"Bip-bip" no Važoņa zvaigznāja.
Vēl viens atklājums, kas šoreiz zinātniekus ieveda strupceļā, arī ir saistīts ar kosmosu. Runa ir par noslēpumainiem radiosignāliem, ko kanādiešu astronomi ieguva no Važoņa zvaigznāja, kas atrodas no Zemes gandrīz 42 gaismas gadu attālumā.
Ilgu laiku signālus norakstīja uz iekārtas defektiem (reiz pat vienu "no atnācēju signāliem" uzskatīja par sekām mikroviļņu krāsns darbībai blakus istabā). Taču šoreiz visi defekti un blakus iedarbības bija izslēgti, un saņemtiem signāliem ir noteikta ārpuszemes daba. Astronomi cenšas atrast tiem zinātnisku izskaidrojumu, taču jau paši skeptiskāk noskaņotie pētnieki sliecas domāt, ka te bez citplanētiešu iejaukšanās nevar iztikt.
Viena galva - labi.
Zoologi arī pievērsa sev uzmanību ar to, ka Klusā okeāna dibenā atrada neparastu tārpu. Dzīvnieks pārsteidz ar to, ka zināmā kāpura attīstības stadijā sastāv... no vienas pašas galvas! Tas ir, tārps izskatās kā mums tik pierastais kurkulis - nākamā varde - kam bez galvas ir arī maza, bet kāda nekāda aste. Taču zoologu atrastais kāpurs sastāv tikai no galvas, un tikai pēc kāda laika tās gēni sāk veidot paša ķermeni un dažādus orgānus.
Nezināmu senču DNS.
Klusā okeāna Melanēzijas salu iedzīvotāju gēnos zinātnieki atklāja sen izmirušas cilvēku sugas DNS pēdas. Šajā atklājumā interesants ir tas, ka mūsdienu zinātne par šiem mūsu senčiem, kas atstājuši melanēziešiem savus gēnus, nezina neko.
Informācijas krātuve.
Beigās mēs pastāstīsim par ļoti vērtīgu izgudrojumu. Tā autori ir inženieri no Sauthemptonas Universitātes (Lielbritānijā). Kā zināms, ilgstoša informācijas uzglabāšana - ir viena no pašām nopietnākajām mūsdienu problēmām. Papīra nesēji aizņem ļoti daudz vietas un tos viegli iznīcināt, magnētiskām lentēm un lāzeru diskiem ir ierobežots eksistēšanas laiks. Šo problēmu atrisināja briti, radot kvarca disku, ierakstu tajā veic ar lāzeru impulsu palīdzību molekulārā līmenī. Diska diametrs ir ap 3 centimetriem, tajā var ierakstīt 360 terabaitus (tas ir sešus miljonus sējumu, rēķinot "grāmatās"). Pats disks var rūpīgi saglabāt tajā ierakstīto informāciju apmēram 14 miljardus gadu.
***
Tagad - 118.
Papildinājumam var atzīmēt, ka 2016. gada beigās Starptautiskā Teorētiskās un lietišķās ķīmijas savienība (IUPAC) ir oficiāli apstiprinājusi četru, jaunu ķīmisko elementu atklāšanu. Tā līdz šim bija neoficiāla, tāpēc elementiem arī oficiālu nosaukumu nebija. Kā zināms, jaunus elementus atklāj tikai daļiņu paātrinātājos, turklāt dažādās valstīs, katra no tām uzskata sevi par īsto atklājēju, bet atklājums tiek atzīts tikai tad, kad tas tiek līdzīgos apstākļos atkārtots. Tagad oficiāli var sacīt, ka Mendeļejeva periodiskajā tabulā ir 118 elementi. Visi 118. Līdz šim rindā bija tukšumi.
Jaunatklātie ir: 113. Nihonijs (Nh), nosaukts par godu Japānai. 115. Moskovijs (Mc), nosaukts par godu Maskavas apgabalam, kur Dubnas pilsētā atrodas krievu kodolpētniecības centrs. 117. Tenesīns (Ts), nosakts par godu Tenesijas štatam, tur atrodas Okridžas nacionālā laboratorija. 118. Oganesons (Og), kas nosaukts par godu krievu fiziķim, akadēmiķim Jurijam Oganesjanam. Krievi ir īpaši lepni, jo tikai otro reizi vēsturē elements ir nosaukts par godu zinātniekam, tam vēl dzīvam esot. Pirmais bija Glens Siborgs 1997. gadā. Uzskata, ka šāds gods ir "krutāks" par Nobela prēmiju, tās saņēmēju ir daudz vairāk. Tagad Oganesjans pievienojies tādiem pasaules slaveniem zinātniekiem kā Mendeļejevs, Einšteins, Bors, Rezerfords, Kirī pāris... (Ziņa no žurnāla "Kot Šredingera", 2016. gada 12. numura).