Sarunas par zinātnisko fantastiku

Sensenos laikos, kad neviens vēl nezināja tādus vārdus kā internets un dators, kad es vēl biju samērā jauns un mīlestība uz fantastiku bija pilnā plaukumā, es centos iegādāties visu iespējamo šajā žanrā, ne tikai lasīju, bet arī izpētīju un centos pierakstīt to, kas likās interesantāks. Tā radās visādas burtnīciņas ar visu ko. Iespējams, ka tas varētu būt interesanti arī šodien.

Fantāzijas zemes karte.

image002

 

 

Fantastikas veidi.

Veidi

Piemēri

I. Fantastika – paņēmiens:

Džonatans Svifts. „Gulivera ceļojumi”

a) izzinošā fantastika;

Vladimirs Obručevs „Plutonija”

b) piedzīvojumu fantastika;

Pāvels Bagrjaks „Vilkatis”

c) psiholoģiskā fantastika;

Kirs Buličevs „Meitenīte, ar kuru nekas nenotiks”. „Meitenīte no Zemes”. „Cilvēki kā cilvēki”

d) satīriskā fantastika;

Vladimirs Majakovskis „Blakts”

e) politiskās satīras fantastika;

Karels Čapeks „Karš ar salamandrām”

II. Fantastika – tēma:

Žils Verns „Piecas nedēļas gaisa balonā”. „20 000 ljē pa jūras dzelmi”. „Noslēpumu sala”

a) tīro sapņu fantastika;

Aleksandrs Grīns „Sārtās buras”. „Pa viļņiem skrejošā”. „zaigojošā pasaule”. „Sacensības Lissā”.

b) zinātnisko sapņu fantastika;

Aleksandrs Beļajevs „Ariels”

c) zinātnisko ideju fantastika;

Genrihs Aletovs „Radīts vētrai”, „Ēzelītis un aksioma”

d) laboratoriju fantastika;

Vladimirs Savčenko „Sevis atklāšana”

e) ražošanas fantastika;

Bernhards Kellermans „Tunelis”. Aleksandrs Kazencevs „Arktiskais tilts”

f) brīdinājumu fantastika;

A. Bogdanovs – Maļinovskis „Sarkanā zvaigzne”. Iļja Varšavskis „Molekulārā kafejnīca”. Severs Gansovskis „Dusmības diena”. Herberts Velss „Laika mašīna”

g) antiutopija;

 

h) utopija.

Tomass Mors „Zelta grāmata”. Ivans Jefremovs „Andromēdas miglājs”.

Fantastikas vēsturiskās saites

image004

Turpinājums sekos