Sākumā terminu "novelizācija" lietoja, lai apzīmētu pilnmetrāžas filmas scenārija pārstrādi romānā [angļu valodā - novel ir romāns]. Taču ar laiku tā sāka saukt beletristiku, kas veidota uz dažādu projektu bāzes - teleseriāli, teksta un galda lomu spēles, videospēles. Pašlaik novelizācijas ir milzīgs masu literatūras slānis, ko izdod visā pasaulē daudzmiljonu tirāžās. Apskatīt visas novelizācijas šajā rakstā nav iespējams - taču ar dažām visslavenākajām un tipiskākajām mēs iepazīties spēsim...
No ekrāna izkāpušie.
Sākumā novelizācijas bāzējās uz populārām filmām, turklāt pirmās no tām parādījās jau 1920-tos gados ASV. Kas attiecas uz fantastiku, tad tiek uzskatīts, ka celmlauzis šajā ziņā ir romāns "Kvotermasa eksperiments" (1959.), kas bāzēts uz tāda paša nosaukuma filmu no 1955. gada. Visai vienkāršā shēma: noskatījies filmu un nopērc grāmatu - kļuva sevišķi pieprasīta, kad sāka izplatīties mājas video. Kā likums tradicionālās novelizācijas tika rakstītas pēc viena šablona. Studija, kas bija veidojusi filmu, nolīga rakstnieku, iedeva viņam filmas scenāriju, kas kļuva par romāna bāzi. Rezultātā novelizācija kļuva tikai par paplašinātu scenāriju un neko vairāk. Bieži par autoriem kļuva paši scenāristi vai arī "literatūras melnstrādnieki" - bezvārda amatnieki, kas drukāja visai viduvējus opusus, taču pilnīgi piemērotus neizsmalcinātajai masu auditorijai. Vai vērts teikt, ka profesionālie rakstnieki uztvēra novelizācijas kā konveijera "haltūru", kā iespēju viegli tikt pie papildus ienākumiem? Patiesi, daudzas grāmatas sacerētas kā saka, nepiesēžoties pie rakstāmgalda: šaubīgais rekords šeit pieder Maiklam Avalonam, kas uzrāva romānu "Zem pērtiķu planētas" (1974.) pa brīvdienām.
Masveidā novelizācijas sāka rakstīt 1960-tajos gados, kad par grāmatu bāzi kļūst teleseriāli. Sākumā īpaši populārs bija romānu cikls "Cilvēks no UNCLE" pēc amerikāņu telešova fantastiskas bondiādes stilā. Pēc tam sākās "Zvaigžņu ceļa" ēra: sākot no 1967. gada jau izdotas virs 200 grāmatu...
Šīs sērijas novelizāciju galvenā atšķirība bija tā, ka grāmatu cikls sāka dzīvot savu dzīvi un turpināja iznākt arī tad, kad seriāls jau bija beidzis savu ekrāna dzīvi. Grāmatas nebija vienkāršs scenārija epizodu pārnesums uz grāmatu lappusēm - tur bija vesela masa papildus materiāla. Ar laiku rakstnieku fantāzija jau radīja pavisam jaunus stāstus un notikumus. Tā veidojās pasaule, kas tā īsti pat nebija saistīta
ar bāzes sižetu. Īpaša nozīme bija faktam, ka pie romānu rakstīšanas jau ķērās daudzi pazīstami fantasti, kas bija kvēli ''Zvaigžņu ceļa" fani. Viņiem patiešām bija interesanti atklāt fantastiskā visuma jaunas šķautnes un apdzīvot tās ar jauniem varoņiem. Džeimss Blišs, Maks Reinolds, Dēvids Džerolds, Hārlans Elisons, Teodors Stārdžons, Vonda Makintaira, Diāna Dveina, Džo Holdemans, Alans Dīns Fosters - amerikāņu fantastikas zvaigznes un zvaigznītes jebkurai gaumei! Piedalīšanās "Zvaigžņu ceļos" kļūst arī par sava veida skolu daudziem autoriem - iesācējiem. Tā ir iespēja noslīpēt savu meistarību, iespēja pacīnīties ar grandiem vienā lauciņā.
Taču ''Zvaigžņu ceļa" romāni kļuva tikai par prologu, lai radītu pašu visrūpīgāk aprakstīto un neparasti populāro fantastisko visumu, kas radīts pateicoties kinonovelizācijām. Runa, protams, ir par "Zvaigžņu kariem", kuru grāmatu izmērs skaita pāri par 300 grāmatām, kas apraksta Džordža Lukasa tāltālās galaktikas pagātni, tagadni un nākotni. "Star Wars" grāmatu visuma radīšanā piedalās daudzi pazīstami fantasti: Vonda Makintaira, Terijs Brukss, Barbara Hemblija, Gregs Bīrs, Alans Dins Fosters, Volters Jons Viljamss, Maikls Stekpols, Timotijs Zans, Deivs Volvertons, Roberts Salvatore, Kristīne Ketrīna Raša, Metjū Stovers, Rodžers Makbraids Allens, Kevins Andersons, Viljams Ditcs, Terijs Bisons, Stīvs Perijs. Un tas viss neskaitot viduvējo amatnieku pūli un jaunatni - iesācējus! Starta grāmata "Jaunā cerība" bija pašas pirmās filmas scenārija literārā versija, turklāt tā iznāca vēl 1976. gadā pusgadu pirms filmas pirmizrādes. Uz vāka lepni bija rakstīts autors Džordžs Lukass, kaut arī visu galveno darbu, pārvēršot scenārija melnrakstu literārā darbā paveica Alans Dīns Fosters. Desmit gadus grāmatu seriāls eksistēja tikai pateicoties tam, ka uz ekrāniem iznāca pirmās triloģijas jaunās epizodes. Varenu grūdienu seriāla attīstībai deva Timotijs Zans, kura romāni par grandadmirāli Traunu ļāva pa jaunam paraudzīties uz tāltālās galaktikas vēsturi. No šī laika Sāga nemitīgi attīstās, iekļaujot sevī arvien jaunus sižetus un varoņus.
Vēl viens ievērojams grāmatu projekts - Džosa Vedona teleseriālu novelizācijas par jauno vampīru mednieci Bafiju un mistisko detektīvu Eņģeli - kurā ir gandrīz pusotra simta grāmatu! Citu apjomīgu seriālu novelizāciju vidū - "Slepenie materiāli", "Babilona 5", "Zvaigžņu vārti", "Indiana Džonsa piedzīvojumi", "Zena" - katrā vairāki desmiti sējumu. Vecajā Pasaulē ārpus konkursa ir britu kulta teleseriāla "Doktors Kas" novelizācijas: kopā ar papildus materiāliem vairākas reizes no jauna atdzīvinātais cikls sastāv no 285 grāmatām, pēc apjoma atpaliekot tikai no "Zvaigžņu kariem".
Kinonovelizācijas nestāv uz vietas. Parādās "apgrieztās" novelizācijas - grāmatas, kas ir sarakstītas uz filmu - ekranizāciju bāzes. Tas gan notiek tikai tādā gadījumā, ja kinofilma ir veidota "pēc motīviem", kad no grāmatas - pirmavota ir palikuši tikai "ragi un nagi". Piemēram,
Stīvena Spīlberga filma "Kapteinis Āķis" - visai brīva Džeimsa Barija garstāsta par Pīteru Penu ekranizācija - nav brīnums, ka uz filmas bāzes 1991. gadā tikai izdots tāda paša nosaukuma romāns, kura autors bija ievērojamais Terijs Brukss. Ja ekranizācijai nav būtisku atšķirību ar oriģinālu, tad vienkārši grāmatu izdod atkārtotā izdevumā, "kinonoformējumā".
Dažreiz, radot novelizāciju, notiek interesantas lietas. Piemēram, amerikāņu ZF-trilleri "Mežāzis-1" (1978.) režisors Pīters Haijams uzņēma pats pēc sava scenārija. Uz filmas bāzes gandrīz vienlaikus iznāca divi romāni. Rona Gularta versija tika publicēta ASV, bet Bernarda Rosa grāmata (zem šī pseidonīma slēpās tolaik vēl nepazīstamais Kens Follets) - Lielbritānijā. Kaut arī abas grāmatas bija sarakstītas pēc vienas filmas, tajās ir daudz atšķirību - tāpēc, ka Rosa romāns tika rakstīts pēc scenārija sākotnējās versijas, kura tika būtiski mainīta jau filmēšanas laikā. Rezultātā abas novelizācijas var lepoties ar pilnīgi pretējiem pēc jēgas fināliem! Taču šāds kazuss ir tīrais nieks, salīdzinājumā ar to, kas notiek mūsu Tēvzemē. [Protams, te ir domāta Krievija. Pirms turpinu, atcerējos, ka padomju laikos zināmā mērā par novelizāciju varēja runāt brāļu Strugacku daiļradē, kad viņi garstāstu "Pikniks ceļmalā" pārveidoja par scenāriju filmai "Stalkers", pārveidojot to līdz nepazīšanai, pēc tam kāds no entajiem - padsmitajiem scenārija variantiem tika arī publicēts kā jauns garstāsts. Citus gadījumus gan nezinu.- tulk. piez.]
Piemēram, dažas dienas pirms filmas "Karību jūras pirāti: Miroņa lāde" demonstrēšanas sākuma Krievijā, sērijā "Skatāmies filmu - lasām grāmatu" parādījās attiecīgi noformēts, tāda pat nosaukuma sējums, kura autors izrādījās kāds Aleksandrs Olivjē Ekskvemelins. Visinteresantākais, ka šī grāmata pirmo reizi ir izdota 1678. gadā un krievu valodā izdota jau vairākas reizes. [Ir iznākusi arī latviešu valodā. - tulk. piez.] Un vispār, Ekskvemelina darbs, īstajā nosaukumā "Amerikas pirāti", nemaz nav daiļliteratūra, bet pirātu "varoņdarbu" aculiecinieka memuāri. Nu, labāk jau nopirkt tādu patiesi izzinošu grāmatu, nevis rupju pakaļdarinājumu, kas uzķēpāts, lai "atbalstītu" blokbasteru. Kaut gan, pie mums iznāk arī īstas novelizācijas. [Man liekas, ka arī latviešu valodā sāk iznākt kaut kas tāds. - tulk. piez.] No vislabākajiem var atzīmēt Andreja Lazarčuka romānu "78. paragrāfs", kas ir iznācis daudz interesantāks par tāda pat nosaukuma kinogrāvēju.
Interesanti, ka agrāk novelizācijas ar retiem izņēmumiem iznāca pa populāru filmu un seriālu pēdām, taču pēdējos gados grāmatas parādās vienlaikus ar oriģinālu un pat ātrāk par to, kādu nedēļu, divas pirms pirmizrādes. Dažreiz tāda pieeja ir noteikta ar to, ka grāmata balstīta uz scenārija daļu, kas nav iekļuvusi filmā, vai izgriezta no filmas montāžas laikā. Iespējams arī tāpēc, ka masu skatītājs strauji degradē? Nesapratīs taču filmā ne nieka, ja iepriekš nebūs izlasījuši, kas un kā...
Pēc spēles noteikumiem.
Vēl viens fantastisko novelizāciju slānis bāzējās uz visdažādākajām spēlēm. Galda lomu spēļu romanizācija ir sava specifika. Pēc tam, kad 1974. gadā Deivs Arnesons un Garijs Gigaks izdomāja fantāzijas lomu spēli "Dungeons & Dragons", desmit gados to ASV iegādājās vairāk nekā seši miljoni fanu. Radās liela nepieciešamība rosināt spēlētāju armijas iztēli. Lai atvieglotu "iedzīvošanās" procesu izdomātajā pasaulē, kompānijas TSR, Inc., kas izdeva D&D, dzīlēs sākās pavadošā materiāla izdošana daiļliteratūras veidā. Romānu un krājumu, kas kalpoja par papildinājumu pie spēles, uzdevums bija maksimāli krāšņi parādīt fantāzijas pasauļu anturāžu un personāžus. Lomu spēļu literatūras iemiesojumi būtiski atšķiras no filmu novelizācijām. Pēdējās vienmēr sākas kā parasta filmas darbības pārnešana citā formā, un tikai pēc tam tā var pāraugt scenārija rāmjus. Spēļu novelizācijas dod autoram krietni lielāku brīvību. Galvenais uzdevums šeit ir maksimāli detalizēti aprakstīt pasauli, radīt spilgtus tēlus, lai dalībnieki spētu izdomāt arvien aizraujošākus piedzīvojumus.
1984. gadā iznāca romāns "Rudens krēslas pūķi" - pirmais no sēriāla "Šķēpa sāga", ko radīja Mārgaretas Veisas un Treisijas Hikmenas fantāzija. Līdzautores padarīja "Šķēpa sāgu" par savas firmas zīmolu. Pakāpeniski grāmatu cikls pārstāja būt tikai palīglīdzeklis lomu spēlēs: tagad tā piekritēju pulkā ir cilvēki, kas ne reizi nav mēģinājuši uzspēlēt D&D. Sērijā jau ietilpst ap 200 sējumu, kādu pussimtu no tiem radījuši pirmie demiurgi Veisa un Hikmena (kā kopā, tā atsevišķi). Visuma attīstībā ir piedalījušies daudzi pazīstami autori, daži ir izmantojuši "Šķēpa sāgu" kā tramplīnu savai literārājai karjērai: Ričards Knaaks, Duglass Nailzs, Džeina Reiba, Marks Entonijs, Mērija Herberta, Džons Medokss Robertss.
Vēl plašāka un daudzveidīgāka - vairāk nekā 250 sējumu! - ir cita D&D pasaule, "Aizmirstās karalistes". Pie tās dzimšanas ir klāt bijis kanādietis Eds Grīnvuds, kas pie mums zināms ar grāmatām par burvi Elminsteru. Tomēr slavas lauvas tiesu "Karalistēm" atnesa cits
ražīgs autors Roberts Entonijs Salvatore, kulta tēla - tumšā elfa Dzirta "tētis". Savu artavu seriāla radīšanā ienesa arī Trojs Denings, Mels Odoms, Duglass Nailzs, Džeina Reiba, Marks Entonijs, Linna Ebija, Viktors Milans un desmitiem citu fantastu.
Eksistē vēl daudzas literatūrā pārvērstas lomu spēļu pasaules - World of Darkness, Ravenloft, Dark Sun, Shadowrun, Spelljammer - taču neviena nespēj sacensties ar iepriekš minētajiem abiem līderiem. Atsevišķi jāatzīmē sēriju "Warhammer", kurā no 1987. gada jau iznākušas pāri par 250 grāmatu. Sērija balstās uz populāru militāri-taktisko galda spēli ar kompānijas "Games Workshop" miniatūrām. Tāda bāze dod solīdu telpu autoru iztēlei, to arī viņi izmanto. Grāmatu rakstīšanā parasti dalību ņem pieredzējuši amatnieki, kas pieredzi guvuši spēļu novelizācijās: Viljams Kings, Dens Abnets, Bens Kaunters, Ričards Lī Baiers un daudzi citi. Tiek izdotas arī dator- un konsoļspēļu novelizācijas. No pirmā acu uzmetiena tām nevajadzētu daudz atšķirties no kinonovelēm, jo arī tās balstās uz pilnīgi konkrētu scenāriju. Taču video spēle parasti arī ir tikai atspēriena punkts romānam, kurā autori apaudzē to ar visdažādākajām blakus lietām. Īpaši tas attiecas uz šuteru novelizācijām ar noslieci uz spriedzi - te var izdomāt visu ko, tāpēc ka primitīvais oriģināls dod iespēju fantazēt. Pašlaik ļoti labi tiek pirktas grāmatas, kuru pamatā ir populārās grāvēju sērijas "Halo" (Rietumos) un "S.T.A.L.K.E.R.: Shadow of Chernobyl" (NVS). Eksistē arī stratēģisko spēļu (Warcraft, Starcraft) un kosmisko simulatoru (Wing Commander) novelizācijas.
Aizspogulijas pasaules.
Pēdējos gados izklaidējošais kinematogrāfs ir radījis visai daudz kinokomiksus. Izdevēji ir atsaukušies ar masveidīgu novelizāciju izlaidi: romānu nosaukumi runā paši par sevi: Stīva Perija "Ļaudis melnā", Pītera Deivida "Zirnekļcilvēks 3" un "Fantastiskais četrinieks". Tiek izdoti arī kinokomiksu grāmatu prikveli, sikveli un "sānveli" : piemēram, Dina Veslija Smita "Greizera sazvērestība" un Maikla Teitelbauma "Zarta gaisma", kas papildina "Ļaudis melnā" piedzīvojumus, bet Kristofera Benneta "Pērkona norītais" rāda jaunu notikumu virkni ap Zirnekļcilvēku. Ir arī atgriezeniskā saite: iznāk arvien vairāk komiksu, kas balstās uz filmām, grāmatām un spēlēm. Process, kā saka, ir sācies un nav apstādināms...
Tad, kas ir mūsdienu novelizācija? Kultūras parādība vai jauns paņēmiens, kā izspiest papildus ienākumus? Fantastikas profesionāļu - rakstnieku, kritiķu, žurnālistu - domas par novelizācijām, kā likums, ir vēsas. Nevienai novelizācijai nav cerību iespraukties kaut cik prestižu fantastikas prēmiju sarakstos.
Tādi autori kā Mārgareta Veisa un Roberts Salvatore, neskatoties uz solīdajiem tirāžiem un honorāriem, tiek uzskatīti tikai par literatūras amatniekiem. Pats ietekmīgākais fantastikas žurnāls pasaulē "Locus" novelizācijām ir ievedis atsevišķu bestselleru sarakstu - lai nemaisās pa kājām īstajai literatūrai. Analoģiski rīkojas citi izdevumi, kas pēta grāmatu tirgus stāvokli. Taču novelizācijas turpina turēties reitingos visai augstās pozīcijās. Iespējams, ka tā patiešām ir otrās šķiras literatūra - taču tā ieņem savu likumīgo vietu zem saules, jo palīdz fantastisko pasauļu mīļotājiem plašāk iepazīt šīs pasaules un tuvāk - varoņus. Un tas ir pilnīgi normāli.
Žurnāla novelizāciju Top 10:
Rendels Freikss, Viljams Višers "Terminators".
Džeimss Blišs "Zvaigžņu ceļš".
Andrejs Lazarčuks "78. paragrāfs".
Džordžs Lukass, Alans Dins Fosters "Jaunā cerība" ("Zvaigžņu kari").
Terijs Brukss "Kapteinis Āķis".
Mārgareta Veisa, Treisija Hikmena "Rudens krēslas pūķi" ("Šķēpa sāga").
Roberts Salvatore "Tumšais elfs" ("Aizmirstās karalistes").
Čārlzs Grants "Goblini" ("Slepenie materiāli").
Aleksejs Kalugins "Māja purvā" ( "S.T.A.L.K.E.R.: Shadow of Chernobyl").
Dens Abnets "Inkvizitors" ("Warhammer 40 000").