Tā sākās iepazīšanās ar specifisku sabiedrību, kurā cilvēkiem nav vārdu. Viņiem ir kodi. Galvenajam varonim D-503 ir draugs R-13, viņi abi satiekas ar sievieti O-90, un viss ir kārtībā, jo tā ir tādas sabiedrības norma. Savādāk runājot, var teikt, ka ģimene neeksistē.
Problēma sākās tad, kad D-503 negaidīti satiek sievieti I-330. Nezinot, ko nozīmē attiecības, galvenajam varonim sāk brukt viņa iekšējā dvēsele, jo viņam nav priekšstata par mīlestību, naidu, par jebkādām jūtām. D-503 jūtas nevis laimīgs, bet slims, jo viņam sāk rasties mīlestības jūtas. Viņš sāk apzināties, ka sāk mainīties.
Было два меня. Один я - прежний, Д-503, а другой... Раньше он только чуть высовывал свои лохматые лапы из скорлупы, а теперь вылезал весь, скорлупа трещала, скорлупа трещала, вот сейчас разлетиться в куски и... и что тогда?
Ja sākās personīgās transformācijas, tad ir ļoti grūti, jo tad brūk visa pasaule, bet, ja sākas arī visas sen izstrādātās apkārtējās pasaules transformācijas, tad ir gan iekšējā, gan ārējā katastrofa. Pat salmiņa vairs nav, kam varētu pieķerties, lai noturētos radītajā realitātē.
Neviena sistēma nav mūžīga. Līdz ar to pasaule, kurā dzīvo D-503 brūk, un viņš tiek izmantots, lai pasauli varētu sagraut, jo viņš ir "Integrāļa" celtnieks. Kādai cilvēku daļai veidojas slāpes pēc normālām cilvēcīgām attiecībām nevis pēc mākslīgi izveidotām citu izveidotās pasaules iedzīvotāju izmantošanas iespējām, kad neeksistē jūtas.
Tā, iepazīstoties ar grāmatā radīto pasauli, ir iespēja izvērtēt mākslīgi radītās pasaules negācijas. Vecā pasaule grūst, neskatoties uz to, ka visu laiku tiek kultivēts priekšstats, ka labāka pasaule nevar eksistēt, tomēr būtībā kultivētai pasaulei jābrūk, lai rastos jauna pasaule, tikai vecās pasaules pārstāvji radīto pasauli grib saglabāt, bet pārstāvji, kas sāk saskatīt realitāti var nebūt pietiekami spēcīgi. Nekas nav mūžīgs, jo visam ir atvēlēts savs laiks. To tikai jāspēj saprast.