Kāds teiks – dzīve, dzīvība

Piekrītu!

Bet bez jēgas tā,

Tā pat savu esamību velk.

Nav nozīmes, tam,

Muša vai cilvēks esi tu,

Vai augs.

Tu dzīvo,

Piedzimsti,

Audz, attīsties,

Mācies un strādā.

Dibini ģimeni,

Ieņem noteiktu stāvokli,

Izmaini pasauli...

Ceļo,

Zvaigznes apbrīno.

Bet kas mainijās!...

Nekas.

Tu nomirsti dabiski,

Tevi nopļauj vai apēd,

Nav jāsaprot burtiski.

No nedzīvas matērijas veidots,

Par to paliec - tai ziedots.

Kādam jaunajam pamatu veido.

Viss Visumā saistīts,

No zvaigžņu putekļiem taisīts.

Tas faktu pierāda,

Ka iespējams ir viss.

Nedzīvajā ir kaut kas dzīvs,

Dzīvajam nav esība vajadzīga.

Tā bezjēdzīga un niecīga kļūst.

Nav nāvē risinājums,

Tā esības otra puse,

Kas tāpat kā esība

Savu neesību velk.

Nav pārmaiņas jāgaida

Likumi jāmaina.

Visums nav cilvēku rāmis,

Zeme nav mūsu prāmis,

Kur izaugsme jāgaida.

Ir esība jābauda,

Tā cilvēka niecīgs posms.

Šī bālā miesa, visu varoša!

Visur pa visumu klaiņojoša.

Tikai ieslēdz prātu

Bālo prāmi vadi.

Divi cilvēki-

Divreiz stiprāks rāmis,

Divreiz stiprāks prāmis,

Bet šķiet avarējis ir tas,

Šai esības posmā

Un glābējus gaida.

Citi nesagaida,

Neesībā klaiņo-

Tā pat glābējus gaida,

Pa  sēkli skraida.

Ir jādodas uz priekšu,

Atstāt prāmi nav jābaidas!

Izplēt spārnus!

Aizmirsti esības šķautnes.

Neslēpjas aiz esības nekā

Aiz nekā nekas.

Dodies tālak, vēl tālāk!

Visas esības, visas šķautnes,

Izbaudi un labākas taisi.

Te jēga parādās...

Bez jēgas !

Visas šķautnes bez jēgas!

Dodies vēl tālāk!

Tu tālu visumā šajā

Pat ne visumā mūsu,

Bet tu esi,tu eksistē, jo esi

Jo tāpēc reāls ir viss.

Dzīves jēga jēgu meklēt

Atrodi sevi, dodies.

Jēgpilnā laimē eksistē,

Ja galapunktā, sētā savā

Tu nonācis esi.

Bet atceries! Robežu nav...

Vienmēr, galapunktam var pārkāpt!

Dodies!!...