Nomirušā romānista vēstījums

Romāns tiek publicēts pa daļām. Dikensa dzīves laikā iznāca trīs izdevumi, bet pēc  viņa nāves vēl trīs, kopā 23 nodaļas. Romāns palicis nepabeigts; nekādu plānu, piezīmju uz nākamajām nodaļām rakstnieka arhīvā neatrada. Amerikāņu dzejnieks Henrijs Longfello tā izteicās par “Edvīna Druda noslēpumu”: “Bez šaubām, tā ir viena no viņa labākajām grāmatām, ja ne pati labākā”.

…XIX gadsimta otrajā pusē Eiropā un Amerikā daudzi aizrāvās ar spiritismu. Taču lūk kāds Džeimss, jauns cilvēks no amerikāņu pilsētiņas Bratliboro, uzskatīja nodarbošanos ar spiritismu par dīvainību. Tomēr kādā reizē draugi pierunāja Džeimsu “pakustināt galdiņu” savā kompānijā, un te noskaidrojās, ja jauneklim ir spēcīgas mediuma spējas.

Džeimss aizrāvās ar spiritismu un īpaši ieinteresējās par tā saucamo automātisko rakstību, kad “gars” vada mediuma roku un rezultātā reizēm sanāk saistīts teksts. Tādā veidā 1872.gada beigās Džeimss it kā bija saņēmis vēstuli no mirušā Čārlza Dikensa, kurā rakstnieks lūdza jauno cilvēku sarīkot viņam 15.novembrī speciālu spiritisku seansu. Mediumam vajadzēja sēdēt tumšā istabā un pierakstīt visu, ko viņam paziņos gars.

Interesanti ir tas, ka Džeimss gāja skolā tikai līdz 13 gadu vecumam, pēc tam viņu nodeva par mācekli mehāniskajā darbnīcā. Viņam nebija humanitārās izglītības un nekādas noslieces uz literāro darbu. Un arī Anglijā viņš nebija bijis. Tomēr, Džeimss vērsās tieši pie šī spirituālistu.

“Edvina Druda” otrā daļa

Un tā, 1872.gada 15.novembrī Dikensa gars it kā pārņēma Džeimsa roku un uzrakstīja, ka viņš grib pabeigt “Edvina Druda noslēpumu” un lūdz mediumu viņam tajā palīdzēt. “Es sen meklēju gadījumu un veidu pabeigt šo manu pēdējo daiļdarbu, - nodiktēja gars, - kuru redzēt nepabeigtu man ir smagi. Es lūdzu jūs veltīt pirmajam diktātam Ziemassvētku vakaru. Šo nakti es īpaši mīlēju dzīvam esot. Atdodiet man tik daudz laika, cik varēsiet, nesajaucot savas ierastās nodarbes”.

Pārsteigtais Džeimss uzreiz piekrita. Noteiktajā vakarā viņš ieslēdzās istabā ar slēptām bailēm, ka tūlīt tūlīt ieraudzīs mironi. Mediums piesēdās pie galda, uz kura gulēja papīru kaudzīte un zīmuļi, un sāka gaidīt. Un pēkšņi… pazaudēja samaņu.

Kad jaunais cilvēks beidzot atguvās, ap viņu bija izmētātas pierakstītas lapas. Viņš tās savāca, sanumurēja un paslēpa. Tā turpinājās vairākus vakarus, kamēr romāns netika pabeigts. 1873.gadā šis manuskripts ar nosaukumu “Otrā Edvina Druda daļa” tika iespiests ASV.

Ir saglabājusies pazīstamā teosofa Jeļenas Blavatskas vēstule romānistam un izdevējam Vsevolodam Solovjovam. Viņa raksta: “Jūs, iespējams, arī esat dzirdējis par Dikensa pēcnāves sacerējumu, otro daļu dzīves laikā nepabeigtajam romānam “Edvins Druds”. Es pārtulkoju šo otro daļu, tā guļ gatava pie manis… Dikensa gars to uzrakstīja pats vai arī pats mediums Džeimss, taču šī otrā daļa ir atzīta amerikāņu un eiropiešu presē (ar maziem izņēmumiem) par pilnīgu Dikensa teksta un neatkārtojamā humora facsimile… Ļoti gribētos redzēt iespiestu Krievijā augstākminētā Dikensa romāna nobeigumu”.

Nav zināms, vai iznāca pasaulē šis otrās romāna daļas krievu tulkojums, kuru pierakstījis mediums Džeimss. 30-ja Dikensa sacerējumu apkopojumā krievu valodā otrā romāna daļa ir tikai pieminēta kā “fantastisks daiļdarbs, it kā Dikensa gara uzrakstīts spiritiskā seansa laikā”. Tomēr, varbūt, kādam nebūt no mūsu lasītājiem izdevās sastapt šo noslēpumaino daiļdarbu un viņš to izlasīja?