Izrādās, ka tajos laikos patiešām reāli tika strādāts pie tamlīdzīgiem projektiem, tikai tie bija paredzēti izmantošanai karā.

Šajā saitē ir iespējams noskatīties filmu, kas stāsta tieši par to:

http://www.liveinternet.ru/showjournal.php?journalid=1725700&keywordid=581966

Arī PSRS tika strādāts pie projekta «Pazemes kreiseris».

1940. gada janvārī uz kopējo Iekšlietu un Bruņojuma tautas komisāru [Mūsu laikos sacītu — ministru — t.p.] kopējo apspriedi tika izsaukta inženieru grupa. Speciālisti nepiederēja, ne koroļova, ne Kurčatova grupai. Vairākus gadus no visām Padomju Savienības augstākajām mācību iestādēm atlasīja jaunus tehnisko un ģeoloģisko zinātņu kandidātus.

Valsts vadība zinātniskajam kolektīvam uzdeva atjaunot 1937. gadā represētā inženiera Trebeļeva iestrādnes.

Trīsdesmito gadu sākumā, apmēram vienā un tajā pašā laikā PSRS un Vācijā bija izgudrots principiāli jauns ieroču veids - «pazemes laiva». Pirmā padomju pazemes laivas modifikācija, kas izrādījās jaudīgāka un efektīgāka par vācu, veica vairākus izmēģinājumus Urālos, Rostovas apgabalā un Piemaskavā, Nahabino. Laivas apkalpe bija trīs cilvēki, tā varēja nest vairākus simtus kilogramu bumbu, mīnu un lādiņu, un kustējās ar ātrumu 25 metri stundā.

«Pazemes laiva» strādāja pēc to mašīnu principa, kas rok metro tuneļus, tikai daudz ātrāk. Vācu izlūkdienests rūpīgi izplānoja dezinformāciju un pārliecināja PSRS vadību par to, ka inženieris Trebeļevs strādā Abvera labā. Zinātnieku nošāva, unikālajam izgudrojumam uzlika slepenības zīmogu un gandrīz pilnīgi aizmirsa. Tomēr programma «Pazemes kreiseris» eksistēja līdz 50-to gadu vidum.