Pēdējos gados par garīgajām praksēm, kuru rezultātā cilvēks var iegūt spēju iztikt bez pārtikas un ūdens, tā vietā transformējot dzīvības spēkā saules enerģiju, tiek runāts arvien biežāk. Ir arī speciālisti, kuri apgalvo, ka te darīšana ar īpašu transmutācijas veidu, kura ļauj organismam nepieciešamo ūdens daudzumu asimilēt no gaisā esošā mitruma, bet enerģiju – no kosmosa. Tomēr ar kosmisko prānu spējot baroties vien ļaudis, kuru smadzenes ir noregulētas uz īpašām kosmiskām vibrācijām. Minētie speciālisti stāsta, ka saulēdāju smadzenes strādā citādi nekā parastajiem cilvēkiem, un tieši tas esot viņu unikalitātes pamatā.

Enerģija bez kotletes starpniecības

Paši saulēdāji apgalvo – tā kā cilvēce vienalga pārtiek no otrreizējās saules enerģijas, kuru pārstrādājuši augļi, dārzeņi un ūdens, atliek vien sevi noregulēt tā, lai uzņemtu šo enerģiju bez starpniekiem. Tāpat enerģijas pārveidošanas ceļā ļoti svarīgas ir domas, jo garīgā enerģija ietekmē pat ūdeni, kas veido lielu daļu cilvēka un kalpo kā universāls informācijas nesējs. Vēl saulēdājiem patīk uzsvērt, ka cilvēki, kuri gadiem ilgi nav ne ēduši parastajiem mirstīgajiem ierasto pārtiku, ne uzņēmuši kādus šķidrumus, izskatās kā paši parastākie ļaudis – nebūt nav izstīdzējuši, lieliski jūtas un arī ar veselību viņiem viss ir kārtībā.

Cilvēks nu reiz ir tā ierīkots, ka labprāt vēlas ticēt un arī tic neiespējamajam. Dīvainā kārtā nevienu nepārsteidz, ka saulēdāji, tāpat kā dažāda kalibra magi un brīnumdari, labprāt dalās ar savu panākumu noslēpumiem, slepenajām zināšanām, okultām doktrīnām un citām mistiskām lietām par attiecīgu maksu. Tikpat kā neviens neuzdod jautājumu – kāpēc šie garīgie skolotāji, apgaismotie un citi guru  par savas mācības nešanu masās prasa naudu un ne mazu. Turklāt, ja reiz viņus interesē tikai garīgā tīrība, domāšanas noregulēšana uz kosmisko vibrāciju viļņa un nesagandēta ekoloģija, kā viņi spēj gana komfortabli dzīvot mūsdienu megapolēs, pār kurām klājas smoga mākoņi un ir tik daudz negāciju?

Ja nu tā ir krāpšana?

Zināmākais prāna ēdājs ir Prahlads Džani. Viņš nācis pasaulē 1929.gadā Indijā un nav ne ēdis, ne dzēris kopš 11 gadu vecuma. Šis garīgais skolotājs dzīvo alā, kur diendienā uzņem savus sekotājus un svētceļniekus. Svētais vīrs savu vārdu patiesuma pierādīšanai divas reizes pat piekritis dažas dienas uzturēties slimnīcā mediķu un novērošanas kameru kontrolē. Dakteri ir oficiāli apstiprinājuši – jā, Prahlads Džani šajā laikā tiešām nav lietojis nekādus pārtikas produktus, ūdeni ieskaitot, tāpat kā nav apmeklējis labierīcības, lai atbrīvotos no organisma darbības blakusproduktiem. Tāpat ārsti apliecināja, ka viņa veselības stāvoklim nav ne vainas. Varētu domāt, lūk, pierādījums tam, ka cilvēks patiešām spēj pārtikt tikai no kosmiskās enerģijas vien! Taču atradās arī skeptiķi, kuri norādīja – eksperimenta laikā Prahlads Džani ik dienu izgājis no novērošanas kameru redzesloka, lai tiktos ar saviem sekotājiem. Kas notika šajā laikā, nav zināms. Līdz ar to arī eksperimenta rezultāti it visai apšaubāmi.

Nedaudz bēdīgāk līdzīgs eksperiments beidzās citai visā pasaulē zināmai saulēdājai – austrālietei Džasmuginai (īstajā vārdā Elena Greva), kura apgalvo, ka vienīgā viņas materiālā pārtika ir reizi dažās dienās iedzerts ūdens malks vai tasīte tējas. Džasmuhina ir zināma prānēdāju dzīvesveida popularizētāja. Par šo tēmu viņa sarakstījusi vairākas grāmatas, uzstājusies ar lekcijām, rīko seminārus un izlaiž videopamācības par to, kā dzīvot bez rupjās, materiālās barības. Nav brīnums, ka par unikālo dāmu ieinteresējās kāds Austrālijas telekanāls un piedāvāja izveidot realitātes šovu ar viņas piedalīšanos. Džasmuhina piekrita, un viņai nācās atrasties nepārtrauktā televīzijas kameru redzeslokā visas 24 stundas diennaktī. Jau pēc dažām dienām kļuva redzams, ka viņas organisms cieš no pamatīgas atūdeņošanās, runa kļūst lēnāka, acu zīlītes paplašinājās, bet pulss paātrinājās. Lai arī pati apgalvoja, ka jūtas lieliski, sieviete šo dažu dienu laikā krietni nokritās svarā. Mediķi brīdināja – tā turpinot, viņas dzīvībai draudēs nopietnas briesmas, un eksperimentu pārtrauca.

Savu popularitātes devu pēc šova Džasmuhina tomēr dabūja – viņai pasniedza Šnobeļa prēmiju, kuru amerikāņi savulaik iedibināja kā Nobela prēmijas parodiju un kuru pasniedz par desmit sasniegumiem, kuri “vispirms liek cilvēkiem smieties un tikai pēc tam domāt”. Prēmiju organizē zinātnisks humora žurnāls Annals of Improbable.

Diemžēl pasaulslavenās saulēdājas darbībai bijušas arī traģiskas sekas – vairākas viņas sekotājas nomirušas no bada. Džasmuhina pati savu vainu te nesaskatīja, viņa paziņoja, ka bojāgājušās nepareizi izpildījušas instrukcijas.

Pavisam nelāgi sanāca vēl kādam saulēšanas guru Hira Ratanam Marekam no Indijas. Šis vīrs apgalvoja, ka jau pagājušā gadsimta 90.gados pilnībā atteicies no pārtikas un ūdens, taču tika pieķerts un pat uzņemts video mielojamies kādā restorānā.

Ko par to visu teiktu ķermenis?

Mūsu organisms ir kā milzīga ķīmiska laboratorija, kurā ik mirkli notiek kāds process. Lai kurš mūs arī būtu radījis – Dievs, evolūcija vai citplanētieši, šie spēki parūpējušies par to, lai cilvēka ķermenī nebūtu neviena lieka orgāna. Katrai šūnai, asinsvadam un orgānam ir savi pienākumi, un ja kādā vietā gadās sastrēgums, cieš viss organisms.

Taču kā tādā gadījumā izskaidrot to, ka saskaņā ar mediķu novērojumiem saulēdāju orgānos nav nekādu izmaiņu? Ne patoloģisku, ne arī zinātnei neizprotamu un brīnumainu? Vai kaut vai teorētiski ir iespējams, ka kuņģis, nieres, aknas, zarnu trakts u.c., kuri cilvēkam neuzņemot nekādu pārtiku, vairs nepilda savas funkcijas, ir tieši tādi paši kā mums, parastajiem mirstīgajiem? Ārsti teic – tas nav iespējams.

“Konceptuāli mācība par prānu ne ar ko neatšķiras no citam pseidokosmiskajām teorijām,” tā pēc kādas saulēdāju lekcijas noklausīšanās paziņojis Krievijā labi zināms neirobiologs Valērijs Soboļevs. “Ir pietiekami daudz mistisku virzienu un mācību, kuras saviem sekotājiem sola būtībā neiespējamas superspējas. Mūsdienu cilvēki, tāpat kā jebkura cita dzīva radība, nespēj izdzīvot. Diemžēl mūsu sabiedrībā ir cilvēki, kuri tendēti ticēt pavisam neiespējamām lietām, pat ja viņu veselais saprāts un dzīves pieredze norāda uz pretējo.” Zinātnieks arī norāda, pat ja pieļautu tādas kosmiskās enerģijas eksistenci, kura cilvēku spēj nodrošināt ar visu organismam nepieciešamo bez pārtikas un ūdens uzņemšanas, tad šai enerģijai pakļautie lieliski varētu iztikt arī bez skābekļa. Taču par to netiek ziņots nevienā unikālā neēdāja gadījumā. Mediķi un zinātnieki ir vienisprātis – prānēdāju sekotāji ir pašapmāna upuri, kuri par saviem maldiem maksā bargu cenu. Labi, ja tā ir tikai nauda vien, taču nereti nākas norēķināties ar sagandētu veselību vai pat nāvi. Par to vajadzētu aizdomāties katram, kurš kaut uz īsu brīdi pieļāvis domu nostāties uz saulēdāju ceļa.