Kā nākošo redzam franču benzīna mašīnas „Delamarre-Debouteville i Malandin” rasējumu 
no 1884. gada. (Grāmatā minēts kļūdains gads – 1833.) Daudzi uzskata Eduardu Delamaru-Debutvilu (Édouard Delamare-Deboutteville, 1856-1901) un viņa asistentu Malandinu par pirmā auto izgudrotājiem.
Pirmo itāļu benzīna automašīnu konstruē iekšdedzes dzinēju speciālists, profesors Enriko Bernardi (1841-1919) 1896. gadā (dzinēju - 1894). 
Viens 624 cm3 cilindra dzinējs ļāva sasniegt 4 KM jaudu pie 800 apgriezieniem minūtē. Tās prototips „Motrice Pia” tika izgatavots jau 1892. gadā un izskata dēļ to dažreiz dēvē par pasaulē pirmo motociklu. Nākošā attēlā redzama unikāla, stereoskopiska fotogrāfija, kurā var redzēt profesora Bernardi firmā „Miari & Guisti” uzbūvētais auto. 
(Lai iegūtu efektu, starp attēliem vertikāli jānovieto kartiņa, pie tās jāpieliek deguns un jāskatās ar katru aci savā attēlā.)
Pasaulē pirmais automobiļu katalogs no 1889. gada, kur firma F. Merelle no Parīzes reklamē „De Dion-Bouton & Trepardoux”. 
Francijas autobūves pionieri, marķīzs Žils-Alberts de Dions (1856-1946) un inženieris Žoržs Butons (1847-1938), sāk ar tvaika automobiļiem. Attēlā viņu pirmais garabērns no 1884. gada. 
Nākamā attēlā marķīzs redzams uz sava 1887. gada trīsriteņu tvaika auto.
Tālāk redzami citu autobūves pionieru foto: vācu inženieris, automobiļu dzinēju konstruktors Nikolauss Augusts Otto (1832-1891) 
, arī vācietis, inženieris un konstruktors Gotlībs Daimlers (1834-1900) 
, slavenākais no iekšdedzes dzinēju un automašīnu radītājiem Karls Bencs (1844-1929) 
.
Nākošā attēlā redzam Benca pirmās automašīnas dzinēju no 1885. gada ar horizontālu spararatu un transmisijas jostu. 
Tālāk, Benca četrtaktu viencilindra dzinējs no 1887. gada ar uzlabotu konstrukciju un vertikālu spararatu. 
Benca pirmā automašīna „Mercedes-Benz” no 1885. gada izskatījās šāda. 
Benca auto reklāmas prospekta titullapa no 1888. gada. 
Benca divcilindru dzinējs tā sauktā pretējas kustības komponējumā „Kontra-Motor”. 
Benca divcilindru dzinējs dvīņu komponējumā „Zwillings-Motor”. 
Berta Benca 1887. gadā veic pasaulē pirmo starppilsētu braucienu ar auto no Kanštates (Canstatt) uz Pforcheimu (Pforzheim). 
Karls Bencs ar meitu Klāru vienā no pirmajām „Victoria” tipa automašīnām 1893. gadā. 
Bencu ģimenes auto izbraukums 1895. gadā.
Benca pirmais omnibuss, kas 1895. gadā kursēja līnijā Zīgena – Netfena – Deica (Siegen-Netphen-Deuz) 
un Benca sacīkšu auto no 1900. gada. 
Tagad pārejam pie Gotlība Daimlera, šajā attēlā viņš redzams 1864. gadā, kad sāk darbu pie saviem iekšdedzes dzinējiem, tas ir laikā, kad viņš strādāja kopā ar Otto un Langenu firmā „Deutz”. 
Gotlība Daimlera pirmā darbnīca Kanštatē (Canstatt), kur 1884. gadā tapa Daimlera pirmais ātrdarbības automašīnas dzinējs. 
Daimlera divcilindru dzinēja spararats ar kanālu 
, pirmais Gotlība Daimlera ātras darbības dzinējs no 1885. gada 
un pirmais Daimlera benzīna divcilindru dzinējs no 1889. gada.
Pirmais braucamrīks, ko 1884. gadā konstruēja Gotlībs Daimlers un Vilhelms Maibahs (1846-1929) – primitīvs motocikls ar diviem sānu balsta riteņiem. Ar to brauca Gotlība vecākais dēls, arī inženieris, Pauls Daimlers (1869-1945), ļoti sūdzoties, ka nespēj sasniegt ātrumu, lielāku par 12 km/h. 
1925. gadā Daimlera un Benca firmas apvienojas un šajā attēlā 
no 1925. gada 81 gadu vecais Karls Bencs ir redzams Minhenē pie sava pirmā 1885. gada auto stūres.
Gotlībs Daimlers savu pirmo auto publikai parāda 1886. gadā rudenī. Tas ļoti atgādina zirga ratus ar kučiera vietu. Viencilindra dzinējs sasniedz jaudu 1,5 KM. Šofera vietā sēž Vilhelms Maibahs, viņam blakus Pauls Daimlers. 
Pirmais Daimlera divcilindru dzinējs: 1- iesūkšanas caurule; 2- kvēldiega pievienošanas vieta; 3- vītņots caurums degļa pievienošanai; 4- izplūdes vārsta atspere; 5-izplūdes vārsta buferis; 6-kloķvārsta virzulis; 7-dzinēja turētājs; 8- kloķvārpstas kāts; 9-kloķvārpsta; 10- ūdens pievads; 11- izplūdes atvere; 12- ūdens tvertne; 13- izplūdes vārsta svira; 14- cilindra eļļošanas atvere. 
(Tā kā es neko nesaprotu no dzinējiem un vēl mēģinu tulkot no poļu valodas, tad atvainojos, ja kas nav tā! – t.p.)
Beigās vēl pirmā, vieglā Daimlera automašīna ar viencilindra dzinēju. 
Tagad pārceļamies uz Franciju, šeit viens no autobūves pionieriem ir Emīls Levasors (1843-1897), inženiera Eduarda Sarazina (1840-1887) draugs, foto no 1892. gada 
. Mirstot no nieru kaites, Eduards, Emīlam un Luīzei klātesot, pareģo Daimlera veikumam lielu nākotni. Tāpēc Luīze Sarazina ieguva no Gotlība Daimlera daudzas licences un vēlāk kļuva par Emīla Levasora sievu, foto no 1889. gada. 
Levasors ir viens no pirmajiem auto upuriem, jo iet bojā autosacīkstēs.
Jā automašīnas jau ir tik populāras, ka tiek rīkotas autosacīkstes, bet par to pēdējā auto vēstures pirmsākumu daļā. Beigās tikai pirmā franču firmas „Peugeot” automašīna ar Daimlera dzinēju no 1894. gada. 