Izrādās, pirms 12 800 gadiem tur pēkšņi uzradies anomāli liels daudzums uz Zemes reti sastopamā platīna. Kaut kas tāds notiek tad, kad atmosfērā uzsprāgst lieli asteroīdi, jo tajos allaž ir daudz platīna, kas pēc uzsprāgšanas nokrīt uz tuvumā esošā objekta virsmas. Tostarp konstatēts, ka faktiski tieši tajā pašā mirklī visā kontinentā pilnībā izzuda Amerikas pirmā cilvēku civilizācija jeb Klovisas kultūra. Savukārt klimats visā planētā aptuveni uz tūkstoti gadu atgriezās ledus laikmeta līmenī.
Pētījuma autori savāca viena un tā paša vecuma nogulumiežus, lai varētu pārliecināties, ka pirms 12 800 gadiem notikusi pāreja uz agrīno driasu nebija saistīta tieši ar liela asteroīda izraisītu katastrofu. Un visos izpētītajos nogulumiežu slāņos izdevās atrast tieši tāda notikuma pēdas, proti, tie bija mikroskopiski izkausēta stikla un nanometru izmēra dimantu gabaliņi. Gan vieni, gan otri veidojas vai nu asteroīda uzsprāgšanas gadījumā atmosfērā, vai uzsprāgstot atombumbai. Turklāt spektrālā analīze apliecināja, ka visos 12 800 gadus vecajos iežu paraugos platīna ir ievērojami vairāk nekā pirms un pēc attiecīgā momenta.
Jautājums par to – nokrita vai nenokrita tajā laikā asteroīds – vispār uzskatāms par teju vai galveno saistībā ar izpratnes gūšanu par Ziemeļamerikas apdzīvošanas vēsturi un kopumā visas planētas klimatu. Tāpēc, ka pirms aptuveni 13 400 gadiem ledus laikmetu nomainīja pārsteidzoši krasa sasilšana, taču pirms 12 800 gadiem temperatūra nezin kāpēc atkal ļoti strauji nokrita un tāda tā saglabājās veselu nākamo tūkstošgadi. Piemēram, Britānijā gada vidējā temperatūra tad bija -5 Celsija grādi, savukārt Amerikā līdz ar Klovisas kultūru izmira arī vairāki desmiti dzīvnieku sugu.
Šā fakta iemesli ilgi palika pētniekiem nezināmi, taču asteroīda nokrišana jeb vismaz uzsprāgšana atmosfērā varētu izskaidrot šādu notikumu kompleksu. Lielizmēra cieta kosmiskā ķermeņa sprādziens sadursmē ar Zemi jaudas ziņā pielīdzināms kodolieročiem jeb faktiski pat ir jaudīgāks par tiem, jo pēc tā gaisā paceļas gigantisks daudzums putekļu. Kas aizklāj saules gaismu un attiecīgi izraisa strauju temperatūras pazemināšanos. Pētnieki noskaidrojuši, ka pirms 12 800 gadiem gada vidējā temperatūra Ziemeļu puslodē pazeminājās par 2-6 Celsija grādiem, turklāt tas notika dažu desmitgažu vai pat vēl ātrākā laikā. Un tik strauja klimata mainīšanās ir absolūti netipiska tādiem scenārijiem, kas sevī iekļauj lielizmēra debess ķermeņu nokrišanu un supervulkānu izvirdumus.
