Olimpisko spēļu dalībvalstis.

1896. gada Olimpiskās spēles

Pēc Starptautiskās Olimpiskās komitejas datiem spēlēs piedalījās 14 valstu pārstāvji, tomēr pēc citiem datiem tajās piedalījās 12 (neskaitot Bulgāriju un Čīli) vai 13 (ieskaitot tās, bet neskaitot Itāliju), vai vispār 15 valstis. Nacionālo izlašu jēdziens vēl nebija nostabilizējies olimpiskajā kustībā. Tas notiek tikai 1910. gadā. Dažādu koloniju un protektorātu pārstāvji piedalījās nevis kā savu metropoļu pārstāvji, bet gan patstāvīgi. Vairāku valstu dalībnieku skaitu un pašu dalības faktu spēlēs nevar uzzināt arī tādēļ, ka nav iespējams precīzi noskaidrot vai to pārstāvji reāli startēja spēlēs vai arī bija tikai pieteikti dalībai. Turklāt tenisā spēlēja pāri, kuros bija dažādu valstu pārstāvji. Krievijas impērija un Beļģija arī vēlējās piedalīties un pat sākumā pieteica savus sportistus, tomēr vēlāk atteica savu dalību. Atsevišķos avotos norādīts, ka divi sportisti no Izmiras, kas atrodas Turcijā un tobrīd bija Osmaņu impērijas pilsēta ar nosaukumu Smirna, piedalījās atsevišķi.

Valstis – dalībnieces (iekavās – sportistu skaits):

 

 

* Austrālija — tobrīd bija Lielbritānijas sastāvā (valsts neatkarību ieguva tikai 1901. gadā), tomēr vienīgā austrālieša Tedija Fleka rezultāti tika ieskaitīti atsevišķi (1).

* Austrija — tobrīd Austrija bija daļa no Austroungārijas, tomēr sacensībās austriešu sportisti piedalījās atsevišķi no ungāru sportistiem (3).

* Bulgārija — bulgāru sportists Šarls Šampo bija Šveices pilsonis, bet jau ilgāku laiku mita Bulgārijā, tāpēc viņa rezultātu ieskaitīja Bulgārijai (1), lai gan Šveice to apstrīd, SOK min Bulgāriju, kā valsti, kas piedalījusies spēlēs.

* Čīle — pēc SOK datiem spēlēs piedalījās viens šīs valsts pārstāvis, lai arī vairāk kā viņa pieteikums nav minēts sarakstos, tomēr arī Čīle tiek uzskatīta par vienu no dalībniecēm (1). Tolaik oficiālos sarakstos ierakstīja tikai medaļu ieguvējus.

* Dānija (3).

* Francija (13).

* Grieķija — vairāki sportisti dzīvoja ārpus šīs valsts robežām, tomēr Olimpiskajās spēlēs piedalījās kā šīs valsts pārstāvji. Tāpēc kā Grieķijas sportistus skaita arī dalībniekus no Kipras, Smirnas (tagad - Izmiras Turcijā) un Ēģiptes. Daži avoti tomēr vienīgo Kipras grieķi Anastasiosu Andreousu skaita atsevišķi (tajā laikā Kipra bija Apvienotās karalistes protektorāts). Grieķu atlēts Dionisis Kasdalgis dzīvoja Aleksandrijā (Ēģiptē), bet Olimpiskajās spēlēs viņš skaitījās kā Grieķijas pārstāvis, taču, kad viņš startēja tenisā dubultspēlēs ar citu grieķi Demetrisu Petrokokinosu, viņu rezultāti tika ieskaitīti pie jauktajām komandām. (169)

* Itālija — pazīstamākais itāļu sportists Karlo Airoldi tika atzīts par profesionāli un izslēgts no sacensībām, taču šāvējs Džuzepe Rivabella arī bija itālis (1).

* Lielbritānija — šīs valsts (Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes) sastāvā startēja Īrijas sportisti, bet viņu rezultāti tika skaitīti Lielbritānijai, jo Īrijas tobrīd bija Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes daļa (10). Turklāt, tradicionāli lieto nosaukumu "Lielbritānija", nevis saīsināto "Apvienotā karaliste".

* Ungārija — tāpat kā austrieši ungāri piedalījās sacensības atsevišķi, lai arī bija Austroungārijas pavalstnieki (7). Turklāt, viņiem pieskaita arī pārstāvjus no Vojvodinas, kas tagad ir Serbijas sastāvā, bet toreiz bija Ungārijas daļa.

* Savienotās Valstis (14).

* Šveice (attiecīgi - 2 vai 3).

* Vācija (19).

* Zviedrija (1).

P.S. Jauktās komandas, pēc SOK koda - ZZX, startēja tenisa dubultspēlēs. Zelta medaļu ieguva brits ar vācieti, sudrabu minētais, "starptautiskais" grieķu pāris, bronzu - austrālietis ar citu britu. Bez medaļām palika divi pāri no Grieķijas.

1900. gada Olimpiskās spēles

Saskaņā ar SOK datiem, 1900. gada spēlēs piedalījās 24 nācijas:

Argentīna (1), Austrālija (2), Austrija (13), Beļģija (78), Bohēmija (7), Kanāda (2), Kuba (1), Dānija (13), Francija (491), Vācija (78), Lielbritānija (102), Grieķija (3), Ungārija (20), Indija (1), Itālija (24), Meksika (4), Nīderlande (29), Norvēģija (7), Rumānija (1), Krievija (4), Spānija (8), Zviedrija (10), Šveice (18), Savienotās Valstis (75).

Daži citi avoti min, ka esot piedalījušies vēl vairāku valstu sportisti. Minētas valstis: Brazīlija, Haiti, Persija (Irāna), Luksemburga, Peru.

Spēlēs visai plaši bija pārstāvētas arī jauktās komandas: vieglatlētikā – 5000 m komandu skrējiens (britu komanda ar vienu austrālieti), polo – divas britu-amerikāņu un viena britu-francūžu komanda, airēšanā – nīderlandiešu komanda, kurai izpalīdzēja kāds nezināms francūzis (leģendāra persona: pēkšņi izrādījās, ka holandiešu laivai nav stūrmanis, izlīdz kāds zēns no skatītāju vidus, kas pēc finiša, nesagaidot apbalvošanu un izcīnīto medaļu, atkal aizskrien, izrādās, ka neviens nav attapies pat pajautāt, kā viņu sauc. Olimpisko spēļu pirmsākumos atgadās visādi brīnumi: arī tāds, ka iet cilvēks garām stadionam, kurā notiek sacīkstes, viņam iepatīkas un viņš nolemj startēt, startē un uzvar... un izrādās – olimpiskais čempions! Arī tāds notikums esot bijis, neatceros tikai, vai tieši šajās spēlēs), burāšanā – brita un divu francūžu apvienotā komanda, virves vilkšanā – zviedru-dāņu komanda, tenisā sudrabu iegūst vīru pāris: francūzis un amerikānis, jauktajos pāros: francūziete un brits, bronzu jauktajos pāros iegūst: amerikāniete un brits, un čehiete un brits. Čehiju tolaik sauca par Bohēmiju.

Sākot ar šīm spēlēm, ieviešas ilga tradīcija (kas tagad pārtraukta), kad OS laikā notiek arī uz iekļaušanu spēļu programmā kandidējošo sporta veidu paraugsacensības vai paraugdemonstrējumi. Taču sportisti, kas tajās startē oficiāli netiek iekļauti OS dalībnieku sastāvā.

1904. gada Olimpiskās spēles

Sentluisā startēja atlēti no divpadsmit valstīm. Tā kā arī šoreiz spēles bija Vispasaules izstādes sastāvdaļa gandrīz 4 mēnešu garumā, tad kopējo dalībnieku skaitu vairs nav iespējams uzzināt, iekavās minēti zināmie dalībnieki.. Savukārt, tālais ceļš un Krievu-japāņu karš mazināja eiropiešu vēlmi braukt uz Ameriku, spēlēs piedalās tikai 52 atlēti, kas nav no Ziemeļamerikas. Piemēram, riteņbraukšanā startē tikai ASV atlēti, turklāt specifiskās disciplīnās: no ¼ jūdzes līdz 25 jūdžu braucienam.

Nācijas:

Austrālija (2), Austrija (2), Kanāda (52), Kuba (3), Francija (1), Vācija (17), Lielbritānija (3), Grieķija (14), Ungārija (4), Dienvidāfrika (8), Šveice (1), Savienotās Valstis (523).

Daži citi avoti min vēl trīs nācijas. Minētas valstis: Itālija (1), Norvēģija (2), Ņufaundlenda (1).

Jauktās komandas spēlēs bija: paukošanā – pēc SOK viedokļa kubiešu komanda, lai gan viens no dalībniekiem esot bijis amerikānis, vieglatlētikā – 4 jūdžu komandu skrējienā, kur amerikāņu komandā bija viens francūzis.

1906. gada Ārpuskārtas Olimpiskās spēles

Grieķija, vēloties atzīmēt pirmo OS 10 gadu jubileju, sarīko OS, kuras SOK neatzīst par oficiālām, jo tās nenotiek četru gadu perioda (olimpiādes) beigās.

Spēlēs piedalās 20 valstu dalībnieki.

Austrālija, Austrija, Beļģija, Bohēmija, Kanāda, Dānija, Ēģipte, Somija, Francija, Vācija, Lielbritānija, Grieķija, Ungārija, Itālija, Nīderlande, Norvēģija, Zviedrija, Šveice, Otomāņu impērija, Savienotās Valstis, Krētas autonomija.

Airēšanas sacīkstēs vienā distancē piedalās jaukta: divu beļģu – viena grieķa komanda, savukārt futbola sacīkstēs piedalās Dānija un trīs grieķu komandas: Atēnas, Smirna (pilsēta Otomāņu impērijā – pašreiz Izmira Turcijā) un Saloniki (tagad Grieķijas pilsēta, bet tolaik piederēja Otomāņu impērijai).

1908. gada Olimpiskās spēles

Spēlēs piedalījās atlēti, kas pārstāvēja 22 Nacionālās Olimpiskās komitejas. Pirmo reizi arī no Somijas, Turcijas un Jaunzēlandes (pēdējā, kā daļa no Austrālāzijas vienības, kurā tā startē vienā komandā ar Austrāliju). Fakts, ka Apvienotā Karaliste piedalās ar vienu komandu, aizskāra īrus, kuri nolēma, ka ir jāveido pašiem sava komanda, par spīti tam, ka tolaik visa Īrija bija AK sastāvā. Baidoties no īru boikota, sporta funkcionāri pat nosauca komandu - Lielbritānija/Īrija, tomēr divos sporta veidos: lauku hokejā un polo Īrija piedalījās kā atsevišķa komanda, iegūstot divas sudraba medaļas. Īru atlēti ASV nedomāja sekot šim piemēram un Īru amerikāņu atlētikas kluba biedri startēja ASV vienības sastāvā, iegūstot 10 no ASV izcīnītajām 23 zelta medaļām. Tik daudz, cik Francija, Vācija un Itālija kopā ņemot.

Spēlēs piedalās:

Argentīna, Austrālāzija, Austrija, Beļģija, Bohēmija, Kanāda, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Lielbritānija, Grieķija, Ungārija, Itālija, Nīderlande (parasti toreiz saukta par Holandi), Norvēģija, Krievija, Dienvidāfrika, Zviedrija, Šveice, Turcija (Otomāņu impērija), Savienotās Valstis.

1912. gada Olimpiskās spēles

Spēlēs piedalījās atlēti no 28 nācijām, pirmo reizi arī no Japānas, kā pārstāvji no Āzijas. Pirmo reizi oficiāli, arī pārstāvji no Ēģiptes, Islandes, Portugāles un Sebijas. Arī Čīlei pirmo reizi ir liela nacionālā komanda, ja neskaita vienīgo dalībnieku 1896. gada Spēlēs. Pirmo reizi spēlēs piedalās atlēti no Armēnijas, gan Otomāņu impērijas (sarakstos sauktu par Turciju) sastāvā. Serbija piedalās kā nacionāla komanda un tā izrādās pirmā un vienīgā reize līdz 2008. gada spēlēm. Star citu Krievijas sastāvā olimpiskās medaļas izcīna arī divi igauņi un latvietis Harijs Blaus (bronza). Sastāvā ir arī citi latvieši.

Šīs bija pēdējās spēles, kurās varēja piedalīties arī individuāli, ne tikai oficiālās nacionālās komandas sastāvā. Viens tāds sportists bija brits Arnolds Džeksons, kas uzvarēja 1500 m skrējienā, aiz sevis atstājot ASV favorītu trio.

Spēlēs piedalās:

Austrālāzija, Austrija, Beļģija, Bohēmija, Kanāda, Čīle, Dānija, Ēģipte, Somija, Francija, Vācija, Lielbritānija, Grieķija, Ungārija, Islande, Itālija, Japāna, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle, Krievija, Serbija, Dienvidāfrika, Zviedrija, Šveice, Turcija, Savienotās Valstis.

1916. gada Olimpiskās spēles

Spēles nenotiek Pirmā pasaules kara dēļ. Karš izjauc arī plānus plašāku pārstāvniecību dot ziemas sporta veidiem, jo spēlēs bija paredzēts paplašināt ziemas sporta veidus OS ar ātrslidošanu, hokeju un ziemeļu slēpošanu, arī - daiļslidošanu. Kā zināms, daiļslidošana jau bija 1908. gada spēļu sastāvā. 1912. gada OS ziemas sporta veidu nebija, jo toreiz lēma, ka ziemas sporta veidiem jau ir savas spēles – Ziemeļu Spēles (tādas ir notikušas 8 reizes no 1901. līdz 1926. gadam, pārsvarā Stokholmā, izņemot vienu reizi, 1903. gadā – Oslo).

1920. gada Olimpiskās spēles

Spēlēs piedalījās atlēti no 29 nācijām, par vienu vairāk nekā 1912. gada spēlēs. Vācija, Austrija, Ungārija, Bulgārija un Turcija netiek ielūgtas, kā zaudētājvalstis 1. pasaules karā. No jaunajām Eiropas valstīm piedalās vienīgi Igaunija, bet Čehoslovākija ir bijušās Austroungārijas impērijas daļas Bohēmijas pēctece. Polija karo ar Padomēm un nespēj noorganizēt komandu. Savas nacionālās komandas pirmo reizi izveido: Argentīna, Somija, Serbu, Horvātu un Slovēņu karaliste (tā līdz 1929. gadam oficiāli sauc Dienvidslāviju), Brazīlija un Monako. Pirmo reizi sava atsevišķa komanda ir arī Jaunzēlandei. Pēdējo reizi OS, kuras tagad dēvē par Vasaras Olimpiskajām Spēlēm ir iekļauti ziemas sporta veidi: daiļslidošana un hokejs.

Spēlēs piedalās:

Argentīna, Austrālija, Beļģija, Brazīlija, Kanāda, Čīle, Čehoslovākija, Dānija, Ēģipte, Igaunija, Somija, Francija, Lielbritānija, Grieķija, Indija, Itālija, Japāna, Luksemburga, Monako, Nīderlande, Jaunzēlande, Norvēģija, Portugāle, Dienvidāfrika, Spānija, Zviedrija, Šveice, Savienotās Valstis, Dienvidslāvija.

Turpinājums sekos