Bezgalīgais saraksts

1919.gada 17.decembrī, 1945.gada 21.sepmbrī, 1954.gada 20.decembrī, 1960.gada 14.jūlijā, 1962.gada 2.februārī, 1978.gada 2.oktobrī, 1988.gada 11.septembrī, 1997.gada 26.oktobrī, 1999.gada 19.jūlijā, 2002.gada 7.jūlijā, 2006.gada 6.jūnijā, 2008.gada 10.septembrī, 2010.gada 30.martā, 2012.gada 21.decembrī, 2020.gada 16.decembrī, 2022.gada 22.februārī… Jums pazīstami šie datumi? Šis ir Apokalipses grafiks par pēdējiem simt gadiem, no XX gadsimta sākuma līdz mūsdienām. Tomēr pasaule veiksmīgi ir pārdzīvojusi visas šīs šausmas. Un mēs beigu beigās esam pieraduši pie Nostradamusa un Vangas šausmīgajiem pareģojumiem, pie šausmīgā maiju kalendāra, nepielūdzami tuvojošajai Niburu planētai un daudziem citiem objektiem, jo vairāk pilnīgi precīzi norādošajiem mums bojāejas datumu, jeb draudošo personīgi saknē iznīcināt cilvēci. Kas tad notika? Kāpēc pasaules gali, kuri pēdējās desmitgades burtiski sekoja viens otram, pēkšņi pārstāja radīt vēlamo iespaidu?

“Zinātniskā apvienība Zemes glābšanai”

Patiesībā apokalipsi neviens nav atcēlis. Jā, pašreiz notiek notikumi, kuri jau tā pat biedē. No sākuma koronas vīruss, pēc tam – jaudīga valstu politiskā pretstāvēšana. Var būt, tādēļ cilvēce nedaudz atdzisusi pret pareģojumiem un prognozēm no malas, par cik daudz tuvāku un daudz reālāku rūpju pietiek ar uzviju. Taču tas nekādi nenozīmē, ka pareģotāji un zīlnieki ir nomierinājušies un vairs neplāno mūs biedēt ar masveida izmiršanu.

Lūk, piemēram, pavisam nesen medijos parādījās materiāls no kādas “Zinātniskās apvienības Zemes glābšanai”. Būtībā, tur tiek runāts par to, ko mēs arī tā redzam un zinām. Bet tieši: Zemes kodola griešanās ir palēninājusies, planētas klimats mainās acu priekšā, ledāji kūst, kopā ar tiem kūst mūžīgais sasalums, dzīvnieki izmirst, meži – “planētas plaušas” – tiek izcirsti un izdeg, biežāki kļuvuši neparedzami vulkānu izvirdumi, un tas pie tā, ka cilvēki jau ļoti sen iemācījušies paredzēt izvirdumus. Vai atceraties briesmīgās zemestrīces Turcijā un Tuvajos Austrumos, kuras aiznesa tūkstošus dzīvību? Bet par biežiem kļuvušos cunami gadījumus, kas pēc būtības ir tās pašas zemestrīces, tikai norisinās okeāna dibenā?

Pasaules okeāna iznīcināšana

Bet kas notiek ar pašu Pasaules okeānu? Nepietiek ar to, ka aktīvi kūst polārās cepures, tad vēl arī straumes apstājas, vai arī vispār maina virzienu. Un arī vispār okeāns, kuram pateicoties eksistē dzīvība uz Zemes, sen jau pārvērties par gigantisku atkritumu savāktuvi.

“Mēs, cilvēki, esam devušies karagājienā pret okeānu, - paziņo apvienības pārstāvji, - Mēs apzināti esam izjaukuši okeāna spēju uz siltumvadības pašregulāciju masveidā inficējot tā ūdeņus ar piesārņojošām vielām uz oglekļu pamata. Mēs esam atņēmuši okeānam iespēju izvadīt veselu siltumu atmosfērā”.

Ko var no šā secināt? Secinājums ir zināms un ļoti bēdīgs. Mūsu planētai palicis dzīvot pavisam neilgi, varbūt dažus gadus, maksimums – pāris desmitgades. Un tās bojāeja būs ne tikai neizbēgama, bet arī momentāna. Tas ir (pēc “Zinātniskās apvienības Zemes glābšanai” domām) nevajag gaidīt pakāpenisku nomiršanu, kura izstiepsies uz vairākām simtgadēm. Viss notiks ļoti ātri. Vai nu planēta uzsprāgs zem tās apvalka uzkrājušās pārbagātās enerģijas dēļ, vai arī noies no savas orbītas. Jebkurā gadījumā cilvēcei nepaveiksies.

Pārrāvums uz divpadsmit tūkstošiem gadu

Protams, šim paziņojumam ir arī iebildumi. Viens no tiem skan sekojoši: Zeme, un arī visa Saules sistēma kopumā periodiski pārdzīvo tamlīdzīgas izmaiņas, pat ja tās vairāk līdzinās kataklizmām. Vienkāršāk sakot, tas viss – pavairojušās zemestrīces, cunami un vulkānu izvirdumi – jau ne reizi ir notici, un rezultātā dzīvība uz planētas vispār neizzuda. Tiek uzskatīts, ka tamlīdzīgai parādībai ir cikls, kurš atkārtojas vienu reizi divpadsmit tūkstošos gadu, un kā reiz patlaban iestājies tas pats mirklis, un mēs to pārdzīvojam.

Viss taisnība, - iebilst tuvās apokalipses piekritēji, - taču lieta tajā, ka pirms divpadsmit tūkstošiem gadu neeksistēja antropogēnais faktors. Daba pati, kā saka, radīja pati sev sarežģītus apstākļus, un arī pati no tiem izkārpījās. Bet tagad pati lielākā problēma, - tie ir tieši cilvēku dzīves darbības atkritumi. Šeit ietilpst dzeramā ūdens masveida piesārņošana, toksiskie atkritumi, kuri līdz pat šim laikam nesodīti tiek iepludināti okeānā, Amazones mežu izciršana, atmosfēras kopējā piesārņošana, provocējošā globālā sasilšana, pret kuru jau pašai dabai nav nekāda sakara, un tāpēc nav fakts, ka viņa varēs ar to tikt galā.

Glābiet mūsu dvēseles!

Te grūti ko iebilst. Jā, par nožēlu, mēs esam pielikuši ne mazums pūļu, lai sarežģītu sev dzīvi. “Zinātniskās apvienības Zemes glābšanai” biedri uzskata, ka kavēties nedrīkst. Vajag savākt visus vadošos cilvēces prātus, dot viņiem neierobežotus resursus, nodot viņu rīcībā visus nepieciešamos tehniskā progresa jauninājumus un nejautāt, kur tiks tērēta nauda un pārējie piešķirtie resursi. Varbūt tad parādīsies kaut neliela iespēja izvairīties no bojāejas un kā pašas planētas, tā arī tās apdzīvotāju, tas ir – mūsu, pilnīgas iznīcināšanas.

No vienas puses, viss skan diezgan loģiski. No citas – prasība piešķirt visus resursus, neierobežotu finansējumu un neuzdot liekus jautājumus – tas skan kaut kā aizdomīgi. Cilvēki (un organizācijas), kuri sola visas cilvēces glābšanu apmaiņā pret vairāk nekā dāsnu finansējumu un stingras kontroles neesamību, visbiežāk izrādās sektas, kuru mērķis izrādās “dvēseļu glābšana”, taču nedaudz citā aspektā.

Pēdējā Apokalipse, ar kuru biezēja zemiešus – tā ir citplanētiešu Annunaku, kā senie šumeri dēvēja savus dievus, kuri esot nolaidušies no debesīm, civilizācijas atgriešanās.

Konspiroloģisko teoriju piekritēji apgalvo, ka attīstītās kosmiskās rases atgriešanās sola ar masveida iznīcināšanu mūsu planētas iedzīvotājiem, tās globālu iztīrīšanu. Par to savā grāmatā “Annunaku kodekss 2022; Pasaules gals un viņu atgriešanās uz Zemi” uzrakstīja Maksimilians de Lafajets. Ja tehnoloģiski apkaltie humanoīdi 2022.gadā nokāps uz Zemes, tad pēc cilvēku ar ne labām dvēselēm izbrāķēšanas viņi paņems sev līdzi uz Nibiru cilvēku eksemplārus ar tīrām DNK, paķerot līdzi labākos zemes celtņu un mākslas šedevru paraugus. Tiek uzskatīts, ka tādā veidā viņi saglabās labākos cilvēces pārstāvjus līdz pilnīgas trešās planētas attīrīšanas.