No portāla «Novosti kosmonautiki». Ziņas maija 1. pusē.

1.

08.05.2014 «Izvestija»: Krievija sāks kolonizēt Mēnesi 2030. gadā.

Krievijas Mēness programmas koncepcijas kopējais projekts, ko izstrādāja Roskosmos, KZA un MVU paredz Mēness kolonizācijas sākumu 2030. gadā, raksta avīze «Izvestija» ar atsauci uz programmas tekstu.

«Mēness ir Zemes civilizācijas kosmiskās nākotnes objekts un XXI gadssimtā var sākties ģeopolitiska konkurence par Mēness davas resursiem», sacīts dokumentā.

 

 

Tiek atzīmēts, koncepcija paredz radīt uz Mēness poligonu un bāzes, lai iegūtu derīgos izrakteņus. Pagaidām izmaksas, kas plānotas projektā, nav aprēķinātas pilnībā, paskaidro izdevums.

2.

09.05.2014 Plīša žirafe kļūs par SKS 40/41. ekspedīcijas talismanu.

Plīša žirafe vārdā Džirafeti kļūs par talismanu un bezsvara stāvokļa indikatoru uz kuģa «Sojuz», kas vedīs 40/41. ekspedīciju uz SKS, ceturtdien žurnālistiem preses konferencē Kosmonautu sagatavošanas centrā žurnālistiem paziņoja apkalpes locekļi.

Kā paskaidroja kosmiskā kuģa «Sojuz TMA-13M» komandieris Maksims Surajevs, viņa pirmā lidojuma laikā par bezsvara stāvokļa indikatoru kalpoja rotaļlieta, kuru viņam iedeva bērni. Šoreiz talismanu — koši dzeltenu žirafi — Rīdam Vaizmanam uzdāvināja divas viņa meitas, ziņo KIA Novosti.

Pilotējamā kuģa «Sojuz TMA-13M» starts ar jauno apkalpi tiek plānots 28. maijā no Baikonuras kosmodroma.

3.

12.05.2014 Irāna ir paziņojusi par to, ka ir izstrādājusi jaunu pilotējamā kosmiskā kuģa modeli.

Irāna ir izstrādājusi dizainu un modeli kosmiskajam kuģim, kas svērs 300-500 kg, kas gan ir pārāk maz priekš kosmiskā kuģa. Tas būs paredzēts, lai kosmosā nosūtītu dzīvniekus un arī cilvēkus. Par to sacīja Irānas Astronautikas institūta Pētījumu centra vadītājs Mohammeds Ibragimi, ziņo Trend ar atsaukšanos uz Irānas MIL.

Pēc Igrabimi vārdiem, dotā izstrādne ir viena no galvenajām institūta programmām. Programmas gala mērķis ir cilvēku sūtīšana orbītā apkārt Zemei un šis mērķis varētu būt sasniegts ne visai tālā perspektīvā.

Ibragimi arī uzsvēra, ka konceptuālais modelis kosmiskajam kuģim tika izstrādāts sadarbībā ar Amira kabira Teherānas Tehnoloģiju politehnisko universitāti. Minēto kuģu būve un izmantošana sāksies, kad to apstiprinās Irānas Kosmiskā aģentūra.

Ja projekts tiks apstiprināts, tad orbītā ap Zemi dotos kuģus plāno pacelt 2017. gadā, Ibragimi sacīja, ziņo RBK.

4.

13.05.2014 SKS-40/41 apkalpes apmeklēja Sarkano laukumu.

2014. gada 8. maijā tradicionāla pasākuma veidā galvenā [Maksims Surajevs (Roskosmoss), Rīds Vaizmans (NASA) un Aleksandrs Hērsts (EKA)] un dublējošā [Antons Škapļerovs (Roskosmoss), Samanta Kristoforeti (EKA) un Terijs Vērsts (NASA)] ilgstošās Starptautiskās Kosmiskās Stacijas 40/41. ekspedīcijas apkalpe apmeklēja Sarkano laukumu un pieminēja S. P. Koroļovu un Kremļa sienā apglabātos kosmonautus, ziņoja CPK preses dienests.

5.

13.05.2014 Eksperts: Krievijai vajag pievērsties Mēnesim, nevis tērēt līdzekļus SKS.

Krievijai ir jāvirza finansēšanu Mēness apgūšanas programmai, nevis jāturpina galvenokārt amerikāņus interesējošie zinātniskie eksperimenti Starptautiskajā Kosmiskajā stacijā (SKS), KIA Novosti paziņoja žurnāla «Novosti kosmonautiki» galvenais redaktors Igors Mariņins.

Krievija pēc 2020. gada virzīs savus līdzekļus jauniem, perspektīvākiem kosmiskajiem projektiem, nevis SKS, otrdien žurnālistiem paziņoja vicepremjers Dmitrijs Rogozins. Viņš paskaidroja, ka sadarbības līgums starp Krieviju un ASV par SKS ir noslēgts līdz 2024. gadam, taču Krievijai tik ilgs laiks projekta turpināšanai neesot vajadzīgs.

«Interese par SKS zūd, tāpēc ka cik gan ilgi var atkārtot vienus un tos pašus eksperimentus daudzu gadu garumā. Mums šī stacija nav īpaši vajadzīga, tāpēc ka mēs jau agrāk esam apguvuši gan gadu, gan pusotru gadu ilgus lidojumus, mums tas viss jau ir bijis. Amerikāņi un eiropieši iet pa mūsu pēdām, veic eksperimentus, ko mēs jau taisījām «Salūtos» un stacijā «Mir». Globālus atklājumus SKS vairs nav iespējams izdarīt», - Mariņins sacīja.

Pēc viņa vārdiem, milzīgās un dārgās SKS ekspluatāciju ir jābeidz 2020. gadā un visi spēki un līdzekļi jāvelta, lai apgūtu Mēnesi ar pirmo nosēšanos uz Zemes pavadoņa 2030. gadā.

«Jau tagad jākonsolidē visa nauda un zinātnieku prāti, kuru mums nav nemaz tik daudz, un jāsāk darbi šajā virzienā, tajā skaitā jāprojektē bāzes, dzīvības nodrošināšanas sistēmas ar Mēness resursu izmantošanu, kā arī rūpīgāk ir jāizpēta Mēness resursus — to, ko varētu izmantot rūpnieciskos mērogos», - eksperts piebilda.