Ķīniešu “frizieri”

Daudzskaitlīgi neredzamo uzbrukumi cilvēkiem notika Ķīnā XIX gadsimta beigās. Par upuriem kļuva ķīnieši, kuri nēsāja tolaik tradicionālo frizūru – garus matus, kuri bija sapīti bizē…

1876.gadā Nankinā Šanhajā neredzami ļaundari desmitiem aculiecinieku acu priekšā nogrieza vīriešiem bizes. Neredzamie cīnītāji pret gariem matiem darbojās trīs gadu garumā, taču tā arī ne reizi netika notverti.

No sapratnes izsistie policisti vērsās pie zinātniekiem, bet tie, savukārt, - pie ķīniešu mitoloģijas. Negaidīti noskaidrojās, ka kaut kad neatminamos laikos Ķīnā it kā jau bija dzīvojuši neredzamie gari, kuri grieza nost cilvēkiem matus. Neatrodot citu loģisku izskaidrojumu notikušajam, policisti, cerot nomierināt tautu, paskaidroja, ka senie gari ir atgriezušies. Ar šo paziņojumu viņi tikai pastiprināja iedzīvotāju bailes neredzamo spēku priekšā. Starp citu, populārajā grāmatā “Ķīnas reliģiozās sistēmas”, kura tika publicēta 1892.gadā, tiek piedāvāti daudzskaitlīgi tamlīdzīgi gadījumi, kuriem bija vieta vēl periodā no 477. līdz 517.gadiem.

Ar nazi – kaklā

Stāsti par neredzamiem gariem, kuri nogriež bizītes Ķīnas pilsētu iedzīvotājiem, no sākuma izsauca izglītotajiem eiropiešiem ironisku smīnu. Taču divas desmitgades vēlāk panika sagrāba jau Lielbritāniju. To gadu avīzes rakstīja, ka Londonā parādījusies kaut kāda neredzama roka, kura tvēra meitenes aiz matiem un tos nogrieza. Kārtībsargājošās iestādes izrādījās bezspēcīgas aizsargāt savas pilsones.

1873,gadā ASV Viskonsinas štatā pa ielu ejošā meitene pēkšņi sajuta, ka kāds satvēris viņu aiz matiem. Apkārtējie ieraudzīja, ka nabadzīte zaudē matus burtiski acu priekšā. Pēc viņu sejām meitene saprata, ka notiek kaut kas šausmīgs, sāka kliegt aizsedzot galvu ar rokām. Neredzamais matu zaglis uzreiz izzuda.

Gandrīz pēc pusgadsimta situācija pasliktinājās. Neredzamās rokas sāka nest sitienus ar nazi cilvēkiem tieši kaklā. Avīze “Pīpl”1922.gada 23.aprīlī ziņoja, ka uzreiz trīs cilvēki tika ievainoti vienā un tajā pašā dienā un vienā un tajā pašā krustojumā.

Laika grāmatas liecina

Leģendas par neredzamajiem vai nu burvju priekšmetiem, kuri spējīgi padarīt cilvēkus neredzamus, ir klātesošas dažādu pasaules tautu folklorā. Un ne tikai folklorā. Pašmāju laika grāmatās sastopami pieminējumi par neredzamajiem, kuri nogalināja cilvēkus Polockā 1092.gadā. Kā vēsta hronists, naktī pilsētnieki izdzirdēja zirgu pakavu klaudzoņu. Viņi iededzināja lāpas un izskrēja uz ielas. Tur viņu priekšā atklājās brīnumains skats: uz zemes bija redzamas pakavu pēdas, taču ne paši zirgi, ne jātnieki nebija redzami. Tie cilvēki, kuri izrādījās blakus neredzamajiem jātniekiem, saņēma sitienus ar zobeniem. Pēc dažām dienām šausmīgā parādība atkārtojās, bet jau dienas laikā. Par to, kas bija šie neredzamie jātnieki, vēsture klusē.

Neredzamie cilvēkiem ir uzbrukuši arī XX gadsimtā. 1960.gadā daži policisti kļuva par lieciniekiem tam, ka uz divdesmitgadīga jaunekļa ķermeņa pēkšņi nezin’ no kurienes parādījās iegriezumi. Tā turpinājās vairākas dienas pēc kārtas. Pēc tam neredzamais atstāja jauno cilvēku mierā.

Noslēpumainais ciemats

Izrādās, uz pasaules ir vesels neredzamo ciemats. Ciemata iedzīvotāji sevi sauc par “orang bunjan”, kas tulkojumā nozīmē – “paslēptie cilvēki”. Vairoties no noslēpumainās cilts, varas iestādes pat iezīmēja ciemata apkaimi ar lieliem bluķiem un stingri jo stingri aizliedza tuvāko apdzīvoto vietu iedzīvotājiem ciemoties pie “orang bunjan”. Taču par spīti aizliegumam aborigēni bieži vēršas pie minētā ciemata iedzīvotājiem pēc palīdzības. Parasti viņus lūdz iekļūt svešās mājvietās. Mērķi var būt dažādi – no zagšanas līdz slepenu sarunu noklausīšanos.

Daži eiropieši, kuri bija pabijuši Indonēzijā, stāstīja, ka ne reizi vien dzirdējuši neredzamu bungu skaņas, redzējuši, kā uz galdiem restorānā nez’ no kurienes parādījies ēdiens, bet pēc tam izzuda. Dažiem pat izdevās saskatīt noslēpumainus caurspīdīgus cilvēku siluetus.

Neiespējamais ir iespējams!

Konstantīns Ciolkovskis grāmatā “Domas par Zemi un debesīm” rakstīja, ka nevar atvairīties no faktiem, kuri norāda uz mūsu dzīvē klātesošiem neredzamiem radījumiem. Ar viņu vienisprātis bija akadēmiķis Vlails Kazancevs, kurš pieļāva, ka uz Zemes var eksistēt saprātīgas enerģētiskās struktūras, kuras mēs neesam spējīgi redzēt. Taču šīs ir citas dzīvības formas, bet mums pirmkārt ir interesanti, vai var kļūt neredzams parasts cilvēks – kaut vai teorijā.

Ir cilvēki, kurus apkārtējie nez’ kāpēc neievēro. Precīzāk, ievēro, taču ne vienmēr. 2001.gadā Džordža Buša-jaunākā inaugurācijā blakus prezidentam pēkšņi uzradās cilvēks, kuram, kā noskaidrojās pēc tam, nebija ne caurlaides, ne ielūguma uz svinīgo ceremoniju. Pie tam neviens nebija redzējis, kā viņš piegāja pie prezidenta. Nepazīstamais parādījās burtiski no nekurienes un paspieda Bušam roku.

Tāpat zināmi gadījumi, kad cilvēks pēc paša vēlēšanās kļūst neredzams. Taču tas ir hipnozes vai iedvesmošanas rezultāts. Bet lūk dažiem dzīvniekiem jau no dabas ir neredzamības īpašība. Piemēram, stikla tauriņi. Šie trausliem skaistiem radījumiem ir krāsainas zvīņas tikai spārnu malās, taču to ķermenis ir pilnīgi caurspīdīgs. Praktiski tāpat nav iespējams ieraudzīt plakanastes gekonu – viņš pilnībā saplūst ar apkārtējo mežu. No viņiem neatpaliek neredzamības pakāpē arī Madagaskaras hameleons, jūras sunītis, Malaizijas dievlūdzējs, brūnā varde, jūras skorpions un daudzi citi.

Brīnišķīgais eliksīrs

Biologi no Teksasas universitātes pirms dažiem gadiem apgalvoja, ka spējuši izgudrot eliksīru, kurš padara dzīvu būtni uz laiku neredzamu. Eksperimenta procesā neredzamības eliksīru ievadīja zem ādas kāmim. No sākuma injekcijas vietā izveidojās neliels caurspīdīgs plankums. Pēc minūtes caur to sāka kļūt redzami dzīvnieka asinsvadi un pat iekšējie orgāni.

Lieta tajā, ka visas dzīvās būtnes, tajā skaitā arī cilvēks, sastāv galvenokārt no ūdens. Ūdens lauž gaismu, kura nonāk uz cilvēka ādas. Lai padarītu to neredzamu, uzskata zinātnieki, vajag izmainīt gaismas staru lūšanas optisko koeficientu. Tad tie nevis atstarosies no ādas, bet iekļūs iekšienē. Tas radīs noteiktu caurspīdīguma efektu, kaut arī cilvēka iekšējie orgāni vienalga būs redzami.

Savas versijas apstiprināšanai zinātnieki piedāvā dažus iespaidīgus piemērus. Cilvēka ķermenis – tas ir gandrīz 70% ūdens, kurš, kā zināms, ir caurspīdīgs. Tajā pat laikā muskuļi un āda – tas, pēc būtības, ir organika. Tie nav caurspīdīgi tikai savas sarežģītās struktūras dēļ. Taču ja necaurspīdīgu papīra lapu samitrināt saulespuķu eļļā, tā kļūs caurspīdīga. Tieši tā, ja briljantu kristālus iegremdēt ūdenī, tie nebūs redzami. Kaut ko līdzīgu var izdarīt arī ar cilvēku. ja piesātināt viņa ķermeni ar noteiktu šķīdumu, tas pārstās būt redzams.

Tā ka Herberts Velss neko neizdomāja. Viņš noteikti bija pazīstams ar viņam mūsdienīgo vācu zinātnieku darbiem, kuriem bija izdevies panākt caurspīdīgumu eksperimentējot ar atsevišķām cilvēka ķermeņa daļām un pat ar nelieliem dzīvniekiem. Tiesa, visi eksperimenti tika veikti ar līķiem, kuri tika izmantoti lai iegūtu indīgo vielu caurspīdīgumu. Nav izslēgts, ka tuvākajā nākotnē tiks radīti reaktīvi, kuri savietojami ar cilvēka ķermeni, kuri spējīgi padarīt mūsu ķermeni pilnībā caurspīdīgu. Tāds atklājums var izmainīt pasauli līdz nepazīšanai. Jo pat iedomāties ir sarežģīti, uz ko spējīga neredzamo armija!