Bija 1854.gads…

“Arktika", tā laika lielākais pasažieru laineris, devās pāri Atlantijas okeānam. Ejot cauri miglas plīvuram, tas lēnām pazuda nezināmajā. “Collins Line” ir amerikāņu kuģniecības kompānija. Tā tika dibināta 1818.gadā, un 1835.gadā sāka nopietni nodarboties ar transaatlantiskiem pārvadājumiem. Tās tvaikoņi Atlantijas okeānu no Liverpūles līdz Ņujorkai šķērsoja tikai 10 dienās. Šodien tas nešķiet liels ātruma, bet citiem kuģiem, lai to paveiktu, bija nepieciešamas vairākas nedēļas.

Šie vieglie, ar koka korpusiem un jaudīgiem tvaika dzinējiem, tvaikoņi piesaistīja turīgus ceļotājus. “Kas var noiet greizi ar tik modernu kuģi?” viņi domāja. Tas man atgādina citu kuģi, kas vēlāk tiks uzskatīts par “nenogremdējamu”. Transatlantiskajos maršrutos uzņēmumam bija tikai viens konkurents, tas ir, “Cunard Line”. Tā bija britu kompānija, kuras mērķis bija šajos maršrutos arī kļūt par līdetri.

1835.gadā “Collins Line” saņēma jaunu kuģi, kas devās uz Liverpūli un Ņujorkā atgriezās ar līdz tam laikam zināmo lielāko kravu. Kopš tā laika kuģniecības uzņēmums nepārtraukti auga. Šķita, ka nākotnē to gaida tikai panākumi. Tās grezno kuģu ekspluatācija izmaksāja ļoti dārgi, jo tie izmantoja ļoti daudz ogļu. Lielā jauda kopā ar trauslo koka korpusu nozīmēja, ka pēc katra reisa kuģiem bija nepieciešams remonts.

27.septembrī “Arktika” kuģoja no Liverpūles uz Ņujorku un, vizinoties cauri miglai, turpināja uzņemt ātrumu. 

Iespējams, līdz tam laikam apkalpe, kas šajā maršrutā bija pavadījusi 4 gadus, par sevi un kuģi bija kļuvusi pārāk pārliecināta. Ejot 80 kilometru attālumā no Ņūfaundlendas, jūrnieki miglā bezrūpīgi pārvietojās bez radiosakariem, sonāra vai jebkāda cita veida identifikācijas objektiem, un izmantoja tikai Morzes ābeci. Mazāks kuģis “Vesta”, kas bieži pie Ņūfaundlendas krastiem zvejoja, gāja pa to pašu maršrutu, pa kuru virzījās “Arktika”, un ietriecās tai bortā.

“Arktikas” kapteinis, šokēts no sadursmes, piedāvāja palīdzību daudz mazākajai “Vestai”, taču drīz vien kļuva skaidrs, ka bojājumi, kas “Arktikas” apkalpei sākumā šķita nelieli, ir daudz nopietnāki. Korpusā pa caurumu zem ūdenslīnijas ieplūda ūdens. Viegla koka korpusa priekšrocības pārvērtās par trūkumiem. Apkalpe devās uz sausāku vietu un mēģināja aizbāzt caurumus, taču no tā nekas neizdevās, un jūras ūdens turpināja iekļūt iekšā.

Tad, kad mašīntelpa bija piepildīta, ūdens nodzēsa katlus, atņemot “Arktikai” milzīgo jaudu, par kuru klīda leģendas. Kuģis lēnām virzījās uz priekšu, līdz pilnībā apstājās. Tas turpināja grimt, un tika nolemts to pamest. Tajā laikā jūras tiesību akti noteica, ka uz “Arktikas” ir jābūt tikai 6 glābšanas laivām, kas spēj uzņemt tikai 180 cilvēkus. Apkalpei un dažiem pasažieriem izdevās nokļūt uz laivām un ieņemt lielāko daļu vietu.

Valdīja haoss un visi aizmirsa par labām manierēm, neļaujot sievietēm un bērniem pirmajiem ieņemt vietas.

Pēc četrām stundām “Arktika” nogrima. Uz kuģa atradās 150 apkalpes locekļi un 250 pasažieri. Tie, kuri nevarēja iekļūt glābšanas laivās, izmisīgi mēģināja no kuģa daļām uzbūvēt plostus. Pēc divām dienām krastā nonāca tikai trīs laivas. Pārējās trīs laivas tā arī nekad netika atrastas. Izklausās neticami, taču glābēji dažus cilvēkus, kuri divas dienas bija noturējušies pie kuģa atlūzām, izglāba.

Atšķirībā no apkalpes, kapteinis palika uz “Arktikas”, taču brīnumainā kārtā izdzīvoja. No 400 cilvēkiem, kas atradās uz klāja, izglābties izdevās tikai 85. Tad, kad pēc divām nedēļām pienāca ziņas par kuģa avāriju, sabiedrība uz to reaģēja ar lielām sērām. Taču drīz vien tas pārvērtās dusmās uz apkalpi un sliktajiem drošības pasākumiem. Presē sāka parādīties prasības mainīt likumus un palielināt glābšanas laivu skaitu, lai to pietiktu visiem pasažieriem.

Taču šīs prasības tika ignorētas, kas nākotnē izraisīja jaunas katastrofas. Tikai 60 gadus pēc “Titānika” bojāejas jūras tiesību aktos tika ieviesta prasība par pietiekamu skaitu glābšanas laivu. Uz kuģa atradās arī Edvarda Kolinsa sieva un divi bērni, kuriem arī neizdevās tikt nost no kuģa. Viņš bija bēdu sagrauts, taču nepārstāja nodarboties ar uzņēmējdarbību.