Trīs rokās mirdz šķēpi

Dzejolis tapis literārajam konkursam LatCon2006 ietvaros. Autors "pazudis laikā".

Trīs rokās mirdz šķēpi,
Trīs brāļi te stāv.
Tie plecu pie pleca liek Aiznorgtenē.

Trīs zobeni zibsnī, no makstīm kad šķiras,
Un trīsbalsīgs rēciens ir izaicinājums,
Trīs brāļi stāv Aiznorgtenē.

Tiem priekšā un sānos — naidnieku jūra,
Mirdz asmeņi, naidpilnas sejas viebj pretī brāļiem,
Kas plecu pie pleca stāv Aiznorgtenē.

 

 

Šorns, Goels un Taisijs — trīs kareivji jauni,
Trīs varoņi, tēvzemes lepnums, pie klintssienas
Stāv vieni — te: Aiznorgtenē.

Tie — vienīgie bēgošās tautas aizstāvji brašie,
Jo citus — magu spēks kapos grūdis.
Bet viņi stāv, stāv Aiznorgtenē.

Spožs mēness apstaro ainu,
Kā varoņi aiztur uz kalnu takas
Naidnieku šeit — Aiznorgtenē.

Bēg tauta — sirmgalvji vārgie, sievietes, bērni,
Bet brāļi sedz bēgšanu naidnieku priekšā,
Tie plecu pie pleca liek Aiznorgtenē.

Un nava tiem baiļu no nāves šai cīņā,
Tie smaida un ieročiem nozib.
Krīt naidnieki tikai — šeit Aiznorgtenē.

Un projām bēg naidnieku milzīgais pūlis,
Jo brāļi tam mistiski šķiet. Kas te dzied?
Tas uzvaras dziesmu dzied brāļi — te: Aiznorgtenē.