Neparasti fakti

Internetā var atrast visu ko. Te man patrāpījās dažādu interesantu un neparastu faktu kopa no dažādiem avotiem.

 Amerikāņu matemātiķis Džordžs Dancigs, strādājot par aspirantu universitātē, reiz nokavēja lekcijas sākumu un aiz pārskatīšanās nolēma, ka uz tāfeles uzrakstītie vienādojumi ir mājas darbs. Viņam likās, ka tie ir sarežģītāki kā parasti, taču pēc pāris dienām viņam izdevās tos atrisināt. Vēlāk izrādījās, ka viņš ir atrisinājis divas statistikas “neatrisināmas” problēmas, kuras nesekmīgi bija mēģinājuši atrisināt vairāki zinātnieki.

 

 

1976. gada 1. aprīlī angļu astronoms Patriks Mūrs raidstacijas BBC tiešajā ēterā pateica, ka pulksten 9:47 minūtēs notiks rets astronomisks efekts: Plutons palidos garām Jupiteram, pēdējam to aizsedzot. Tāpēc abu planētu gravitācijas lauki summēsies, kā rezultātā nedaudz pavājināsies Zemes gravitācijas lauks. Ja klausītāji tajā brīdī palekšoties gaisā, tad viņi sajutīšot ko dīvainu. Sākot ar 9:47 BBC saņēma simtiem zvanu no cilvēkiem, kas stāstīja par dīvainajām sajūtām, bet viena sieviete pat zvērēja, ka tajā brīdī esot kopā ar saviem draugiem atrāvusies no krēsliem un lidojusi pa istabu.

 

 

 Savulaik slavenajai krievu muižniecei-sadistei Darjai Saltikovai, kas bija nogalinājusi desmitiem dzimtcilvēku un muižas ļaužu, bez visādiem citiem īpašumiem piederēja arī māja Maskavā. Atradās tā Lielās Lubjankas un Kuzņeckijmosta ielu stūrī. Likteņa ironija, taču tagad tur atrodas Krievijas Federālā drošības dienesta ēka, kur kādreiz atradās VDK un Čeka. Ēkas pagrabos pagājušā gadsimta 30-tos gados tika nomocīti daudzi cilvēki.

 

 

 Pīters Benčlijs, autors romānam “Žokļi”, kuru vēlāk ekranizēja Stīvens Spīlbergs, savas dzīves pēdējos gados kļuva par lielu haizivju un jūras ekosistēmas aizstāvi kopumā. Viņš sarakstīja vairākus darbus, kuros nosodīja negatīvo attieksmi pret haizivīm, kas masu apziņā tika uzpūsta arī pateicoties “Žokļiem”.

 

 

 1945. gada 6. augustā japānis Cutomu Jamaguti bija to cilvēku vidū, kas atradās Hirosomā, kad tur tika nomesta atombumba. Pavadījis nakti bumbu patversmē, nākošajā dienā viņš atgriezās savā dzimtajā pilsētā Nagasaki, uz kuru tika nomesta otrā atombumba. Un atkal palika dzīvs. Pašlaik Jamaguti ir vienīgais cilvēks pasaulē, kas tiek oficiāli atzīts par abu atombombardēšanu upuri.

 

 

 Kubiešu dzejnieks Hulians del Kasals bija slavens ar to, ka rakstīja dziļi pesimistisku dzeju, nomira viņš no pārsmiešanās.

 

 

 Tikai 1992. gadā Vatikāns oficiāli atzina, ka Zeme nav nekustīgs ķermenis un griežas ap Sauli.

 

 

 Viens no visietilpīgākajiem un grūtāk izrunājamajiem vārdiem ir praktiski izmirušas indiāņu-jaganu valodas darbības vārds “mamihlapinatapai”, kas tulkojumā aptuveni nozīmē “skatīties vienam uz otru cerībā, ka viens vai otrs liks priekšā izdarīt kaut ko, ko vēlas abas puses, taču darīt negrib”. Pašlaik Čīlē, kur dzīvoja jagani, dzīvs esot palicis tikai viens šīs tautas pārstāvis.

 

 

 Abhāzijā ir vairāki ciemi, kuros dzīvo melnādaini cilvēki. Viņi esot šeit pārcēlušies uz dzīvi kaut kad 17. gadsimtā, kāpēc – par to vēsture klusē. Paši viņi runā abhāziešu valodā un uzskata sevi par abhāziešiem. Sīkāk par viņiem var izlasīt krievu valodā šeit: http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%90%D0%B1%D1%85%D0%B0%D0%B7%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B5_%D0%BD%D0%B5%D0%B3%D1%80%D1%8B

 

 

 Čārlija Čaplina slavas laikā ASV bieži notika “Čapliniādes” konkursi, kuros cilvēki sacentās, kas visīstāk spēs attēlot slaveno aktieri-komiķi. Reiz Sanfracisko pats Čaplins slepeni piedalījās vienā no šiem konkursiem un... neuzvarēja.

 

 

 ASV mākslīgos Zemes pavadoņus, kas mēra kosmisko radiāciju, izgatavo no tērauda, kas iegūts no 1919. gadā nogrimušā kuģa “Kroņprincis Vilhelms”. Radiācijas fons tēraudam, kas tiek iegūts pēc 1945. gada, ir pārāk augsts, lai nodrošinātu precīzus mērījumus.

 

 

 1963. gadā tanzāniešu skolnieks Erasto Mpemba atklāja, ka karsts ūdens sasalst ledusskapja aukstuma kamerā ātrāk, nekā auksts ūdens. Viņam par godu šo fenomenu nosauca par Mpembas efektu. Līdz pat šim laikam zinātnieki nav spējuši 100% izskaidrot šīs parādības iemeslu. Arī eksperiments neizdodas vienmēr – tur vajadzīgi īpaši apstākļi.

 

 

 Kādreiz Tunguskas meteorīta tēma bija tik populāra padomju fantastikā, īpaši starp iesācējiem-rakstniekiem, ka literatūras žurnāls “Uraļskij sļedopit” 1980-tos gados pat ierakstīja speciālu punktu nolikumā, kas attiecās uz publikācijām: “Darbi, kuros tiks atklāts Tunguskas meteorīta noslēpums, netiks izskatīti.”

 

 

 1990-tajos gados tīmekļa saitos un e-pastos bieži tika rakstītas vai saņemtas ziņas, kas pieprasīja, lai tiktu aizliegta dihidrogēna monooksīda izmantošana. Tika uzskaitītas daudzas nepatikšanas, ko izsauc minētā viela: tā ir skābo lietu galvenais komponents, tā paātrina metālu koroziju, var izsaukt īssavienojumus utt. Neskatoties uz briesmām, vielu aktīvi izmanto kā rūpniecisko šķīdinātāju, piedevu pārtikas produktiem, atomelektrostacijās, uzņēmumi to milzīgos daudzumos ievada upēs un jūrās. Šim jokam – jo dihidrogēna monooksīds ir nekas cits, kā parasts ūdens – bija jāmāca kritiska pieeja saņemtajai informācijai. Taču 2007. gadā uz to uzķērās viens jaunzēlandiešu deputāts. Viņš saņēma šādu vēstuli no viena vēlētāja un pārsūtīja to valdībai, pieprasot aizliegt bīstamo ķimikāliju.

 

 

Filmā “Terminators 2” Terminators saka baikeram: “Man vajadzīgas tavas drēbes, apavi un motocikls”.

 

11 gadus agrāk, filmā “Elektronika piedzīvojumi” Elektroniks, grasoties aizvietot Siroježkinu, vēršas pie viņa ar frāzi: “Man vajag tavu [skolas] formu”.