Par burbuliem

Māras priesteriene dusmojas uz zintnieku, ka tas nekā nedarot. Tas taisnojas: „Es tev tēju no rīta uzvārīju!”

Saimniekdēls aizstāv priesterieni: „Nu trīs lapiņas katlā iemest un pagaidīt, lai ūdens uzburbuļo, tur daudz prāta nevajag!”

„Nevis trīs, bet desmit lapiņas! Un es kārtīgi paburbuļoju!”

„Kas par daudz, tas par skādi. Tējai svešus burbuļus nevajag!”

„Es nemaz svešus burbuļus neburbuļoju!”

„Nu kā ta, kā ta! Tev jau burbulis priekšā, burbulis pakaļā!”

„Nu tāpēc jau tā priekša un pakaļa ir, lai tur burbuļi būtu!”

Par dievu sodu

Algotnis izrunājas un nokaitina Pērkontēvu. Tas pieliek kareivim roku pie mutes un saka: „Viss! Tu paliec uz mures sists!” (mēms)

Zintnieks aizdomīgi: „Viņam tagad zila mute, vai?”

Par dedzīgām meitām

Saimniekdēls – konunga meitai: „Nu tad norunāts! Rudenī dzersim kāzas!”

Konunga meita, klusu: „Es grivu tagad!”

Nomierināja

Būe – saimniekam Saulim: „Tev ciltī berserks. Viņš slikti dara. Man nācās viņu nomierināt.”(Iebelza ar vāli, lai guļ un skaita līdz 300).

„Slikti izdarīji! Viņš piecēlās!”

Vikingu saprāts

Cikungs (npc) cīnās turnīrā ar kalēju un viņu gandrīz uzvar. Balss no pūļa: „Ei, Darvi, parādi tak viņam!”

Darvis: „Es tak kalējs, ne karotājs! Iedo’ man āmuru, es ar to apiešos labāk!”

Vikings ļoooooooooooooti izteiksmīgi purina galvu.