Divas nāves

Sapnis bija piektdienā, bet tādi sapņi, kā saka, piepildās. No rīta es izstāstīju to mātei. Parasti viņa piedeva sapņiem lielu nozīmi, tomēr šajā reizē atbildēja:

• Lakati un lakati. Kas tāds?

Pēc pusdienām tajā pat dienā viņa kopā ar tēvu brauca uz motocikla uz krājkasi, lai noņemtu naudu un nopirktu man dāvanu uz dzimšanas dienu. Bet pēc dažām stundām mums pēkšņi paziņoja ka vecāki ir gājuši bojā! Iekļuva avārijā.

Bēdām nebija robežu, jo bez manis palika vēl trīs nepilngadīgi bērni. Un tad es pēkšņi sapratu, ko nozīmēja tas sapnis. Sapnī mamma man uzdāvināja uz dzimšanas dienu divus melnus lakatus – divas nāves.

Neredzamie

Pēc bērēm mūsu mājās sāka notikt kaut kas neticams. Pa māju klaiņoja kaut kas neredzams: čīkstēja grīdas dēļi, uz krāsns dimdēja katli, it kā māte gatavotu ēdienu. Mēs baidījāmies, sākām pat dienā vērt ciet durvis ar āķīti. Taču te tev nu bija: reiz gaišā dienas laikā āķītis uz durvīm pats no sevis atvērās.

Vecāki katru nakti ieradās pie mums sapņos, teica, ka ierodoties mūs apciemot. Kādā reizē es sastapu savu māsīcu, kuras māte (mammas māsa) bija mirusi 8.martā, mēnesi ātrāk par maniem vecākiem. Viņa pastāstīja, ka viņi arī viņu apciemo.

Uz jaunām mājām

Mēs šausmīgi baidījāmies no spokiem. Aizgāja tik tālu, ka mēs – es, divas manas māsas (14 un 12 gadi) un brālis (6 gadi) līdz vēlai naktij negājām mājā iekšā. Mēs sēdējām uz soliņa un klusi dziedājām dziesmas lai sevi nomierinātu. Bet kad miegs jau sāka mūs nogurdināt, mēs ātri iegājām mājā, likāmies gultā un uzreiz aizmigām. Taču arī tas ne vienmēr palīdzēja. Ne reizi vien nakts vidū mūs modināja stipra klauvēšana pa sienu, it kā kāds to sistu ar lielu āmuru. Kad tādos momentos mēs izgājām uz ielas, tur neko neatradām.

Galarezultātā mums nācās pārdot māju. Es noformēju aizgādnību pār bērniem un kopā ar viņiem pārbraucu uz jaunu dzīvesvietu. Kad mēs pametām mūsu dzimto ligzdu, dīvainības tur izbeidzās. Jaunajā mājoklī viss bija mierīgi. Mēs esam ļoti priecīgi, ka spoki atstāja mūs mierā.