Olimpisko spēļu dalībvalstis. Starpkaru posms, sākas Ziemas spēles.

Iepriekšejo lasiet šeit.

1924. gada Ziemas Olimpiskās spēles

Starptautiskā Ziemas sporta nedēļa izrādās tik populāra, ka tiek vēlāk pārdēvēta par I Ziemas Olimpiskajām spēlēm un tagad ziemas sporta veidu pārstāvji sacenšas atsevišķi.

Sacensībās piedalās 16 nāciju pārstāvji:

 

 

Austrija, Beļģija, Kanāda, Čehoslovākija, Somija, Francija, Lielbritānija, Ungārija, Itālija, Latvija, Norvēģija, Polija, Šveice, Zviedrija, Savienotās Valstis, Dienvidslāvija.

Dalībnieku sarakstā sākumā bija arī ātrslidotājs Kristfrīds Būrmeisters no Igaunijas, taču spēļu rezultātu tabulās viņa vārda nav.

1924. gada Vasaras Olimpiskās spēles

Pavisam 44 nācijas piedalījās spēlēs. Vācija joprojām netika aicināta. Pirmo reizi spēlēs piedalījās Ekvadora, Haiti, Īrija, Lietuva, Filipīnas un Urugvaja. Arī Latvija un Polija, kas jau bija piedalījušās Pirmajās Ziemas spēlēs:

Argentīna, Austrālija, Austrija, Beļģija, Brazīlija, Bulgārija, Kanāda, Čīle, Kuba, Čehoslovākija, Dānija, Ekvadora, Ēģipte, Igaunija, Somija, Francija, Lielbritānija, Grieķija, Haiti, Ungārija, Indija, Īrija, Itālija, Japāna, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Meksika, Monako, Nīderlande, Jaunzēlande, Norvēģija, Filipīnas, Polija, Portugāle, Rumānija, Dienvidāfrika, Spānija, Zviedrija, Šveice, Turcija, Savienotās Valstis, Urugvaja, Dienvidslāvija.

1928. gada Ziemas Olimpiskās spēles

25 nāciju komandas piedalās spēlēs, ievērojami pārsniedzot Pirmo spēļu rekordu. Pirmo reizi piedalās: Argentīna, Igaunija, Vācija, Japāna, Lietuva, Luksemburga, Meksika, Nīderlande un Rumānija.

Kopējais saraksts:

Argentīna, Austrija, Beļģija, Kanāda, Čehoslovākija, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Lielbritānija, Ungārija, Itālija, Japāna, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Meksika, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Rumānija, Zviedrija, Šveice, Savienotās Valstis, Dienvidslāvija.

1928. gada Vasaras Olimpiskās spēles

Pavisam 46 nācijas piedalās Spēlēs. Malta, Panama un Rodēzija (tagadējā Zimbabve) – pirmo reizi, Vācija atkal uzaicināta, izcietusi “sodu” par 1. pasaules karu.

Kopējais saraksts:

Argentīna, Austrālija, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Kanāda, Čīle, Kuba, Čehoslovākija, Dānija, Ēģipte, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Lielbritānija, Grieķija, Haiti, Ungārija, Indija, Īrija, Itālija, Japāna, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Meksika, Monako, Nīderlande, Jaunzēlande, Norvēģija, Panama, Filipīnas, Polija, Portugāle, Rodēzija, Rumānija, Dienvidāfrika, Spānija, Zviedrija, Šveice, Turcija, Savienotās Valstis, Urugvaja, Dienvidslāvija.

1932. gada Ziemas Olimpiskās spēles

Piedalās tikai 17 nācijas, spēles notiek Amerikā un visām valstīm nav tik daudz naudas, lai mērotu tik garu ceļu.

Piedalās:

Austrija, Beļģija, Kanāda, Čehoslovākija, Somija, Francija, Vācija, Lielbritānija, Ungārija, Itālija, Japāna, Norvēģija, Polija, Rumānija, Zviedrija, Šveice, Savienotās Valstis.

1932. gada Vasaras Olimpiskās spēles

Pavisam 37 nācijas piedalās Spēlēs, pirmo reizi startē Kolumbija un Ķīnas Republika (ar vienu atlētu).

Piedalās:

Argentīna, Austrālija, Austrija, Beļģija, Brazīlija, Kanāda, Ķīna, Kolumbija, Čehoslovākija, Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Lielbritānija, Grieķija, Haiti, Ungārija, Indija, Īrija, Itālija, Japāna, Latvija, Meksika, Nīderlande, Jaunzēlande, Norvēģija, Filipīnas, Polija, Portugāle, Dienvidāfrika, Spānija, Zviedrija, Šveice, Savienotās Valstis, Urugvaja, Dienvidslāvija.

1936. gada Ziemas Olimpiskās spēles

28 nācijas piedalās spēlēs, olimpiskā debija Ziemas spēlēs ir Austrālijai, Bulgārijai, Grieķijai, Lihtenšteinai, Spānijai un Turcijai. Igaunija, Latvija, Nīderlande un Dienvidslāvija atkal piedalās.

Dalībvalstis:

Austrālija, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Kanāda, Čehoslovākija, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Lielbritānija, Grieķija, Ungārija, Itālija, Japāna, Latvija, Lihtenšteina, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Rumānija, Spānija, Zviedrija, Šveice, Turcija, Savienotās Valstis, Dienvidslāvija.

1936. gada Vasaras Olimpiskās spēles

Pavisam 49 nācijas piedalās spēlēs. Pirmo reizi: Afganistāna, Bermuda, Bolīvija, Kostarika un Lihtenšteina. Jaunā Spānijas republikāņu vara ignorē Spēles, sarīkojot Barselonā tajā pat laikā Tautas Olimpiādi, kā protestu pret Spēļu rīkošanu nacistiskajā Vācijā, šajā Olimpiādē piedalās atlēti no 22 nācijām. Tā kā līdz 1930. gadu vidum SOK par Krievijas oficiāliem pārstāvjiem olimpiskajā kustībā uzskata bijušās Krievijas impērijas OK, tad arī PSRS ignorē olimpisko kustību, rīkojot savas Vispasaules spēles: 1928. gadā - 1. Vissavienības Spartakiādi ar citu valstu strādnieku sporta organizāciju sportistu piedalīšanos (no Austrijas, Anglijas, Vācijas, Latvijas, Norvēģijas, Urugvajas, Somijas, Francijas, Čehoslovākijas, Šveices, Zviedrijas un Igaunijas), 1932. gadā – Sarkanās Sportinternes Vispasaules Spartakiādi. Lielākās pirmskara strādnieku sporta sacensības notiek 1937. gadā – Visspasaules strādnieku Olimpiāde Antverpenē.

Dalībvalstis:

Afganistāna, Argentīna, Austrālija, Austrija, Beļģija, Bermuda, Bolīvija, Brazīlija, Bulgārija, Kanāda, Čīle, Ķīnas Republika, Kolumbija, Kostarika, Čehoslovākija, Dānija, Ēģipte, Igaunija, Somija, Francija, Lielbritānija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Indija, Islande, Itālija, Japāna, Latvija, Lihtenšteina, Luksemburga, Meksika, Malta, Monako, Nīderlande, Norvēģija, Jaunzēlande, Peru, Filipīnas, Polija, Portugāle, Rumānija, Dienvidāfrika, Šveice, Zviedrija, Turcija, Urugvaja, Savienotās Valstis, Dienvidslāvija.

1940. gada Ziemas Olimpiskās spēles

Sākumā spēlēm bija jānotiek Saporo, Japānā, bet 1938. gadā Japāna atsakās no Spēļu rīkošanas, jo rit Otrais Ķīnas-Japānas karš. Tiesības rīkot spēles tiek dotas Sentmoricai Šveicē, taču nesaskaņu dēļ ar SOK, tiesības rīkot Spēles beigās saņem Garmišpartenkirhene Vācijā. Laikam jau šie notikumi ir slikta zīme, sākas 2. pasaules karš un spēles nenotiek vispār.

1940. gada Vasaras Olimpiskās spēles

Spēlēm bija jānotiek Tokijā, Japānā, taču 1937. gadā izceļas Otrais Ķīnas-Japānas karš un Japānas valdība atsauc spēļu rīkošanu, SOK nolemj, ka Spēles rīkos Helsinki, Somijā, bet 1939. gadā sākas 2. pasaules karš. Spēles nenotiek. Starp citu, karš izjauc iespēju, ka Olimpisko spēļu programmā parādās sporta veids no gaisa stihijas – planierisms. Šāds sporta veids bija iekļauts spēļu programmā pēc demonstrācijas lidojumiem iepriekšējās spēlēs.

1944. gada Ziemas Olimpiskās spēles

Spēles nenotiek 2. pasaules kara dēļ.

1944. gada Vasaras Olimpiskās spēles

Spēles nenotiek 2. pasaules kara dēļ. Toties, nenotikušās spēles joprojām saglabā savu kārtas numuru. Nenotikušās Ziemas spēles numuru nesaglabā, tāpēc pašlaik Ziemas spēļu numurs ir arī notikušo Spēļu skaits, bet – lai gan 2012. gadā notiek XXX Vasaras Olimpiskās spēles Londonā, īstenībā ir notikušas tikai tikai 27 oficiālas Spēles. Tomēr karš olimpisko garu neiznīcina, vēsture zina notikumus, kad divu Vācijas koncentrācijas nometņu gūstekņi slepeni cenšas sarīkot 1940. un 1944. gadā simboliskas “Olimpiskās spēles”.

Turpinājums sekos.