Šie pētījumi ir tie, kas L. Ronam Habardam palīdzēja radīt Dianētiku un Saentoloģiju, un galarezultātā aizveda līdz vēl neizpētītiem garīgās dzīves noslēpumiem. Lūk daži no viņa ceļojuma pieturas punktiem. 1952. gada jūlijā L. Rons Habards bija pirmais, kurš zinātniskā veidā identificēja, pierādīja un aprakstīja cilvēka dvēseli, Tādā pašā veidā viņš nodemonstrēja dvēseles potenciālu, apsteidzot zinātniekus. Atklājās vēl kas vairāk - tāds potenciāls piemīt katram cilvēkam. Lūk, kādēļ Rons raksta, ka Saentoloģija ir sasniegusi katras dižas reliģijas mērķi – dvēseles atbrīvošanu caur gudrību.
Visi L. Rona Habarda darbi Dianētikā un Saentoloģijā veido milzīgāko krājumu, kāds izveidots par cilvēka saprātu un dvēseli – vairāk kā 5000 iespieddarbu un 3000 lentēs ierakstītu lekciju. Tajās ir apkopotas atbildes par vislielākajiem dzīves noslēpumiem: kādas mīklas slēpj „esība”, kāds ir nāves noslēpumus un kā sasniegt tādus stāvokļus, kas nav aprakstīti pat literatūrā. Šajos darbos ir stāstīts par saentoloģijas tehnoloģiju, kas palīdz audzināt bērnus, atjaunot ģimenes, iegūt izglītību, organizēt darbu un atvieglot ciešanas slimības laikā.
«Manas filosofijas pirmais princips” rakstīja L. R. Habards, „ir tāds, ka gudrība nāk pie katra, kurš pēc tās tiecas. Tā vienlīdz labi kalpo gan parastam cilvēkam, gan karalim un pret to nekādā gadījumā nav jāizturas ar godbijību”. Papildus viņš minēja to, ka filosofija ir jāpielieto praksē, jo „zināšanas, kuras noslēptas ar pelējumu pārklātās grāmatās, ir gandrīz nederīgas, tātad tās nav necik vērtas, ja tās nevar izmantot».
Lai šī tehnoloģija būtu pieejama visiem, L. Rons Habards palīdzēja izveidot baznīcas visā pasaulē, tā liekot pamatus pasaules reliģijai. Tā ir praktiska reliģija. Tā ir pielietojama jebkurā cilvēka dzīves jomā, tā ir mūsdienīga reliģija. Reliģijas pamatā, un katras baznīcas stūrakmens ir mūžīgais dibinātāja aicinājums: «Mūsu vērtīgākā dāvana jums – brīvība un nemirstība – nāk no tīras sirds, un tā ir patiesība».
https://dianetika.lv/lv/l-rons-habards.html
No Vikipēdijas.
Scientoloģija jeb saentoloģija (no latīņu: scientia — ‘zināšanas’ un grieķu: λόγος — ‘mācība’) ir 20. gadsimta otrajā pusē izveidota eklektiska reliģiski filozofiska mācība (t.s. reliģiskā filozofija), cieši saistīta ar īpašu psihoterapijas paveidu — dianētiku. To 1954. gadā ASV izveidoja zinātniskās fantastikas rakstnieks Lafaiets Ronalds Habards (Lafayette Ronald Hubbard), un 20 gadus vēlāk tā tika oficiāli atzīta par reliģiju. Publiskajā sfērā bieži[3] tiek dēvēta par sektu. Kopš izveidošanas scientoloģija ir bijusi viena no pretrunīgāk vērtētajām reliģiskajām kustībām.
Scientoloģijas baznīcas (Church of Scientology) dati par 2007. gadu vēsta, ka ASV tai ir 3 500 000 sekotāju, tomēr Ņujorkas Universitātes 2001. gadā veiktas aptaujas dati liecina, ka šādu cilvēki tad bija 55 000.
ASV šo kustību atzina par reliģiju 1974. gadā. Scientoloģijai šāds statuss piešķirts arī Spānijā, Zviedrijā, Austrālijā u.c. Vairākas Eiropas valstis joprojām atteikušās to reģistrēt kā baznīcu - piemēram, Vācijā scientoloģija tiek uzskatīta par naudas pelnīšanas mehānismu, kas maskējas kā reliģija un izmanto viegli ietekmējamus cilvēkus. Francijas Nacionālā asambleja (parlamenta apakšpalāta) 1995. un 2000. gadā ziņojumā pasludināja scientoloģiju par sektu un rekomendēja tās darbību aizliegt. Arī Izraēlā, Meksikā un Īrijā scientoloģija oficiāli nav atzīta par reliģiju.
Saentoloģijas zināšanu sistēmu veido virkne pamatpostulātu:
Cilvēks ir nemirstīga garīga būtne.
Viņa dzīves pieredze sniedzas krietni tālāk par esošās dzīves robežām.
Viņa potenciāls ir neierobežots, neskatoties uz to, ka pašreizējā brīdī tas ir nerealizēts.
Beztam, tiek postulēts, ka cilvēks savā būtībā esot labs, un ka viņa garīgā izglābšanās ir atkarīga no viņa paša un viņa tuviniekiem/apkārtējiem, kā arī viņa sasniegtās vienotības ar Visumu.
Habarda vēstījums par ārpuszemes civilizācijām un citplanētiešu viesošanos pagājušajās dzīvēs veido vienu no centrālajiem ticības sistēmas elementiem. Viens no tādiem ir par Galaktiku konfederācijas valdnieku Ksenu, kas pirms 75 miljoniem gadu ir uz Zemi atvedis miljardiem sasaldētu citplanētiešu, ievietojis tos vulkānos un ar ūdeņraža bumbas palīdzību uzspridzinājis. Viņu dvēseles iemājoja cilvēku ķermeņos un dzīvo joprojām — būtnes ar citplanētiešu dvēselēm scientoloģijā tiek īpaši godātas. Visiem cilvēkiem ir bijušas vairākas pagātnes dzīves attīstītās citplanētiešu sabiedrībās un traumatiskas atmiņas no šīm pagātnes dzīvēm ir pamatā cilvēka pašreizējās dzīves fiziskajām un garīgajām slimībām — savukārt tās var dziedēt auditēšanas ceļā. Attiecīgi cilvēkiem piemīt pārdabiskas spējas, taču tās pieejamas tikai tiem, kas tikuši galā ar iepriekšējo dzīvju traumām.
Kritika
"Tā vietā, lai diskutētu par to, vai scientoloģija ir reliģija vai nē, es uzskatu, ka lietderīgāk ir to aplūkot kā daudzpusēju transnacionālu korporāciju, no kuras elementiem tikai viens ir reliģisks", izdevumā „Marburg Journal of Religion” 1999. gadā rakstīja sociologs Stīvens Kents.
Scientoloģijas baznīcai kritiķi pārmet, ka tā aicinot sekotājus saraut saites ar radiniekiem un līdzšinējiem draugiem, tai esot pārspīlēti naidīga reakcija uz kritiku, tai skaitā vācot un publiskojot kompromitējošus materiālus par tiem, kā arī tā orientējas uz naudas pelnīšanu ar reliģiskas mācības palīdzību. Scientoloģija savā ziņā līdzinoties finanšu piramīdai, kuras dalībnieki tiek aicināti piesaistīt vairāk dalībnieku, lai tādējādi paši iegūtu kādu labumu — proti, par jaunu dalībnieku iesaistīšanu baznīca saviem biedriem maksājot. Savukārt par auditēšanas seansiem dalībnieki maksā desmitiem vai pat simtiem tūkstošu dolāru.
Speciālisti, kas scientoloģijas sektas varā nonākušajiem palīdz atgriezties normālā dzīvē, saka - šī kustība ir īpaša. Ja bijušie Jehovas liecinieki vai mormoņi atgūstas pēc diviem gadiem, no šīs sektas retais normāli spēj uztvert realitāti, jo apziņa ir neatgriezeniski deportēta.
[Zinātne uzskata saentoloģiju un dianektiku par smadzeņu skalošanas metodi - t. p.]
https://lv.wikipedia.org/wiki/Scientolo%C4%A3ija
Lafajets Ronalds Habards (arī L. Rons Habards; angļu val. Lafayette Ronald Hubbard, L. Ron Hubbard; 1911. gada 13. marts, Tildena, Nebraska, ASV — 1986. gada 24. janvāris, Kalifornija, ASV) ir amerikāņu zinātniskās fantastikas rakstnieks. Scientoloģijas baznīcas dibinātājs (1954), grāmatu par Dianētiku un Scientoloģiju autors un ar to saistīto ideju un prakšu kopums, ko viņa sekotāji uzskata par reliģiozām un ko zinātnieki un kritiķi nosoda kā pseidozinātnisku.
Pagājušā gadsimta 30. un 40. gados Habards bija rakstnieks un Pētnieku ceļotāju kluba biedrs. Habards kļuva par valsts slavenību un visstraujāk augošās kustības ASV dibinātāju pēc tam, kad viņa grāmata "Dianetics: The Modern Science of Mental Health" kļuva par New York Times bestselleru 1950. gada jūnijā. Kritiķi šo grāmatu nosodīja kā pseidozinātnisku, un 1994. gadā tā saņēma Ig Nobel prēmiju. Taču Habarda mācības ir ieguvušas daudz entuziasma piekritēju.
Kad Habards turpināja attīstīt Dianētiku pēc 1950. gada, viņš nopietni uztvēra pagātnes dzīves atmiņas; pamazām viņa uzskati piedzīvoja evolūciju, un viņš sāka uzskatīt savu mācību nevis par zinātni, bet gan par reliģiju; Scientoloģijas baznīca galu galā tika dibināta 1954. gadā. Habards bija tās vadītājs visu atlikušo mūžu.
Habards ir iekļauts Ginesa rekordu grāmatā kā "visvairāk publicētais" autors (1084 publicēti darbi), kā arī "visvairāk tulkotais" autors. Viņa darbos ir gan materiāli par saientoloģiju, gan daiļliteratūra – ap 220 īsu stāstu un romānu, ap 20 romānu, kā arī dzejoļi, lugas, filmu scenāriji. Habarda literārais mantojums, kā arī viņa darbs un dzīve kopumā ir pretrunīgi – no apsūdzībām šarlatānismā (tostarp no Dianētikas un Scientoloģijas kritiķu puses) līdz slavinājumiem (kuru izteica Habarda idejās balstītas organizācijas piekritēji).
Brošūras izplata vairākas slavenības scientologi, piemēram, mūziķis Īzaks Hejs un aktieris Toms Krūzs.
"Kaujas lauks - Zeme"
1980. gads: uzrakstīja zinātniskās fantastikas romānu "Battlefield Earth" (publicēts 1982. gadā), kas atbilst 1930. gadu kaujas fantastikas tradīcijām. Uzrakstīja pirmos sējumus zinātniskās fantastikas epopejai "Misija Zeme" (iznāk kopš 1985. gada), kas ir satīriska parodija par mūsu civilizācijas vājajām vietām. Visas 11 grāmatas pēc kārtas, tostarp "Battlefield Earth", bija "New York Times" bestselleri. Pēc Džona Travoltas režijas 2000. gadā tika uzņemta tāda paša nosaukuma filma. [Jāsaka, ka filma īpašus panākumus neguva, citādi jau būtu tapis turpinājums – t. p.]
No vikipēdijas citā valodā.
