Priecē, ka autors pirms grāmatas sarakstīšanas ir izpētījis hronikas. Tādēļ notikumiem ir īpaša autentiskuma piegarša. Man bija patiess baudījums šo grāmatu lasīt. Krusta kari ir mana vājība, un bija prieks grāmatā atrast informācijas drumstalas, kuras es zināju pirms tam. Dīters pamanās būt klāt visos būtiskākajos Pirmā Krusta kara notikumos, kļūstot par visai svarīgu figūru šajā pasākumā. Un kā izrādās, arī viņam pašam ir arī savi mērķi, kurus var sasniegt tikai nododot savu esošo kungu.

Grāmatā krusta karš aprakstīts tā, kāds tas varētu šķist kādam no ierindas karavīriem. Par to, kā sākotnējais entuziasms noplok ap tagadējo Melnkalnes teritoriju. Izbrīns uzzinot, ka Bizantijas karaspēks nedosies viņiem līdz atbrīvot Jeruzalemi. Un karaspēka morāles krišanos līdz ar katras pilsētas aplenkšanu un ieņemšanu. Protams, ir arī kultūru sadursme, grieķi ar savu uzskatu, ka visu var panākt ar naudu un prasmīgi tirgojoties, un Krusta karu dalībnieki, kas uzskata, ka visu var risināt tikai ar spēku. Labi attēlotas arī karagājiena vadoņu savstarpējās ķildas, kas vēlāk pāraugs atklātos konfliktos.

Pozitīvi: Grāmatas pamatā ir izmantotas reālas hronikas; Dīters ir pietiekoši labi izstrādāts tēls, lai lasītājs spētu viņu saprast un identificēties; apskatītais vēstures posms ir interesants mūsdienu lasītājam.

Negatīvi: grāmatai nav nobeiguma, tā ir triloģijas pirmā daļa, viena pati tā rada nepabeigtības sajūtu.

Kopumā grāmatai lieku 9 no 10 ballēm. Gaidīšu, kad latviski iznāks arī otrā daļa. Gribētos zināt, kā Dīteram beigsies viņa Svētceļojums. Grāmatā daži mājieni ir doti, bet interesanti, kā autors, kurš vismaz patlaban cenšas neatkāpties no vēstures, varēs nodrošināt viņa tālāku izaugsmi. Liels paldies Doronikei, kas iedāvināja man šo grāmatu!

http://asmodeus.lv/2014/01/04/svetcelojums-stasts-par-pirmo-krusta-karu-by-tits-aleksejevs/