Portugāļu vēsturnieks Kolumbu uzskata par Lietuvas dižkunigaišu pēcteci

LETA-AFP

Trešdiena, 1. decembris (2010)

Iespējams, ka Amerikas atklājējs Kristofors Kolumbs bijis Lietuvas dižkunigaišu pēctecis, vēsta laikraksts "Lietuvos rytas", atsaucoties uz portugāļu vēsturnieku Manuelu Rozu.

Savā šoruden iznākušajā grāmatā Roza pauž viedokli, ka Kolumbs bijis Lietuvas dižkunigaiša un Polijas karaļa Jagaiļa jeb Vladislava II Jagello mazdēls.

Pētot Kolumba izcelsmi, vēsturnieki laika gaitā apspēlējuši dažādas versijas, saistot viņa saknes ar grieķiem, spāņiem, francūžiem, portugāļiem un skotiem. Valdījis uzskats, ka ievērojamais jūrasbraucējs bijis Dženovas audēja dēls, bet izteikti arī pieņēmumi, ka viņš bijis ebrejs un slēpis savu izcelsmi.

 

 

Taču Roza piedāvājis jaunu teoriju, saskaņā ar kuru Kolumba tēvs bijis Jagaiļa dēls, Polijas un Ungārijas karalis Vladislavs III Varnietis.

Līdz šim tika uzskatīts, ka viņš 1444.gadā kritis kaujā ar Osmaņu impērijas karaspēku pie Varnas, bet portugāļu vēsturnieks domā, ka Vladislavs III palicis dzīvs un bēdzis uz Portugālei piederošo Madeiras salu, kur apprecējies ar dižciltīgu portugālieti. Viņu ģimenē 1451.gadā piedzimis dēls, kas iegājis vēsturē kā Amerikas atklājējs.

Kolumba izcelsmi tolaik nolemts slēpt, lai neatklātu, kas ir viņa tēvs. "Tiesas Eiropā zināja, kas viņš ir, un slēpa viņa identitāti savu iemeslu dēļ. Mēs nevarējām atklāt šo noslēpumu, balstoties uz apzināti izplatītiem meliem, kuru nolūks bija slēpt viņa īsto identitāti," raksta grāmatas autors.

Viņš pauž viedokli, ka Kolumbs baudījis labu izglītību, un noraida pieņēmumus, ka viņš bijis autodidakts. Pēc zinātnieka domām, tieši viņa karaliskā izcelsme palīdzējusi Kolumbam pārliecināt Spānijas karali finansēt savu slaveno jūrasbraucienu.

Vēsturnieks apgalvo, ka Kolumba testaments, kas datēts ar 1498.gadu un kurā sacīts, ka viņš dzimis Dženovā, patiesībā viltots 80 gadus pēc viņa nāves.

Roza norāda arī uz līdzībām Kolumba un Vladislava III ģerboņos un atsaucas uz slavenā ceļotāja ārieni, kas liek domāt, ka viņā varētu būt ritējušas poļu asinis, - rudiem matiem, gaišu ādas krāsu un zilām acīm.

Turpinot attīstīt savu teoriju, zinātnieks plāno salīdzināt Seviļas katedrālē apglabātā Kolumba dēla DNS ar Krakovas katedrālē apbedītā Jagaiļa ģenētisko materiālu.

Ar saviem pamatojumiem Rozam jau izdevies pārliecināt arī vairākus kolēģus, kas pieļauj, ka viņa grāmata mainīs skatījumu uz vēsturi.

Lietuviešu vēsturnieki pagaidām atteikušies komentēt Rozas teoriju, ar ko vēl nav iepazinušies, bet pieļāvuši, ka viņš balstījies uz kādu no leģendām, kas vēsta par Vladislava III izdzīvošanu kaujā pie Varnas.

http://diena.lv/lat/politics/arzemes/portugalu-vesturnieks-kolumbu-uzskata-par-lietuvas-dizkunigaisu-pecteci

Nu, nav jau sliktāk par leģendu par to, ka Jezus Kristus it kā sieva Marija Magdalēna ir dzemdējusi viņam vairakus bērnus, pēc Kristus nāves emigrējusi uz Galliju, kur viņas bērnu pēcnacēji vēlāk ir bijuši Merovingu dinastijas dibinātāji, bet pēc tam, kad tos nomainīja Kapetingi, pārcēlušies uz Lielbritāniju, kur vēlāk veidojuši Stjuartu dinastiju, tagadējais Stjuartu pēctecis tādējādi ir tiešais Jēzus Kristus pēctecis, kas glabā sevī Jezus svētās asinis – pēc leģendas – Svēto Grālu, kas neesot vis biķeris, no kura Jezus dzēris Svētajā vakarēdienā, bet pašas Jezus asinis.