Neandertālieši... Ilgu laiku par cilvēku priekštečiem uzskatīti senči. Gandrīz katram, kurš izdzird vai ierauga šo vārdu, acu priekšā vīzijās parādās sakumpis, spalvām klāts un ar niknu skatienu un spēku apveltīts cilvēkam līdzīgs radījums. Gandrīz viss jau ta arī būtu, ja nebūtu dazu, visai svarīgu jautājumu. Piemēram, no kurienes neandertālieši parādījās, kapēc tie pazuda, kā viņi spēja sazināties, un vēl daudzi citi.
Vēl tālajos 20. gadsimta 80. gados neandertāliešu ideja bija diezgan vienkarša. Nokāpa pertiķi no koka, atrada nūju, ar ko kaimiņu pērtiķim iedot pa galvu, ja ābolu nevēlējas atdot un partapa par homo habilis. Tas ir, par cilvēku prasmigo. Sagribēja šo ābolu uzdāvināt savai vienīgajai, bet tā paķēra nūju, sadeva pašam pa galvu un aiztrieca medīt mamutus un nesenais habilis pārtapa par homo neanderthalensis, jeb par jau sākumā pieminēto neandertālieti. Diemžēl mamuti visi drīz vien bija nogalināti un nācās savādāk savai vienīgajai pielabinaties - mūsu priekštecis iemācījās skaisti staigāt uz pārtapa par homo erectus, ko varētu tulkot kā cilvēks stāvusstaigājošais. Un rezultāts ilgi nelika sevi gaidīt - dŗiz vien pasaulē tika laists pirmais homo sapiens, tas ir, cilvēks saprātīgais (lai gan par to vēl varētu srīdēties, ņemot vērā, kādus meslus pa šiem gadiem tas savārījis, bet ta jau ir tēma citam rakstam). Viss, ķēde noslēgusies. Vismaz tā domāja to gadu un agrākie zinātnieki.
Un tad parādījās ģenētiķi. Ar visām savām kolbām un pincetēm.
No sākuma viņi klusām ķimerējās ar saviem rīsa graudiem un arbūziem, bet drīz vien ķērās klāt visam, kas kustējās un kas jau sen bija pārstājis kustēties. Pie pēdējiem piederēja arī neandertālieši. Un te nu parādījās pats interesantākais un divainākais.
Izrādījās, ka neandertaliešu DNK paraugiem nav nekādas līdzības ar mūsdienu cilvēkiem un pērtiķveidīgajiem. Vēl jo vairāk - tie nebija līdzīgi nevienam uz Zemes dzīvojošam dzivniekam. Ja ņem līdzībās, tad Zemes iemītniekus var salīdzināt ar vienu lielu puzli, kurā visi gabaliņi atbilst un kopā veido lielu attēlu, bet neandertāliešus - ar no pavisam nezināmas puzles gabaliņiem, kuri nekur gatavajā Zemes attelā neiederās.
Tas zinātnes pasaulei bija šoks, no kura tā labu laiku nevarēja atiet. Testi tika veikti atkal un atkal, dažādās vietās, bet rezultāts nemainījās. No šākuma pat centās šos "nepareizos" testus neievērot, bet ar laiku palika pavisam grūti tos noslēpt. Tagad tas ir mainījies, bet joprojām paliek atklāts jautājums, no kurienes neandertālieši 300'000 gadu atpakaļ uzradās un kāpēc aptuveni 25'000 gadu atpakaļ pazuda. Visu šo laiku bija veiksmīgi dzīvojuši, iedzīvojušies dabā un pat sākuši attīstīt sazināšanos ar balss palīdzību un... še tev, izmira.
Vispazīstamškš hipotēze vēsta, ka neandertālieši bija attīstījuši savas iemaņas tikai lielo zvēru - mamutu, alu lāču, gigantisko briežu - medībās un pec to aiziešanas pazaudēja galveno iztikas avotu. Nu bet paliek neatbildēts, kāpēc viņi negāja prom kopā ar šiem dzīvniekiem, kad ledus sasalums sāka atkāpties bet ņēma un izmira pirms laika. Mana skatījumā tas nav arguments, ta ir tikai zinātnieku atruna, jo citas hipotēzes nevēlas pieņemt. Tās pat lāgā netiek skatītas, jo tad, ka jau daudzās jomās, kuras skar seno vēsturi, pec to atzīšanas šo pašu vēsturi nāktos pārrakstīt. Bet nu to jau nevar pieļaut, vismaz tā domā vēstures zinātņu lielie buki.
Man šaja ziņa ir vieglāk. Ne man ir kāds zinātniskais grāds, ne ari zinātniskās stipendijas, par kurām būtu jauztraucas un jārunā tas, kas vispārpieņemts. Un man nav jāatkarto šis visas muļķības, es varu izteikt savas hipotēzes. Protams, varu kļūdīties, bet īstenībā jau no tā nav pasargāts neviens, kurš vēlas kaut ko izzināt.
Mana hipotēze ir gaužām vienkārša un balstīta pārsvarā uz alternatīvās vēstures garandu darbiem, bet ne mehāniski tos atkārtojot.
Riņķoja mūsu dzimtā Zemīte apkārt savai Saulei un uz tās jau bija paradījusies dzīvība (kādā veidā, tajaus ir cits jautājums). Un bija diezgan labi attīstījusies, jau pērtiķveidīgie sen bija parādījušies. Un ieradās šeit tā saucamiem, citplanētieši, lai izpētītu šo zemi un iespējamību to pārvērst par savu koloniju. Lai to paveiktu, bija nepieciešami lieli darbi, fiziski, bet tādu resursu citplanētiešiem nebija. Uz Zemes vēl nedzīvoja saprātīgas būtnes, kuras varēja pārvērst par melno darbaspēku jeb vergiem.
Citplanētieši izeju atrada, pārceļot uz jaunatklāto planētu iezemiešus no citas zvaigžņu sistēmas. Iespējams, sākumā atveda dažus desmitus, izveidoja tādu kā nometni, kur tie pamazām savairojās. Citplanētiešiem, ja reiz bija tādu gaisa gabalu lidojuši līdz šai planētai, daži desmiti gadu, kamēr jaundzimušie vergi paaugās, lielu lomu nespēlēja. Un tad šo bezmaksas darbaspēku pielika pie darba. Lai ari šie atvestie varēja būt ar pietiekami augstu kultūru, pēc vairākām paaudzēm pilnīgā izolācijā tie to varēja pazaudēt. Lidz pat valodas pazaudēšanai, ja tās izmantošana tika mākslīgi ierobežota.
Kad šie vergi vairs nebija vajadzīgi, tos vienkārši atlaida uz visām četrām debesu pusēm, kā rezultātā uz Zemes pēkšņi parādījās neandertālieši. Iespējams, ka arī kādi no neparastajiem tā laika dzīvniekiem (zobenzobu tīģeris, divragu spalvainais degunradzis, u.c.) tika ievesti un ar laiku izmira.
Turpinajums sekos...