Pārsēšanās no ūdensdēļa nosacītā laika mašīnā

Ir pavisam droši zināms, ka tā dēvēto kontaktētāju skaits uz planētas jau tagad mērāms vairākos simtos un varbūt pat tūkstošos, un lielākā daļa no viņiem esot tādi, kuri to turpinot darīt regulāri, tostarp arī gluži apzināti un atbilstoši savai gribai. Kāds citplanētiešiem “pieslēdzies” jau kopš bērnības, kādam šīs spējas nejauši atklājušās gluži apzinātā vecumā vai atsevišķos gadījumos talkā nācis, piemēram, zibens spēriens vai arī pabūšana ilgākā un ne tik ilgā komā. Protams, šis ir ļoti piemērots iemesls, lai visu varētu vienkārši norakstīt uz cilvēka psihiskās veselības traucējumiem vai pat vienkārši gluži apzinātu krāpšanu, taču lielākoties tādi centieni nav nekas vairāk kā banāla nespēja izstumt pašam sevi ārpus “tikai zināmā un zinātniski pārbaudītā” iegrožojošajiem rāmjiem un tiekties apgūt kaut ko jaunu – lai cik arī neiespējams un šķietami nereāls tas sākotnēji varētu šķist.

Šajā reizē var atgādināt par kādu unikālu mūsdienu cilvēku Tedu Ostinu. Viņš ir jaunzēlandietis, kaislīgs ūdensdēļa dricelētājs, un ar viņu 22 gadu vecumā notika nelaimes gadījums, prot, viņš… noslīka. Nelaimīgo gan izdevās vēl puslīdz laikus izvilkt no ūdens, taču viņš jau atradās dziļā komā, kurā nogulēja vismaz nedēļu. Pēc laimīgās atgriešanās šajā pasaulē, izrādījās, Teds iemantojis spēju ne tikai sadzirdēt dažu ārpuszemes civilizāciju pārstāvju balsis, bet arī gluži patstāvīgi regulāri ceļot citās kosmiskajās dimensijās, spējot nokļūt uz tālīnām apdzīvotām planētām, zvaigznēm, komētām, pavadoņiem un citiem kosmiskajiem objektiem.

Nolūkā veikt kādu savu kārtējo fantastisko ceļojumu Teds nelieto nekādas šaubīgas vielas, tā vietā viņš vienkārši ļoti prasmīgi ieejot savdabīgā transa stāvoklī. Šā jaunzēlandieša fenomenālās spējas pētījuši un studējuši zinātnes ļaudis, rezultātā secinot, ka tādos brīžos viņš katrā ziņā neguļ, viņa smadzenes tad atrodas ļoti aktīvā stadijā, turklāt tās ir pat krietni aktīvākas nekā nomoda laikā. Savukārt pats Teds tad it kā nomoda “sapņu” veidā redzot savus neticamos ceļojumus, kuros kosmosā dodas viņa astrālais ķermenis. Turklāt viņš pats arī spējot jau iepriekš gluži konkrēti izvēlēties savus ceļojumus uz citiem kosmiskajiem ķermeņiem dažādās Visuma vietās.

Teds paudis, ka viņam pirms ieiešanas transā pilnībā patstāvīgi jāizvēlas konkrētais apciemojamais zvaigznājs, zvaigzne vai planēta, un tad viņš pieslēdzoties kādai īpašai datu bāzei, kurā glabājas plaši dažādu kosmisko ķermeņu nosaukumu saraksti. To lokā viņš atrod kādu, kas vai nu acumirklī iepaticies, vai arī kaut kādu iemeslu dēļ tieši to jau iepriekš izvēlējies, un jau nākamajā acumirklī uz turieni arī “aizlido”. Viņš apgalvojis, ka pilnībā neatkarīgi no veicamā attāluma šādi lidojumi vienmēr ilgstot praktiski vienādu laiku (5 – 7 minūtes). Tādā veidā Teds esot apmeklējis jau vismaz 80 planētas, 200 to pavadoņus, 17 zvaigznes un deviņas komētas, visiem šiem objektiem spējot norādīt gan to nosaukumus, gan precīzas kosmiskās koordinātas…

Tiesa, Teds arī atzinis, ka šajā savā astrālajā ķermenī viņam tomēr lāgā neizdodoties veidot kontaktēšanos un viņam esot atļauts tikai visu it kā novērot no malas. Viņš pats komentējis, ka tādā izpildījumā faktiski viņam izdodoties vienkārši “noklausīties” citplanētiešus, turklāt ļoti interesanti esot tas, ka jebkuru pilnībā nepazīstamu valodu viņa smadzenes vai arī kāds nezināms enerģētiskais retranslators eleganti pārtulko viņa dzimtajā valodā.

Teds esot apmeklējis arī mūsu pašu pavadoni Mēnesi un neesot tur konstatējis nekādas ārpuszemes civilizāciju klātbūtnes pēdas. Tādas viņam neesot izdevies atrast arī uz Marsa. Taču, viņaprāt, tur esot virkne pazemes būvju, kas līdzinās ceļinieku atpūtas mītņu tipam, bet agrāk tur atradušies dzīvojamie kvartāli un vārda vistiešākajā nozīmē tur kūsājusi īstena marsiešu dzīve. Mūsdienās šīs mītnes citplanētieši izmantojot tikai ļoti retos gadījumos – kā savdabīgu atpūtas punktu tālāku ceļojumu veikšanas laikā.

Dzīvības formas Saules sistēmā

Bet, neskatoties uz to, Teds paudis, ka Saules sistēmā tomēr esot vismaz četri objekti, kurus apdzīvo dzīvas būtnes;;;

Viens no tādiem objektiem ir Zeme, un saistībā ar to laikam viss ir pareizi un saprotami, nekādu sensāciju no tā izveidot praktiski nav iespējams. Bet otrs tāds apdzīvotais objekts esot… Saule, uz kuras mītot savdabīgu enerģētisko būtņu civilizācija, kuras pārstāvju augums sasniedz vairākus desmitus metru, bet šo būtņu ķermeņus veidojot saprātīga enerģija. Šīs noslēpumainās būtnes esot izvēlējušās tā dēvēto netehnogēno attīstības ceļu, un viņu dzimtās mājas pirms vairākiem miljoniem gadu esot bijusi tieši Zeme, taču pēc tā, kad izdevies sasniegt pilnīgu garīgo apgaismību un atteikties no fiziska ķermeņa, šīs būtnes pārcēlušās uz Sauli, lai tur atbilstoši Zemes mērauklām dzīvotu savu mūžīgo dzīvi.

Ļoti interesants šķiet Teda apgalvojums, ka šai civilizācijai piemīt nesalīdzināmi vairāk jūtu un emociju, nekā to ir cilvēkiem, jo spēja atteikties no fiziskajiem ķermeņiem šīm būtnēm pavērusi iespēju apgūt aizvien plašākas šo jomu šķautnes. Taču tas praktiski neko nesola Zemi apdzīvojošajiem cilvēkiem, kuri vēl nav pat ne tuvu spējīgi sasniegt tādu apgaismību. Pat visspējīgākie garīgie līderi šajā ziņā ir absolūti zīdaiņi, ja salīdzina ar šīm Sauli apdzīvojošajām būtnēm.

Vēl viens Saules sistēmas objekts, uz kura eksistē dzīvība, esot Venēra. Protams, arī tas šķiet pārsteidzoši, jo atbilstoši tām pašām cilvēku mērauklām apstākļi tur ir vienkārši drausmīgi: skābie lieti un vētras, gigantiski augsta temperatūra, smacējošu un saēdošu gāzu maisījums, nāvējoši indīgi izgarojumi un daudz kas tamlīdzīgs. Bet, neskatoties uz visu to, tur eksistējot ar saprātu neapveltīta dzīvība uz silīcija bāzes. Turklāt šī dzīvība esot pārsteidzoši daudzveidīga: skorpioni, zirnekļi, krabji, atmosfēras medūzas, pazemes tārpi-ekstremofili, tā dēvētie dzīvie akmeņi un daudz kas tamlīdzīgs. Šī pārsteidzošā pasaule tur eksistē un lieliski funkcionē, iztiekot pilnībā bez augiem, sēnēm, kāpuriem, un esot ļoti atšķirīga no tā, pie kā pieradusi Zemi apdzīvojošā cilvēku civilizācija.

Bet ceturtais tāds apdzīvotais Saules sistēmas objekts esot Saturna pavadonis Encelads, uz kura Tedam esot izdevies atklāt veselu no tālīniem zvaigznājiem atceļojušu civilizāciju kosmoostu. Šis svešo civilizāciju savdabīgais priekšpostenis esot paredzēts dažādu zinātnisko un pētniecisko misiju īstenošanai nolūkā izpētīt Saules sistēmas objektus. Šīs civilizācijas esot vairāk nekā lieliski informētas par Zemes apdzīvotāju attīstības līmeni, tāpēc labi saprot, ka viņiem mūsu civilizācija nespēj radīt pat visniecīgāko apdraudējumu.

Tiesa, krietni vien vairāk interesanti esot nevis atceļojušie, bet gan Enclada pamatiedzīvotāji. Runa ir par netehnogēnu saprātīgo zivjveidīgo būtņu civilizāciju, kas mīt Saturna pavadoņa okeāna dzīlēs, un tai piemīt pašai sava valoda, kā arī telepātijas spējas. Piebilsts, ka pat zivīm šo civilizāciju Teds nodēvējis gluži nosacīti, jo patiesībā tās pārstāvji gan vairāk esot līdzīgi… zivjveidīgiem pilieniem. Proti, to ķermeņi līdzinoties savdabīgai biomasai, kas it kā ietīta ciešā plēvē, un šīs masas centrā atrodas uzbūves ziņā ļoti sarežģītas smadzenes ar skaidri izteiktu struktūru, kas esot pilnībā atrofējusies cilvēkam. Šī struktūra tad arī esot atbildīga par šo būtņu telepātiskajām un īpašajām ekstrasensorajām spējam.

Šādā veidā savas pārsteidzošās spējas iemantojušais jaunzēlandietis Teds jau esot spējis “noklausīties” vismaz 20 dažādu kosmisko rasu pārstāvjus, no kuriem lielākā daļa līdzīgi cilvēkiem gājusi pa tehnogēnās attīstības ceļu un tādējādi saistībā ar gluži noteiktiem ierobežojumiem nav spējīgas īstenot ceļojumus starp zvaigžņu sistēmām. Tiesa, protams, esot patrāpījušās arī tādas civilizācijas, kas spējušas aizsteigties tālu priekšā Zemes apdzīvotājiem, taču pamatā tomēr esot tādas, kas atrodas aptuveni tajā pašā līmenī.

Ir gan ticētāji, gan izsmējēji

Protams, pārliecinoši lielākais vairākums cilvēku Teda vēstījumus uztver tikai kā fantāzijas lidojumu, dažkārt pat kā atklātu mānīšanos, krāpšanu. Taču viņam ir arī pietiekami iespaidīgs piekritēju un sekotāju loks, un tur daudziem tomēr interesē allaž uzzināt kaut ko jaunu par dažādām pasaulēm, uz kurām viņiem pašiem nav nekādu iespēju aizlidot, lai klātienē visu aplūkotu savām acīm un aptaustītu savām rokām.

Šajā gadījumā ir iemesls kārtējo reizi atgādināt, ka faktiski pasaulē nav nekā neiespējama, turklāt tieši mūsdienās aizvien biežāk noskaidrojas, ka daudzi Teda apgalvojumi gūst reālu apstiprinājumu dažādos zinātniskajos pētījumos. Piemēram, dzīvība uz Veneras jau ir pat nofotografēta, turklāt tas noticis krietni pasen – to veikuši speciālās PSRS kosmiskās ekspedīcijas aparāti, un zinātniskajā presē par to vēstījis pietiekami autoritatīvais astrofiziķis Leonīda Ksanfomaliti. Un arī par Saturna pavadoņa Encelada dzīvo okeānu par tā dēvētās oficiālās zinātnes aprindās jau runā aizvien drosmīgāk un skaļāk, proti – tur pastāv gluži reāli apstākļi dzīvības tapšanai un eksistēšanai, un tas nozīmē, ka tādi paši apstākļi tur spētu nodrošināt attīstību līdz saprātīgas dzīvības formai.

Visa pasaule zem ūdens

Savukārt mūsdienu Kanādas iedzīvotājs no Toronto pilsētas Ouens Ross apgalvojis, ka viņu nolaupījuši vai nu citplanētieši, vai arī tālīni mūsu pašu civilizācijas pēcteči no nākotnes, lai parādītu viņam, kāda būs Kanādas, ASV un vispār visas mūsu planētas tuvākā nākotne. Tas jebkurā gadījumā šķiet vismaz intriģējoši…

Ross ir bērnu ārsts, un 2020.gada maijā viņš, kā mēdz teikt, pēkšņi uz līdzenas vietas pilnībā bez pēdām pazuda – ne viņa tuvinieki, ne draugi, ne darba kolēģi pat nespēja nojaust, kas īsti varētu būt noticis ar tobrīd 38 gadus veco Ouenu un kur viņš pavadījis trīs dienas, pēc kurām tikpat pēkšņi un neizskaidrojami atkal atradās. Visdīvainākais tomēr esot tas, ka viņš pazuda tieši darba dienas vidū, tieši darba laikā: viņu redzēja ieejam savā kabinetā, pēc kā viņš pieņēmis vairākus apmeklētājus, bet tad acumirklī vistiešākajā veidā vienkārši bez pēdām izkūpējis gaisā. Vienīgā izeja no attiecīgās ēkas tur varēja būt ceturtā stāva logs, taču uz pretējā nama jumta izvietotā novērošanas kamera skaidri un gaiši ierakstos apliecināja, ka šo logu neviens nav izmantojis.

Protams, par Ouena noslēpumaino pazušanu informēja policiju, taču centieni loģiskā veidā izskaidrot notikušo nedeva nekādus rezultātus. Tas arī neizskatījās pēc inscenējuma vai izjokošanas. Iespējams, visi meklējumi tā arī beigtos strupceļā, ja vien pazudušais pēkšņi pats neatgrieztos, turklāt jau uzreiz kopā ar vienlaikus baisu un pārsteidzošu informāciju. Viņš acumirklī sazinājās ar tuviniekiem un devās uz mājām, bet viņa ārējais izskats visiem raisīja nopietnas bažas: viņš bija neticami nervozs un satraukts, par kaut ko pārdzīvoja, kamēr beidzot tomēr saņēmās drosmi un pastāstīja, kas īsti ar viņu noticis. Proti, bērnu ārsts pilnā nopietnībā apgalvoja, ka viņu esot nolaupījušas kaut kādas ļoti noslēpumainas būtnes…

Pēkšņi un vienā acumirklī Ouens no sava darba kabineta esot nokļuvis kādā melnā apaļā telpā, kurā bez viņa bijušas vēl vairākas cilvēkiem līdzīgas būtnes neparastos uzvalkos, kas līdzinājušies skafandriem. Ouens centies apjautāties, kas ir šīs būtnes un ko tām no viņa vajag, taču nav sekojusi nekāda atbilde. Kādā brīdī viņam pat esot licies, ka tās vispār nav dzīvas būtnes, bet gan skulptūras, taču tad tās tomēr sākušas kustēties un visas šaubas momentā izgaisušas.

Dīvainās telpas jeb praktiski zāles vidū uz grīdas bijusi ierīkota neliela skatuve. Kādā mirklī visas gaismas nodzisa, Ouens juta, kā viņu sāk pārņemt paniskas izbailes, bet jau nākamajā mirklī no augšas izsprāga spožs stars izgaismojot nelielo skatuvīti, un tad uz tās parādījās nepārprotams Zemes atveidojums. Ouens skaidri apjauta planētas karti, kas sāka viņa priekšā mainīties: apakšā jeb tur, kur vajadzēja būt Antarktīdai, atradās pavisam neliels zemes pleķītis, savukārt Āfrika, Austrālija, Eiropa, daļa Āzijas un praktiski visa Ziemeļamerika atradās vai nu pilnībā, vai daļēji zem ūdens… Tad viņš kādā apaļās telpas sānā saskatīja skaitli 2046, un viņš saprata, ka tas nozīmē konkrētu gadu un ka viņam parādīta Zemes nākotne: ledāji masveidā kūst, okeāna ūdens līmenis ievērojami paaugstinās, un tādos apstākļos liels daudzums pasaules valstu kopā ar lielajām pilsētām nonāk zem ūdens. Ir zināms, ka mūsdienās aptuveno 30% planētas aizņem sauszeme, savukārt 21.gadsimta vidū šis skaitlis būšot samazinājies līdz 19%, bet līdz gadsimta beigām jau vispār tikai līdz 10%...

Pēc tam Ouenam demonstrētā aina mainījusies, un viņš ieraudzījis jau kaut ko pavisam dīvainu – planēta bija pilnībā ūdens noklāta, cilvēki mitinājušies tikai uz mākslīgām konstrukcijām virs okeāna ūdens līmeņa. Šīs būves atgādinājušas savdabīgas celtniecības sastatnes, tas bijis gigantiski liels un neskaitāmus kilometrus garš cauruļu savienojums, virs kura izvietotas visīstākās apdzīvotās pilsētas. Civilizācija izrādījusies atsviesta atpakaļ pagātnē, jo tādos apstākļos vairs nepastāv nekāda derīgo izrakteņu iegūšanas iespēja. Ouens nekādi nav varējis saprast: vai viņam patiešām rāda Zemi, vai patiešām cilvēces nākotne ir izdzīvošana bezgalīgā jūras klajumā?

Pagāja laiciņš, savdabīgais “priekšnesums” beidzās, un tagad kāds arī beidzot vērsās tieši pie Ouena. Viena no klātesošajām būtnēm kaut ko ierunāja nelielā “kastītē”, kas līdzinājās rācijai, un tā teikto pārtulkoja perfektā angļu valodā. Tas bija piedāvājums Ouenam kopā ar ģimeni pamest Zemi, jo jau tuvākajās desmitgadēs to sagaidot briesmīgas kataklizmas un vēl nepiedzīvotas izmaiņas. Ouens pat esot kādu laiciņu domājis un apsvēris, taču rezultātā izlēmis tomēr palikt, jo šeit ne tikai ir viņa dzimtā māja, bet viņš arī sajutis nepārvaramu vēlmi visiem izstāstīt par pieredzēto – vajadzētu taču visus brīdināt par strauji tuvojošos katastrofu…

Arī zinātne to atzīst par pilnā mērā iespējamu

Kopš 2020.gada Ouens neskaitāmas reizes aicināts uz sarunām radio, tālrādē un tīmekļa medijos, taču viņam tā arī nav izdevies nodot tālāk savas atklāsmes. Negrib viņam lāgā noticēt, nekādi negrib. Vēstīts, ka patlaban viņš aktīvi darbojoties nolūkā iekrāt pietiekami daudz naudas nekustamā īpašuma iegādei “drošā” vietā, un par tādu vietu esot uzskatāma Kalgari un Edmontonas apkaime turpat, viņa dzimtajā Kanādā.

Tostarp šķiet interesanti, ka mūsdienu klimatologi lielā mērā apstiprina Ouena novērotās ainas, un jau šodien ekoloģijas pētnieki sit trauksmes bungas, jo speciālistu prognozes pauž: līdz šā gadsimta beigām pilnībā zem ūdens varētu nonākt visa Austrālija un Mikronēzija, Eiropa un Krievija līdz pat Tālajiem Austrumiem, Dienvidaustrumāzija, visa Āfrikas piekraste, Dienvidamerika (izņemot tās kalnus), lielākā daļa Centrālās un Ziemeļamerikas. Vismaz cietīšot Mongolija un Ķīna.

Virkne ekspertu apgalvojusi, ka šā kanādiešu vīrieša gadījums varētu būt pilnībā patiess, kaut vai tikai tāpēc, ka Pasaules okeāna ūdens līmeņa straujas celšanās drauds ir pilnībā reāls. Šo procesu ļoti nopietni ietekmē vienlaikus uzreiz vairāki faktori, un liela to daļa diemžēl ir pilnībā neatkarīga no cilvēkiem un viņu iespējām, tāpēc esot pamats uzskatīt, ka šī šaušalīgā parādība lielākā vai mazākā pakāpē tomēr katrā ziņā īstenosies.

Papildu ļoti svarīga un joprojām pilnībā nenoskaidrota detaļa ir jautājums: kā šīs izmaiņas ietekmēs seismisko aktivitāti? Vai šo procesu pavadīs lielāko zemeslodes vulkānu atmošanās un tai sekojoši izprovocētie gigantiskie cunami, vai arī tas tomēr nenotiks? Šie un vēl daudzi citi līdzīgi jautājumi mūsdienu pētniekus un speciālistus tradicionāli sadalījuši divās nometnēs, taču jebkurā gadījumā cilvēcei būtu saprātīgi maksimāli sagatavoties vissliktākajam scenārijam, vienlaikus beidzot pārtraukt smieties par tādiem paziņojumiem, ar kādiem klajā nākuši piemēra, Teds Ostins un Ouens Ross, pilnībā neatkarīgi no tā, vai viņi patiešām reāli piedzīvojuši to, par ko sadūšojušies pastāstīt citiem, vai arī, iespējams, varbūt tikai nosapņojuši to visu…