Turki un grieķi
Tiek pieļauts, ka senā Troja (Homēram – Iliona) atradās Egejas jūras krastos, rajonā pie ieejas Dardandeļu šaurumā. Trojas iedzīvotājus patiesībā sauca nevis par trojiešiem, bet tevkriem. Tjkr tautas pieninējums ir sastopams vēl kopš ēģiptiešu faraona Ramzesa III vēsturiskajiem laikiem. Tāpat par viņiem runāja Eshils un Vergīlijs. Saskaņā ar vŗsturnieku Strsbonu, tevkru cilts no sākuma apdzīvoja Kipru, no kurienes pārcēlās uz Troadi (Troju). Pēc Trojas krišanas tevkri pārvietojās uz Kipru un Palestīnu.
Šodien reģionā, kurā kādreiz bija izvietojusies Troja, dzīvo gan turki, gan grieķi. Tādēļ, visticamāk, tieši viņu vidū var sastapt trojiešu pēctečus.
Etruski
Daži pētnieki pieļauj, pa pirmsgrieķu uzraksti, kuri sastopami Kiprā (tā saucamie eteokipriešu uzraksti) un atklājošā gramatiskā un leksiskā līdzība ar etrusku valodu, pieder tieši tevkriem. Gandrīz visi antīkie autori runā par etrusku Mazāzijas izcelsmi, kas pietiekami saskan ar “trojiešu” versiju. Tiesa, pazīstamais etrusku speciālists P.Bekess uzskatīja, ka viņi bija nevis trojiešu pēcteči, bet tikai viņu tuvākie kaimiņi.
Romieši
Leģendas vēsta, ka romieši sākuši savu dzimtu no Eneja, kurš aizbēga no degošās Trojas. Par to tiek runāts gan Tita Līvija “Vēsture no pilsētas dibināšanas”, gan Vergīlija “Eneīdā”. Par romiešu trojisko izcelsmi runā arī Tacits. Pats Jūlijs Cēzars paziņoja, ka skaita savu dzimtu no Askānija – Eneja dēla.
Tiesa, eksistē pīšanās ar datumiem. Tiek uzskatīts, ka Roma tika dibināta 753 gadā pirms mūsu ēras, bet Trojas karš norisinājās XIII-XII gadsimtos pirms mūsu ēras, tas ir, apmēram 400 gadus agrāk par Romas dibināšanu.
Franki
Pirmie franku karaļi bija Merovingu dinastijas pārstāvji. Bija nepieciešams radīt kaut kādu leģendu, kura apstiprinātu viņu tiesības uz varu, un tad viņi izdomāja sev senci vārdā Frankuss jeb Fransions, kurš it kā ir bijis Hektora – trojiešu karaspēka vadoņa – dēls.
Pirmo reizi Frankuss (Francus) tiek pieminēts 660 gadā ar atsauci un romiešu vēsturnieka Kesarieša Jevsevija “Hroniku”. No turienes ziņas pārgāja Turskas Grigorija “Franku vēsturē”, kuras notikumi sāk savu atskaitu sākot no IV gadsimta.
Kā vēsta teiksma, Frankuss ar biedriem bēga no Trojas un pēc daudziem klejojumiem uzcēla pie Donavas pilsētu Sycambria. Vēlāk viņā uzcēla pie Reinas vēl vienu pilsētu – Dispargumu. Vēlāk Frankusa pēcteči pārcēlās uz Gallijas zemēm un sāka saukt sevi par frankiem par godu pirmajam vadonim.
Parīzes pilsēta savu nosaukumu it kā esot ieguvusi par godu Trojas karu izprovocējušam karaļdēlam Parisam, kurš esot bijis Frankusa attāls radinieks. Tieši viņš kļuva par pilsētas pie Sēnas dibinātāju. tā pat, ja ticēt dotajai versijai, daudzas eiropiešu pilsētas dibināja trojiešu varoņi: to starpā ir Tulūza, Londona, Barselona, Berne, Ķelne.
Ģermāņi un briti
Ģermāņu ciltis par savu pirmmāti uzskatīja Troanu – Trojas karaļa Priama meitu. Kā vēsta skandināvu sāgas, viens no viņas pēctečiem bija Frakijas – valsts, kura atradās Hellesponta Eiropas krastā – valdnieks. Viņam ar savu tautu izdevās pakļaut Skandināvijas un Jutlandes (Dānija) zemes, bet pēc tam apdzīvot visu Rietumeiropas ziemeļu daļu.
Viena no tur dzīvojošām ciltīm – briti – deva nosaukumu Britānijai, kuras teritoriju pakļāva VII gadsimtā pirms mūsu ēras. Iznācēji no Trojas atšķīrās no pamatiedzīvotājiem ar baltu ādas krāsu, garu augumu, gaišām acīm un gaišiem vai rudiem matiem.
Krievi
Teorētiski trojieši varēja migrēt ne tikai uz rietumiem vai austrumiem, bet arī uz ziemeļiem. Visticamāk, uz Itilijas (tā toreiz sauca Volgas upi) grīvu un Dņepras piekrasti. Tajā skaitā, viņi varēja kļūt par Hazāras kaganāta iedzīvotajiem, bet pēc tā krišanas apmesties tālāk slāvu zemēs sajaucoties ar vietējiem iedzīvotājiem, bet pēc tam arī ar baltiem. Nav izslēgts, ka leģendārie varjagi Rjuriks, Sineuss un Truvors, piesauktie uz Krievzemi valdīt, kā reiz skaitīja savu dzimtu no trojiešiem. Un arī “Vārdā par Igora pulku” dažas reizes tiek pieminēts īpašības vārds “trojieši” (“trojaņja”), izveidots, iespējams, tieši no vārda “Trojiešu”.
Starp citu, Ivans Bargais, kā zināms, apgalvoja, ka Rjurikoviči ir cēlušies no pirmajiem Romas imperatoriem. Var būt, tam bija pamats?
Lai arī par labu šai versijai runā tikai netieši fakti, taču kāpēc nepafantazēt par to, ka mēs, krievi, varam būt seno trojiešu pēcteči?