“Tuvojas kaut kas nejauks” ir radīts, balstoties uz scenāriju, kuru Bredberijs uzrakstīja režisoram Džinam Kellijam. Kellijs nespēja atrast finansējumu, un sākotmējā filma nekad netika uzfilmēta. Romānu ekranizēja tikai 1983. gadā ("This Is How Evil Comes"), šai filmai Bredberijs pārrakstīja scenāriju.
Sižets ir ņemts no paša Bredberija stāsta "Velna rats". Sižeta centrā ir divi zēni Viljams Helvejs un Džims Naitšeds, kuri naktī aizbēga no mājām, lai skatītos karnevālu un būtu liecinieki Kūgera (četrdesmit gadus veca karnevāla dalībnieka) pārveidošanai par divpadsmit gadus vecu zēnu. No šī brīža sākās viņu piedzīvojumi.
[Dažās recenzijās nosaukts par labāko autora romānu – t. p.]
„Tuvojas kaut kas nejauks” ir Reja Bredberija 1962. gada tumšās fantāzijas romāns. Runa ir par diviem 13 gadus veciem labākajiem draugiem, Džimu Naitšedu un Viljamu Helveju, un viņu murgaino pieredzi ar ceļojošu karnevālu, kas 23. oktobrī nonāk viņu Midvesternas mājās, Grīntaunā, Ilinoisā. Darbojoties ap šī karnevāla baisajām figūrām, zēni iemācās apkarot bailes. Karnevāla vadītājs ir noslēpumainais "Tumšais kungs", kurš šķietami iegūst spēku izpildot pilsoņu slepenās vēlmes. Patiesībā Tumsa ir ļaundabīga būtne, kas, tāpat kā karnevāls, dzīvo no dzīvniekiem, kurus viņi paverdzina. Tumša kunga klātbūtni apkaro Vila tēvs Šarls Helvejs, pilsētas bibliotēkas sētnieks, kurš baidās no sava noslēpuma, negribot vairāk novecot, jo uzskata, ka ir pārāk vecs, lai būtu Vila tētis.
Romāns apvieno fantāzijas un šausmu elementus, analizējot labās un ļaunās pretrunīgās dabas, kas pastāv visos indivīdos. Atšķirībā no daudziem citiem Bredberija romāna garuma darbiem, piemēram, „Pieneņu vīns” un ”Marsiešu hronikas”, kas ir dalīti, „Tuvojas kaut kas nejauks” ir vienots, pilna garuma stāstījums.
Nosaukums ir ņemts no "By the pricking of my thumbs, something wicked this way comes”, - kā rindā sacīja Makbeta raganas.
https://en.wikipedia.org/wiki/Something_Wicked_This_Way_Comes_(novel)
Bredberijs krieviski.
https://www.livelib.ru/author/15152/top-rej-bredberi
Ray Douglas Bradbury (1920. gada 22. augusts - 2012. gada 5. jūnijs) bija amerikāņu autors un scenārists. Viens no slavenākajiem 20. un 21. gadsimta amerikāņu rakstniekiem, viņš strādājis dažādos žanros, ieskaitot fantāziju, zinātnisko fantastiku, šausmu filmu un noslēpumaino fantastiku.
Bredberijs galvenokārt bija pazīstams ar savu romānu “Fahrenheit 451” (1953) un zinātniskās fantastikas un šausmu stāstu krājumiem “Marsiešu hronikas” (1950), “Tetovētais cilvēks” (1951) un “I Sing the Body Electric!” (1969). Lielākā daļa no viņa pazīstamākajiem darbiem ir fantāzijas fantastika, bet viņš ir rakstījis arī citos žanros, piemēram, pieaugšanas romānā “Dandelion Wine” (1957) un fantastikas memuāros “Green Shadows, White Whale” (1992). Viņš arī rakstīja un konsultējās par scenārijiem un televīzijas skriptiem, tostarp “Moby Dick” un “It Came from Outer Space”. Daudzi viņa darbi tika pielāgoti televīzijai un filmām, kā arī komiksu grāmatām.
“The New York Times” Bradberiju sauca par “rakstnieku, kurš ir visatbildīgākais par mūsdienu zinātniskās fantastikas iekļaušanu literatūras mainstream”.
https://en.wikipedia.org/wiki/Ray_Bradbury
Rejs Bredberijs Vikipēdijā latviski.
Biogrāfija jau ir tikusi iekopēta iepriekšējā rakstā par šo autoru lffb.lv
Romāni (lielāka formāta darbi)
1950. Marsiešu hronikas
1953. 451 grāds pēc Fārenheita
1957. Pieneņu vīns
1962. Tuvojas kaut kas nejauks
1972. Helovīna koks
1985. Nāve ir vientulīgs pasākums
1990. Vājprātīgo kapsēta
1992. Zaļas ēnas, balts valis
2001. Atgriezušies putekļi
2003. Nogalināsim visi Konstanci
2006. Ardievu, vasara