Tika ziņots, ka spilgti, dažādu formu, izmēru un krāsu, objekti lido nelielā augstumā, tikai dažus metrus virs koku galotnēm, un ar gaismas stariem šuj uz cilvēkiem.

Vairāki liecinieki apgalvoja, ka ir redzējuši būtnes, kas vadīja aparātus aprakstot tās kā ne vairāk kā trīs vai četras pēdas garas. Tas, kas šos novērojumus atšķir no parastajiem NLO uzplaiksnījumiem debesīs, ir daudzskaitlīgie un daudzkārtējie cilvēku ievainojumi.

“Es nekad neaizmirsīšu paniku to cilvēku sejās, kuri teica, ka viņiem uzbruka gaismas, kas nolaidās no debesīm, un sūca viņu asinis”, atceras žurnālists Karloss Mendess. Lietas atspoguļošanai izvēlētais laikraksts “Estado do Parta” lēš, ka viņš ir intervējis 80 lieciniekus.

Stari izstaroja intensīvus radiācijas starus, kas radīja dūriena pēdas un ievainojumus, un daži vietējie mediji tolaik ziņoja, ka tas izskatās kā “smags sainis, kas spiež uz krūtīm”.

Ziņojumā, kurā aprakstīti upuru stāstītais, bija teikts: “Stara diametrs bija aptuveni septiņi vai astoņi centimetri, un tas bija baltā krāsā.

“Tas nekad nemedīja cilvēkus, bet uzbruka pēkšņi. Kad viņi mēģināja kliegt, viņiem neizdevās izdvest ne skaņu, bet viņu acis palika vaļā. Stars bija karsts, gandrīz tikpat karsts, kā aizdegta cigarete”.

Aprakstot ievainojumus, ārsts Velaids Sesims Karvalju, kurš XX gadsimta 70.gados šajā rajonā strādāja medicīnas iestādē, rakstīja: “Viņiem visiem bija sejas vai krūškurvja traumas”.

“Ievainojumi, līdzīgi radiācijas radītiem ievainojumiem, sākās ar intensīvu ādas apsārtumu skartajā zonā. Vēlāk izkrita mati, un āda kļuva melna. Sāpju nebija, tikai neliels siltums”.

“Ādā tika pamanītas arī nelielas dūrienu pēdas. Upuri bija dažāda vecuma vīrieši un sievietes, bez kaut kāda īpaša iedalījuma”.

Militārajā ziņojumā par šo lietu ir 2000 lappušu. Tas tika nosūtīts Brazīlijas gaisa spēku augstākajiem virsniekiem, un dokumenti bija klasificēti 23 gadus.

Viens no interesantākajiem ziņojumiem pienāca no sievietes, kura pastāstīja par notikumiem Bahia de Sulā naktī uz  1977.gada oktobri.

Viņa stāstīja, ka pamodusies nakts vidū, kad logā parādījās dīvaina, spilgti zaļa gaisma, un istabā kļuva karsts. Gaisma piepildīja guļamistabu, un pēc mirkļa tā kļuva spilgti sarkana. Blakus sievietei parādījās dīvaina būtne, kas nedaudz atgādināja cilvēku, tikai neliela auguma, ģērbusies apspīlētā kombinezonā. Rokā viņam bija ierīce, kas izskatījās pēc pistoles. Viņš trīs reizes ar gaismas staru iešāva sievietei krūškurvja zonā, kā rezultātā viņa tika paralizēta. Brīdi vēlāk viņa pa visu ķermeni sajuta vairākus dūrienus, iespējams tika ņemtas asinis. Viņa bija ļoti nobijusies, bet nevarēja pakustēties un pat pakustināt lūpas.

Kāds piecdesmit gadus vecs galdnieks, arī Bahia de Sulā, netālu no savas mājas pamanīja lidojošu šķīvīti un izšāva uz to ar ieroci. Tad viņš saņēma atbildi, viņam trāpīja gaismas stars, un viņš nokrita zemē un tika paralizēts. Tikai pēc vairākām dienām viņš spēja redzēt un dzirdēt, taču pārvietoties viņam joprojām bija ļoti grūti.

Zvejnieks no Kolaresas arī redzēja, kā izlidoja NLO un ienira Bahia de Maranjo ūdeņos. Dažreiz vietējie iedzīvotāji novēroja zilganu gaismu, kas pārvietojas zem ūdens.

Šķīvjus ātri vien nodēvēja par “chupa-chupa”, kas nozīmē “piesūceknis-piesūceknis”. Ņemot vērā, ka tika ziņots par jauniem novērojumiem un vairāk gadījumiem, kad cilvēki guva ievainojumus vai zaudēja asinis, drīz sākās panika. Sievietes un bērni pameta apkārtni, bet vietējie vīrieši palika turpat uz vietas, lai rūpētos par savām mājām vai īpašumu.

Saprātīgs skaidrojums netika piedāvāts, nebija skaidrs, kas īsti stāv aiz tā dēvētajiem NLO uzbrukumiem. Tāpēc Brazīlijas gaisa spēkiem (FAB) tika uzdots noskaidrot, kas notiek salā, un izmeklēšana oficiāli tika nodēvēta par Operāciju “Šķīvis”.

Drīzumā tika sastādīts 2000 lappušu liels militārais ziņojums, kurā bija 500 fotogrāfijas un 16 stundu videomateriāls, ko Gaisa spēki, kā tika ziņots, ir redzējuši ar savām acīm.

Ufologs Daniels Rebisso Giese savā grāmatā “Vampiros Extraterrestres Na Amazonia” (Ārpuszemes vampīri Amazonē) apgalvoja, ka vairāki karavīri bija piedzīvojuši nervu sabrukumu, bet citi izmeklēšanas laikā bija sajukuši prātā.

Dokumenti tika turēti noslēpumā līdz 2004.gadam, kad tika publicētas vairākas lappuses ar zīmējumiem un fotogrāfijām par to, ko bija redzējušas militārpersonas.

Fotogrāfijās ir redzamas spilgtas cilindriskas gaismas, savukārt, vairākos zīmējumos ir attēloti līdzīgas formas objekti, kādus tajā laikā cilvēki uz salas redzēja.

Neskatoties uz to, operācijas laikā nekad netika tieši pateikts, ka NLO vai citplanētieši bija oficiālais novērojumu un ievainojumu cēlonis.

Tomēr tiek ziņots, ka FAB augstākās amatpersonas 2004.gadā ufologu grupai pastāstīja, ka viņi kopš XX gadsimta 50.gadu vidus slepeni ir pētījuši NLO esamību.

Bet kāds varētu būt izskaidrojums, ja mēs noraidām citplanētiešu teoriju? Daži cilvēki domā, ka šī teorija vienkārši tika izmantota kā īpaši slepenu militāro kuģu izmēģinājumu poligons, ko cilvēki ir izmantojuši arī, lai izskaidrotu 51.zonas noslēpumu.

Tomēr bez novērojumiem ir vēl dīvaināki notikumi, kas šo lietu padara par pastāvīgu noslēpumu un par kaķumētru sazvērestības teorētiķiem.

Daktere Karavalju, kas salas iedzīvotājus ārstēja pēc “uzbrukumiem”, vēlāk sacīja, ka bija “sviests” viņiem melot par viņu traumām un teikt, ka tās ir tikai halucinācijas.

Karavalju teica: “Tas ir tas, ko gaisa spēki man vienmēr lūdza teikt. Nebija nekādas masu histērijas vai redzes halucinācijas.

Psihiatrija pierāda, ka tā nebija. Mistiskas kolektīvas problēmas var rasties tas, kad cilvēki izdara masveida pašnāvības. Taču visiem vienlaikus un dažādās vietās nevar būt vienādi maldi, tās pašas vizuālās, dzirdes un sintētiskās halucinācijas”.

Viņa arī apgalvo, ka pati ir redzējusi NLO, piebilstot: “Es redzēju NLO, kas izgatavots no spilgta metāla, un tas nebija šķīvim līdzīgs objekts, bet gan daudz vairāk izskatījās pēc konusa vai cilindra”.

Uyrangē Bolivar Soares Nogueira de Hollanda Lima, tā sauc pirmo mūsu bruņoto spēku virsnieku, kurš publiski pastāstīja par Brazīlijā slepeni veiktajiem NLO pētījumiem.

Papildus tam operācijas komandieris Lima 1997.gadā sniedza interviju žurnālam UFO, kurā paskaidroja, kā notika incidenta izmeklēšana un kā viss tika noslepenots.

Viņš citēja arī aculiecinieku stāstus, kuros bija aprakstīts, kā iedzīvotāji pamostas no aizsargtērpos ģērbtu būtņu klātbūtnes, kas uz viņu galvām šauj ar krāsainām gaismām. Vairāki virsnieki ziņoja, ka ir redzējuši dīvainas gaismas, kas izplūst no apkārtnē esošajiem piekrastes ūdeņiem un ienirst atpakaļ, dažiem liekot domāt, ka tā ir NLO bāzes atrašanās vieta.

Trīs mēnešus pēc intervijas kapteinis Holands savās mājās tika atrasts miris. Viņš, acīmredzot, izmantojot halāta jostu, bija pakāries.

Taisnības labad jāsaka, ka šajā konkrētajā NLO lietā ir daudz aizdomīga, un tas joprojām ir viens no mulsinošākajiem un mistiskākajiem incidentiem neizskaidrojamo parādību vēsturē.