16. gadsimtā Britānijas un Spānijas naidīgās attiecības aizveda pie tā, ka Spānija sūtīja savu floti, iekarot Britu salas, vai vismaz iznīcināt britu floti. 1588. gada 29. maijā no Losabonas ostas izgāja 130 kuģi, taču vētra tos pamatīgi papluinīja. Kuģiem bija vajadzīgs remonts, eskadras komandieris, hercogs Alonso Peress de Gusmans sūtīja ziņojumu par to karalim, taču karalis pavēlēja turpināt ceļu. Vētrainais laiks turpinājās un kaujā ar angļiem armāda cieta sakāvi, mājās atgriezās tikai trešā daļa no kuģiem.

3. Suvorova gājiens pāri Alpiem.

Aleksandra Suvorova slavenais armijas pārgājiens pār Alpiem notika, akli sekojot austriešu apakšpulkveža Veiroitera kartēm. Maršruts tika veidots štābā bez izlūkošanas. Tāpēc pārgājiena laikā konstatēja, ka daudzi no kartē iezīmētiem ceļiem dabā vispār neeksistē. Rezultātā Francijas armijas sagrāve Šveicē nenotika. Krievi gan vēlāk sūdzējās, ka austrieši viņus esot nodevuši.

4. Mīnas - nopietna lieta.

Krievu-japāņu kara laikā no Portartūras izgāja divi krievu karakuģi "Bojarin"un "Jeņisej", lai pāris dienās izliktu 320 mīnas un pasargātu ostu. Atgriežoties kuģi viens pēc otra paši uz šīm mīnām arī uzsprāga.

5. "Titāniks" - nejaušību upuris.

Vispirms, jau, noticot, ka kuģis esot nenogremdējams, uz tā nebija pietokošs glābšanās laivu skaits. "White Star Line" izpilddirektors Džozefs Brūss Ismejs pažēloja tā naudu. Kad kuģis grima, viņš arī neņēma vērā nerakstīto likumu "sievietes uzn bērnus glabt vispirms", laivā viņš iekāpa un izdzīvoja. Uz kuģa "Karpatija", kas uzņēma 706 izdzīvojušos, viņš dzīvoja atsevišķā kajītē, kamēr pārējie gulēja uz galdiem un grīdas. Kuģa ceļa vērotājiem, kas stāvēja postenī uz "Titānika", nebija binokļu, jo viņiem nebija atslēgas no seifa, kur tie stāvēja.

(No interneta resursiem.)