Vikingu zobens. Foto: Ellen C. Holthe, Museum of Cultural History, University of Oslo
Caurumi senkapa stūros vēsta, ka virs kapa bijis jumts, kas ir īpaša kapa zīme. Veicot sīkāku izpēti, konstatēts, ka ir ļoti maz pēcnāves dzīvei paredzēto dāvanu: atrasti tikai divi nelieli sudraba monētu fragmenti. Šādas monētas izmantotas Ziemeļeiropā: viena, spriežot pēc izgatavošanas veida, iespējams, bijusi no vikingu laikmeta Vācijas, bet otra bija Ethelred II laika Anglijas penijs no 978.-1016. g.
“Kad mēs uzsākām izrakumus ārpus zārka, mūsu acis patiešām iepletās. Pie zārka vienas puses atradām zobenu, bet otrā pusē – lielu kaujas cirvi. Lai gan ieroči bija rūsas bojāti, mēs sapratām, ka tie bija īpaši un neparasti. Vai bija ielikti, lai mirušo pasargātu no ienaidniekiem, vai lai parādītu varu? ”
“Zobens ir 94 cm garš; lai gan dzelzs asmens ir sarūsējusis, rokturis ir labi saglabājies. To ietver sudraba pavediens, augšpusē redzamas sudraba un zelta daļas, kas ietvertas ar vara sakausējuma pavedienu,” stāsta projekta vadītāja Zanette Glørstad.
“Kad mēs rūpīgāk izpētījām zobenu, atklājām arī koka un ādas atliekas uz asmens. Tās varētu būt atliekas no zobena futrāļa,” skaidroja kuratore Vegard Vike. Ļoti sarežģīti bijis rokturi saglābt un zobenu iekonservēt.
Vikingu zobens. Foto: Ellen C. Holthe, Museum of Cultural History, University of Oslo