieties. Metrikuss atzīstas, ka pārtiek no asinīm reizi nedēļā lietojot kaut kur no vienas līdz divām ēdamkarotēm. Reizēm viņš dzer dzīvnieku asinis, ka “dzīvais donors” nav spējis dzēst viņa badu.
Tomēr, paši slavenākie ASV vampīri – mūsu laikabiedri (kā, tomēr, skan!) – laulātie Logans un Deila Sauli no Ostinas. Viņi salīdzina savu enerģētisko “devu” ar ūdens glāzi pēc ilglaicīgu slāpju remdēšanas. Lai iegūtu vērtīgo resursu, vampīri no Ostinas nevienam nepārkož kaklus, bet tāpat vēršas pie donoriem – tuviem draugiem vai seksuāliem partneriem, kuri tiek pārbaudīti katru pusgadu. Jā, kā, šis pārītis – par brīvām attiecībām. Deila un Logans ne tikai zaudē spēku bez asinīm, bet arī žēlojas par stiprām galvas sāpēm un trīsas visā ķermenī, kuras izraisa saules gaisma, kas reizēm viņus noved līdz samaņas zaudēšanai, tādēļ viņi dod priekšroku likties gulēt rītausmā. Viņi mīl runāt par “vampīrisma gēniem” un ir pārliecināti, ka kaut kad kļūs par īsta Drakulas vecākiem. Asinsūcēju pārītis pirms dažiem gadiem nodibināja patversmi priekš vampīriem. Kopš tā laika šī asinsūcēju tusiņa dalībnieki sapulcējas reizi mēnesi netālu no Ostinas centra un rīko savus tusiņus. Tur vampīri ar savām draudzenēm greznos tērpos izklaidējas, bet vīna vietā no glāzēm dzer asinis un no tā uzlādējas ar enerģiju.