Par kosmosa dzīlēm un Zemes pagātnes noslēpumiem, par zināmām un nezināmām civilizācijām un par svešo, kas mīt katrā no mums lasiet grāmatā "Bohēmijas zaglis" - latviešu literatūrā pirmajā zinātniskās fantastikas žanra stāstu krājumā.
“Fantastika ir mums visapkārt. Ikdienas gaitās pietiek tikai pacelt galvu, lai ieraudzītu neparasto. Šajā grāmatā ietvertie stāsti gan aizvedīs lasītāju uz svešām pasaulēm, gan pavērs citādu skatu uz vēstures un mūsdienu notikumiem tepat uz planētas Zeme.” Didzis Sedlenieks
[Vēsturē pirmais latviešu rakstnieka zinātniski-fantastisko stāstu krājums.]
2. Margarita Perveņecka 'Gaetāno Krematoss'.
"Dienas Grāmata"
28. aprīlis 2011 18:37
Apgāds "Dienas grāmata" laidis klajā dramaturģes, scenāristes un prozaiķes Margaritas Perveņeckas pirmo romānu "Gaetāno Krematoss".
"Beidzot arī latviešiem ir savs "Solaris", sava aizpasaule, pēcpasaule, nekadnekurzeme ar nekadnekurcilvēkiem. Grāmata, kuras vārdu maģija ir tik spēcīga, ka apžilbina. Grāmata, kuras vēstījums ir tik skaudrs, ka aizraujas elpa. Grāmata, kuru var iemīlēt vai... ienīst. Jo tā liek domāt un līdzsajust. Atcerēties, ka bez sadzīves vēl ir arī Dzīve. Un Dzīve ir Ceļš. Katram savs ceļš, kura malas ir kā nosētas Izvēlēm - un katra Izvēle savukārt ved atpakaļ pie Ceļa," teikts apgāda paziņojumā presei.
"Perveņeckas pirmā romāna valodas precizitāte liks apstāties un domāt. Arī smaidīt par paradoksiem un priecāties par notikumu palēninājumā fiksēto nianšu skaistumu. No cietuma izrāvusies, valodas pasaule plešas plašumā, tomēr dzīves noslēpumi paliek neatminēti, jo nozīmes veidojas kaleidoskopa krāsaino stikliņu spoguļu sistēmas simetrisko ornamentu variācijās. Mākslai nekas nav jāpierāda, jo tās teksts vienmēr ir daudz ietilpīgāks par tā praktizētāja ieceri un spriestspēju. Mums atliek daudzkārt nomirt un piedzimt, lai atklātu tajā arvien jaunas jēgas nianses. Oriģinālākais latviešu romāns, kādu nācies lasīt," par grāmatu "Gaetāno Krematoss" teicis Rimands Ceplis.
Savukārt dzejniece, prozaiķe un dramaturģe Inga Ābele par Perveņeckas pirmo romānu rakstījusi: "Romāns kā bezgalīga mandala vienlaikus visos virzienos no centra uz perifēriju un atpakaļ; varoņeposs, kas noris uz biedējoši labi pazīstamas absurda pasaules fona; iekšpuse, kura izvērsta uz āru, gaidot mīloša dieva pieskārienu kailiem nervu galiem."
Perveņecka dzimusi 1976. gadā Rīgā. 2001. gadā Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvusi humanitāro zinātņu bakalaura grādu mākslās, specialitāte - kino un teātra dramaturgs.
Lugas un stāsti publicēti latviešu kultūras un literatūras periodiskajos izdevumos. 2006. gadā izdots pirmais stāstu krājums „Visi koki aizgājuši".
Scenārija autore Arvīda Krieva filmai "Man patīk, ka meitene skumst" (pēc scenārija "Atved mani mājās", 2005). Vairākas M. Perveņeckas lugas iestudētas Latvijas un ārvalstu teātros: "Ludviga projekts" Dailes teātrī (ar nosaukumu „Ludviga prodžekts", režisors Dž.Dž. Džilindžers, 2004), "Neaizmirstulīšu desas papīrs" teātrī "TT" (ar nosaukumu "Ņezabudka Vulgaris", režisors Lauris Gundars, 2002), "Civilķēde" - teātrī ACUD, Berlīnē (režisore Inga Rozentāle, 2002).
Īsproza: "Cerons un dermatotēka", Stāsti: prozas lasījumi klātienē un neklātienē, "Dienas grāmata" (2008), "Smiltsmaize", Stāsti: prozas lasījumi klātienē un neklātienē, "Dienas Grāmata" (2007), "Visi koki aizgājuši", "Dienas Grāmata" (2006).
Lugas: "Civilķēde", "Teātra Vēstnesis" Nr.2 (1998).
[Romāns liekas sarakstīts maģiskā reālisma stilā. Varu kļūdīties, bet reālisms tas noteikti nav!]
http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/book/margarita-pervenecka-gaetano-krematoss.d?id=38233969
3. Ceļojums mākslas pasaulē.
Autors Aivars Ikšelis.
Grāmatā apkopots mākslas vēstures gājums no pirmsākumiem līdz pat 21.gadsimta sākumam. Katrs no mākslas stiliem, virzieniem un novirzieniem apskatīts ļoti konspektīvi, jo grāmata galvenokārt domāta jauniešiem, kas mācās mākslas skolās un arī tiem, kam ir radusies interese par mākslu. Mākslas stilu un virzienu attīstība aplūkota hronoloģiskā secībā. Šāds izklāsts atklāj arī mākslas pasaules daudzveidību un mākslas stilu tendenču sakarību veidoties un attīstīties no iepriekšējā stila vai, pilnīgi pretēji, attālinoties no jau esošā, reizēm to pat noliedzot.
[Neredzēti pilnīgs visu mākslas stilu un virczienu apskats.]
http://www.jr.lv/lv/veikals/prece/index.html;jsessionid=4008890CF1940EBD6763824ABE24AD28?shop_id=344561
4. Likteņa grāmata. Seno maiju noslēpumu atminējumi un pareģojums.
Autors Karloss Bario
Grāmatas uzdevums ir palīdzēt cilvēkiem saprast viņu dzīves mērķi un izmantot šīs zināšanas, lai iespējami pilnvērtīgāk pavadītu sev atvēlēto laiku uz Zemes.
Grāmatas centrā ir svētais maiju kalendārs – neparasts līdzeklis, kas ļauj lasītājam atklāt likteni, kā arī īpašo maiju simbolu izcelsmi un aizsargājošos garus, kas pavada cilvēkus dzīves laikā.
[Autors Karloss Bario (Carlos Barrios) ir vēsturnieks, antropologs un pētnieks. No 19 gadu vecuma viņš 25 gadus ir mācījies pie Maiju vecajiem. Viņš kļuva par Maiju Ajq’ij, par Ērgļu cilts priesteri un garīgo pavadoni. http://www.urantija.lv/lv/component/content/article/23-t-raksta-citi/372-carlos-barrios-2012-gad-nebs-pasaules-gals-.html ]
http://www.avotsabc.lv/product.php?product_id=297
5. Ceļa burve (Маг дороги). Triloģija: "Karalistes atslēga", "Oberona vārds", "Ļaunumam nav varas".
Autori Marina un Sergejs Djačenko.
Nejauša tikšanās uz ielas un - tu vairs neesi parasta vidusskolas skolniece. Tu esi - ceļa mags. Tev ir brīnumspieķis. Tu esi pazīstama ar lielo karali Oberonu. Tev parādās uzticami draugi un šausmīgi ienaidnieki. lai gan, dažreiz tu vari kļūt par ienaidnieci sev. Un sākas ilgi klejojumi, kuros var uzzināt savu spēju robežas, ticēt un vilties, uzvarēt un ciest zaudējumu. Tu esi ceļa mags un visi ceļi no šī brīža ir tavi. [Arī - http://blogs.privet.ru/community/Hranilishe-znaniy/93512218 ]
[Marina Djačenko, meitas uzvārdā - Širšova (dzim. 1968.), bijusī aktrise savu literāro karjēru sāka ātrā, nekā iemācījās rakstīt, bērnībā izveidojot grāmatiņas vienā eksemplārā: "Pasaku par tvaika lokomotīvi" un "Zagļa dēkas". Iestājās Kijevas teātra institūtā un vēlāk studiju laikā tēlojusi pat Dezdemonu, taču sapratusi, ka rampas gaismā jūtas tik neomulīgi, ka nomainīja to pret gaismu no datora monitora.
Marinas un Sergeja Djačenko pirmais, kopējais romāns iznāk 1994. gadā un jau iegūst balvas vietējos konos un pat tiek atzīmēts kā labākā debija "Eirokonā-96".
Sergejs Djačenko (dzimis 1945.) bijis ārsts-psihiatrs, bioloģisko zinātņu kandidāts. Autors ļoti daudzu populārzinātnisku un mākslas filmu scenārijiem: pazīstamākie - sešu sēriju teleepopejai "Nikolajs Vavilovs" un mākslas filmai "Bads-33". Vieni no vadošajiem mūsdienu Ukrainas rakstniekiem-fantastiem. Laulāts pāris, dzimuši un dzīvo Kijevā. Praktiski visi viņu romāni, daudzi garie un īsie stāsti ir ieguvuši kādu balvu.]
http://www.ozon.ru/context/detail/id/3330013/
6. Saga of Pliocene Exile
Autore Džuliana Meja.
Džuliana Meja (Julian May, dzimusi 1931. gada 10. jūlijā) ir amerikāņu rakstniece, kas strādājusi visos fantastikas žanros un nefantastikā, arī ar dažādiem pseidonīmiem. Galvenokārt pazīstama ar savu "Pliocēna sāgu", kuria ir arī romāni prikveli un sikveli - seriāls "Galactic Milieu". Romānu darbība notiek visā galaktikā uz tālām un tuvām planētām ar citplnētiešu piedalīšanos. Romānos tiek skārtas reliģiskas un filozofiskas tēmas, kristietība. Interesants ir arī mēģinājums sarakstīt kopēju seriālu "Trilliums" ar divām citām fantastikas granddāmām: Merionu Zimmeri Bredliju un Andrē Nortoni, kopīgs gan iznāk tikai pirmais romāns "Melnais Trilliums", citus romānus rakstnieces raksta atsevišķi. Neskaitot fantastiku, rakstniece ir sarakstījusi tūkstošiem zinātnisku rakstu un apmēram 250 grāmatas bērniem un pusaudžiem, pārsvarā par visādām populārām tēmām: zinātni, vēsturi, populāru mūsdienu slavenību biogrāfijas utt.