Latvijas iedzīvotājiem ir vājas zināšanas atsevišķos ar zinātni saistītos jautājumos, tā 35% Latvijas iedzīvotāju domā, ka Saule riņķo ap Zemi, secināts tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veiktajā pētījumā.
Vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju domā, ka patiesībā Saule riņķo apkārt Zemei, nevis otrādi
72% iedzīvotāju uzskata, ka visa radioaktivitāte ir cilvēka roku darbs, bet 39% ir pārliecināti, ka pirmie cilvēki ir dzīvojuši vienlaikus ar dinozauriem, secināts pētījumā.
Pētījumu centra SKDS šā gada martā veiktās aptaujas rezultāti atklāj ne pārāk glaimojošu ainu attiecībā uz Latvijas iedzīvotāju zināšanām atsevišķos ar zinātni saistītos jautājumos. Tā, piemēram, lai gan tas, ka nevis Saule riņķo ap Zemi, bet gan Zeme ap Sauli, tika atklāts jau 16.gadsimtā, bet pēdējo paaudžu laikā tas visiem kā pamata patiesība tiek mācīts jau skolā, izrādās, ka vairāk nekā trešā daļa jeb 35% Latvijas iedzīvotāju ir pretējās domās - viņi ir pārliecināti, ka Saule riņķo ap Zemi, informēja SKDS vadītājs Arnis Katiņš.
Aptaujas dati liecina, ka dažāda veida maldi Latvijā ir plaši vai pat ļoti plaši izplatīti arī daudzos citos ar zinātni saistītos jautājumos. Tā saskaņā ar aptaujas datiem 72% iedzīvotāju domā, ka visa radioaktivitāte ir cilvēka roku darbs, 63% ir pārliecināti, ka antibiotikas iznīcina vīrusus tikpat labi kā baktērijas, 39% domā, ka pirmie cilvēki ir dzīvojuši vienlaikus ar dinozauriem, bet 15% uzskata, ka Zeme pilnībā apriņķo ap Sauli viena mēneša laikā.
Savukārt 14% nepiekrīt tādam atklājumam, ka pašreizējie cilvēki ir attīstījušies no agrīnām cilvēku sugām, 11% nedomā, ka Zemes centrs ir ļoti karsts, bet 7% nedomā, ka skābeklis, kuru mēs elpojam, rodas no augiem.
Kaktiņa vērtējumā, diemžēl aptaujas dati ir ļoti neglaimojoši pašreizējās Latvijas izglītības sistēmas darba kvalitātei. Ja vēl var pieņemt, ka gados vecāki cilvēki dažādas skolā mācītas pamata patiesības laika gaitā ir aizmirsuši, tad tiem, kuri vēl aizvien mācās vidusskolā vai izglītību ir ieguvuši pēdējo gadu laikā, tās vajadzētu atcerēties un zināt daudz labāk. Taču šī pētījuma rezultāti to neapstiprina. Saskaņā ar aptaujas datiem iedzīvotāji vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem uz visiem aptaujā iekļautajiem ar zinātni saistītajiem jautājumiem nepareizas atbildes ir snieguši apmēram tikpat bieži cik Latvijas iedzīvotāji caurmērā, norādījis Kaktiņš.
Atsevišķu maldu plašā izplatība būtu vērtējama ne tikai kā smieklīgs kuriozs, bet tai var būt arī ļoti nevēlamas un pat kaitīgas sekas. Tā, piemēram, jādomā, ka tieši iedzīvotāju sliktās zināšanas par antibiotiku patieso iedarbību ir cēlonis to nepamatoti plašajai lietošanai, vērtē SKDS vadītājs.
Tā rezultātā pēdējās desmitgades laikā aizvien biežāk mediķi atklāj pret antibiotikām rezistentas bīstamas baktērijas, kas mutāciju rezultātā ir radušās tieši nepamatoti plašās antibiotiku lietošanas dēļ.
Līdzīgu pētījumu šī gada janvārī Krievijas iedzīvotāju vidū veica sabiedriskās domas pētījumu centrs VCIOM, kas atklāja, ka ļoti liela daļa Krievijas iedzīvotāju dzīvo ar maldīgiem priekšstatiem par dažādām zinātnes pamata patiesībām. Pētījumu centra SKDS aptaujas dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju maldu līmenis vairumā jautājumu ir pat lielāks, bet dažos jautājumos pat ievērojami lielāks nekā Krievijā.
Aptauja veikta no 11.marta līdz 24.martam. Kopumā tika aptaujāti 1036 ar stratificētās nejaušās izlases metodi izvēlēti respondenti vecumā no 15 līdz 74 gadiem.