Ņujorkā šis pārsteidzošais radījums parādījās 1842.gada jūlijā, taču vēl pirms tam to, domājams, atrada kaut kur Fidži piekrastē. Uz Ameriku to atveda doktors Dž.Gridins, Britu Dabas vēstures liceja loceklis, kurš bija pārliecināts par nāru eksistenci. Tā sauktā Fidži nāra guva izstāžu rīkotāja P.T.Bārnuma uzmanību, kurš vēlējās to izstādīt savā muzejā. Neparastā eksponāta reklamēšanai tika izmantots klasiskais nāras tēls, un laikraksti, kas, būdami pilnā pārliecībā, ka tikuši pie ekskluzīvām ziņām, publicēja šā neticamā stāsta detaļas. Kad steigā organizētā izstāde tika atklāta, pūlis vīlies atklāja, ka nāra bija pa pusei zivs, pa pusei mērkaķis. Vēlāk atklājās, ka viss notikums ir bijis afēra, ko Bārnums sarīkojis, lai radītu publikas interesi, bet Grifins ticis nolīgts, lai tēlotu dabas speciālistu. Bet nāru, kā izrādījās, patiesībā bija uzmeistarojuši japāņu zvejnieki, kas bieži radīja šādus drausmoņus, lai izmantotu tos reliģiskās ceremonijās.