Hinda pastāstīja, ka reiz viņai no Āfrikas bijis atsūtīts avīzes izgriezums, kurā tika stāstīts par to, ka neidentificēts gaisa objekts ir ietriecies kādā fermā Lesoto. Vēlāk viņai izdevās iegūt vēl vairākus dokumentus, kurus viņa uzskatīja par pietiekami autentiskiem, par šo lietu.
Tātad, tas notika 1995.gada 15.septembrī pulksten 21:15. Fermeris Pīters Lačasa atradās savā mājā, kas atradās viņa īpašumā Lesoto (nelielā valstī – anklāvā Dienvidāfrikā), un viņš debesīs izdzirdēja dīvainu skaņu, kas pastiprinājās.
Šī skaņa nobiedēja ne tikai viņu pašu, bet arī viņa govis, kuras sāka skali mūināt. Fermeris piegāja pie loha un palūkojās ārā. Tajā brīdī viņš izdzirdēja klusu sprādzienu, un tad viņš izskrēja pagalmā.
Sprādzienu dzirdēja arī viņa kaimiņi, un arī viņi izskrēja no savām mājām un skrēja uz viņa īpašuma pusi. Viņi visi debesīs novēroja intensīvu mirdzumu, kas pārvietojās uz sāniem, un tad pēkšņi nokrita zemē. Kritiena brīdī cilvēki redzēja vairākus spilgtus zibšņus, kas viņus apžilbināja.
Pēc tam visā apgabalā sāka izplatīties neparasta “elektroniska dūkoņa”, taču fermerus tas nebaidīja, un viņi devās virzienā, kur bija redzējuši zibšņus.
Drīz vien uz lauka viņi ieraudzīja dīvainu metāla priekšmetu. Tas bija apaļš, tas izskatījās kā milzīgs šķīvis. Objekts izstaroja intensīvu karstumu, un, lai gan tas pats nebija liesmās, tam blakus esošā sausā zāle dega.
Pietuvoties objektam nebija iespējams, jo bija ļoti karsts, taču, ieskatoties rūpīgāk, Lačasa ieraudzīja, ka izkropļotajā korpusā kaut kas šķietami kustas.
Fermeri domāja, ka avarējusi lidmašīna vai helikopters, un Lačasa nekavējoties aizskrēja uz tuvāko policijas iecirkni. Plkst. 22:20 Lačasa informēja seržantu Tobo, ka viņa fermā ir avarējusi “dīvaina lidmašīna” un šķiet, ka tur kāds ir izdzīvojis. Viņš arī pieprasīja, lai varas iestādes pēc iespējas ātrāk aizvāc atlūzas, jo tās satrauc viņa govis.
Vēlāk savā ziņojumā Tobo rakstīja, ka uz Lačasa zemes ticis atklāts liels, apaļš, diskveida objekts, kura diametrs bija aptuveni 18 metri un augstums 3 metri. Viņš tur nebija redzējis ne iluminatorus, ne ieeju. Visvairāk Tobo pārsteidza tas, ka lauks visapkārt objektam dega, bet pats objekts nedega un izskatījās kā praktiski nebojāts.
Seržants Tobo savu ziņojumu nosūtīja amatpersonām, no kurienes tas nonāca Dienvidāfrikas Izlūkošanas aģentūrā. Ziņojumā bija norādīta precīza objekta atrašanās vieta: netālu no Madibamasto upes, aptuveni 13 kilometrus uz rietumiem no Leribes pilsētas.
Tika veikta rūpīga pārbaude, lai noskaidrotu, vai negadījuma laikā Lesoto debesīs nebija militāru vai civilu lidmašīnu vai helikopteru, un tādas netika konstatētas. Vienīgais lidaparāts šajā apgabalā tobrīd bija militārais helikopters, kas patrulēja Lesoto un Dienvidāfrikas robežu, bet ar to viss bija kārtībā.
Pēc tam uz neidentificētā lidaparāta avārijas vietu tika nosūtīti divi militārie “Alouette” helikopteri. Drīz vien tie ieradās notikuma vietā, un viens no pilotiem ziņoja, ka viņš ir redzējis “diskveida metāla priekšmetu, kas bija pilnīgi neskarts”.
16.septembrī, agri no rīta, notikuma vietā ieradās militārpersonas un norobežoja visu teritoriju. Spriežot pēc nopludinātajām ziņām, viņi drīz vien diska iekšpusē atrada trīs cilvēkus, un viņi bija dzīvi. Viņi visi tika paņemti gūstā un nogādāti Svartkopas Augstāko militāro spēku bāzē (RAF) Pretorijā. Tur viņiem tika veikta rūpīga medicīniskā pārbaude, un viņi tika ievietoti īpaši apsargātā pazemes līmenī “Delta”.
Kas notika tālāk ar šo apkalpi un viņu kuģi, nav zināms. Oficiāli Lesoto varas iestādes drīz vien paziņoja, ka uz fermera zemes vienkārši ir nokritusi meteoroloģiskā zonde (tieši tāpat kā Rozvelas gadījumā!).
