Var iesākt ar to, ka francūzis Stefans Burguāns iespēja vismaz 30 gadus sekmīgi mānīt gan policiju, gan kopumā visu sabiedrību ar saviem paša izdomātajiem gadījumiem, kurus sekmīgi uzdeva par it kā reāliem. Viņš pat pamanījās izdomāt baisinošu stāstu par kādu sevišķi cietsirdīgu maniaku, kurš nogalinājis Stefana dzīvesbiedri. Bet pie tā mēs vēl atgriezīsimies, vienīgi var piebilst, ka par šo neticamo gadījumu nesen uzņemtā dokumentālā filma “Nogalinošie meli. Pa īstā noziedznieka pēdām” vēstī par šā absolūtā viltus eksperta atmaskošanu, un vienlaikus tā rosinājusi atcerēties vēl virkni liela mēroga mūsdienu blēžu, kuriem arī ilgus gadus izdevies piemuļķot lielu daudzumu cilvēku.
Izdomāts vēzis un izcili grezna dzīve
Noteiktās aprindās jeb gluži konkrētos sociālajos tīklos tiem piederīgās raksturīgās auditorijas lokā savulaik populārā austrāliešu blogere un, kā vēstīts avotos, arī kulinārijas tematikai veltītu grāmatu autore Bella Gibsone savos ierakstos kopš laika sāka kaismīgi apgalvot, ka viņu diemžēl skāris ļaundabīgs galvas audzējs, kas vēl bez tā nopietni izplatījies arī asinīs, liesā, nierēs, aknās un dzemdē. Taču, par spīti šīm nopietnajām veselības problēmām, viņa allaž spēja saglabāt labu, faktiski pat ārkārtīgi veselīgo ārējo izskatu, ļoti aktīvi uzdarbojās platformā Instagram, regulāri publicējot tādas kā pašintervijas, kā arī pat pamanījās kopā ar uzņēmumu Apple izveidot elektronisko dzīves žurnālu.
Bella arī nepārtrauca apgalvot, ka vēl bez visa iepriekšminētā jau pārcietusi neskaitāmas sirds operācijas, turklāt vienā no tādām viņai reiz uz operāciju galda apstājusies sirds, tāpēc varot uzskatīt, ka viņa faktiski nomirusi, tomēr ar efektīvu reanimāciju sekmīgi atgriezta dzīvē. Tāpat viņa pauda, ka esot pārcietusi arī insultu (jo tālāk, jo trakāk!). Taču nevienā no gadījumiem viņa nekad nespēja savu veselības stāvokli un ar to saistītās problēmas apstiprināt ar konkrētiem faktiem, kā arī nevarēja nosaukt nevienu ārstu, kurš būtu viņai noteicis kādu no diagnozēm un ārstējis viņu. Viņas allaž dāsni un tradicionāli nekautrīgi demonstrētajā augumā nebija redzama neviena rēta, kādai neizbēgami būtu vajadzējis būt pēc “vairākām sirds operācijām”.
Tostarp Belle turpināja propagandēt lielā mērā šaubīgas vai pat potenciāli bīstamas tā dēvētās alternatīvās medicīnas prakses, ieskaitot arī oficiālās medicīnas kategoriski noliegto “Garsona terapiju”, uzstājās pret vakcināciju (tiesa, avotos nav uzsvērts, vai runa ir tikai par koronavīrusa vai vispār principā jebkādām vakcīnām) un par nepasterizēts jeb “jēlā” piena lietošanu. Un tamlīdzīgi “ļoti populāri un ietekmīgi”.
Sociālajos tīklos Belle rakstīja arī par to, ka “neskaitāmas reizes nesavtīgi palīdzējusi citiem cilvēkiem sekmīgi atteikties no tradicionālās medicīnas, kā arī mudinājusi izmantot dabiskas metodes, lai visos gadījumos ārstētu sevi: no neauglības, depresijas un kaulu bojājumiem līdz onkoloģiskajām slimībām”. Bet 2014.gadā šī ārēji pievilcīgā jaunkundze vairākkārt publiski paziņoja, ka viņas uzņēmums Whole Pantry ziedojis vismaz 300 tūkstošus ASV dolāru dažādiem labdarības mērķiem, ieskaitot veselības aizsardzības uzlabošanu jaunajām māmiņām tā dēvētajās trešās pasaules valstīs, arī ar vēzi slimojošu bērnu medicīniskajai apkalpošanai, un pat finansējis skolu būvniecību Āfrikā… Vārdu sakot, kādā brīdī būtne tomēr par daudz aizrāvās, tādējādi acīmredzami tuvinot savas gaisa pils maksimāli ātru sabrukšanu.
Daudziem šī nebeidzamā narcistiskā plātīšanās sociālajos tīklos tomēr šķita jau par daudz šķebinoša, un jau drīz noskaidrojās, ka patiesībā Belle visu šo laiku nevis baisi slimojusi un cīnījusies par savu dzīvību uz operāciju galdiem, bet gan bezbēdīgi un grezni dzīvojusi lepnā privātvillā, pārvietojusies ar dārgu īrētu superlimuzīnu un izmantojusi vēl jo dārgākas tā dēvēta biroja telpas, kosmētiskās procedūras, iegādājusies visdārgāko zīmolu apģērbu un, protams, teju vai nepārtraukti “atpūtusies” pasaules lepnākajos un dārgākajos kūrortos. Un lai to visu iespētu finansēt, Belle nešaubīgi izmantojusi labdarībai savāktos līdzekļus.
2015.gada martā pēc tā, kad vairāku personu iesniegumi skaidri uzrādīja Belles krāpšanos tieši ar labdarībai savākto naudu, Austrālijas plašsaziņas līdzekļi uzsāka savu tā dēvēto dienesta izmeklēšanu, kas jau faktiski uzreiz atklāja to, ka Belle ne tikai safabricējusi visus tos stāstus par saviem neskaitāmajiem ļaundabīgajiem audzējiem, bet arī faktiski par visām citām “savām nelaimēm”, kā arī allaž nekaunīgi melojusi par savu īsto izcelšanos, vecumu, personīgo dzīvi un daudz ko citu, ieskaitot arī savu īsto vārdu un uzvārdu.
Mazliet vēlāk tajā pašā 2015.gadā Belle tālrādes intervijā atzinās, ka viņas vēstījumi par tiem “neskaitāmajiem vēžiem” bijusi viņas pašas vistīrākās raudzes izdoma un ka vispār viss viņas paustais un apgalvotais bija tikai meli. Daudz kas liecina, ka tādējādi viņa ne tikai lāgā nenožēloja savu rīcību, bet, iespējams, pat cerēja sapelnīt papildu popularitātes punktus, taču realitātē tomēr sanāca citādi. Pret viņu ierosināja krimināllietu saistībā ar liela apjoma krāpšanu, par ko tiesa viņu vēlāk atzina par vainīgu, tāpēc “smukajai cietējai” nācās pārcelties uz citiem apartamentiem.
Lai gan daļēji Belles cerības pat aizvien nepārejošo popularitāti varbūt arī ir zināmā mērā piepildījušās. Tikai mazliet citā mērcē. Jau tagad par viņas dzīvi un gaitām uzņemtas vairākas dokumentālās filmas, veidotas neskaitāmas tālrādes programmas, un, kā vēstīts avotos, viņa arī maksimāli izdevīgi pārdevusi sava dzīvesstāsta aktierkino ekranizācijas varianta tiesības.
Tālbraucēja meita Ņujorkas salonu elitē
Līdzīgā veidā daudzi pasaules plašsaziņas līdzekļi nesen vēstīja par to, ka kāda odioza krievu-vācu izcelsmes afēriste vārdā Anna Sorokina, kura vairāk pazīstama kā Anna Devi, uzstāšoties amerikāņu domāšanai un dzīves stilam raksturīgajā tālrādes šovā “Dejo ar zvaigznēm”. It kā nekas neparasts, jo tādos gadījumos daudziem sabiedrībā rodas loģisks jautājums: ja jau šī ir tā dēvētā “zvaigzne”, tad ar ko gan tā tik spoži spīdējusi, ja lielākā daļa par to būtni neko nezina? Taču šajā gadījumā zīmīgs bija fakts, ka Anna šovā uzstāsies ar ļoti savdabīgu “rotājumu” – ar elektronisko sprādzi uz kājas, t.i., ļoti stingrā policijas uzraudzībā…
Anna piedzima Maskavas rajonā Šeremetjevā un kopā ar vecākiem pagājušā gadsimta 90.gados emigrēja uz Vāciju. Viņai izdevās paveikt to, kas daudziem vēl joprojām šķiet pilnībā neiespējams: viņa pamanījās pārliecināt Ņujorkas tā dēvēto augstāko sabiedrību par to, ka viņa ir gigantiski liela dzimtas kapitāla mantiniece, lai gan patiesībā viņai un tuviniekiem nebija absolūti nekā. Un par ko tas izvērtās?
Viņa guva iespēju pilnībā bez maksas lidot privātajās lidmašīnās, apmesties visgreznākajās Manhetenas viesnīcās, pusdienot tur visdārgākajos restorānos un valkāt pasaulē visaktuālāko modes piegriezēju apģērbu, par visu to nesamaksājot ne centa pati no sava maciņa. Pat vēl vairāk – apsviedīgajai būtnei nezin kādā veidā izdevās pārliecināt amerikāņu bankas piešķirt viņai lielus kredītus, piemēram, lai it kā izveidotu savā vārdā nodēvētu mākslas centru. Un tamlīdzīgi.
Bet 2019.gadā ASV tiesa šo krāpnieci notiesāja ar 12 gadu ieslodzījuma cietumā, no kuriem viņai pilnībā bez jebkādam apelācijas iespējām bija jānosēž vismaz četri gadi. Tomēr arī šajā gadījumā viņa sasniedza to, kas varētu izdoties tikai burtiski nedaudziem: ieslodzījumā viņa kopumā sabija nepilnus divus gadus. Tiesa, jau faktiski tūlīt pēc atbrīvošanas viņu aizturēja vēl uz 18 mēnešiem, tikai šoreiz jau par citu nodarījumu – par vīzu režīma pārkāpšanu…
Zināms, ka patlaban veiklā krievu-vācu izcelsmes krāpniece atrodas mājas arestā, tāpēc iepriekš pieminētajā tālrādes šovā saistībā ar dejošanu ar tām zvaigznēm piedalīsies ar zināmo “aproci” uz kājas, lai likumsargi pilnā mērā justos droši un zinātu pilnībā visu par viņas pārvietošanos. Tiesa, visu to laiku, kopš viņai jānēsā šī savdabīgā “broša”, viņa gan nav sēdējusi tikai mājās, bet gan regulāri apmeklējusi joprojām tās pašas salonu ballītes, kā arī pat piedalījusies kādā efektīgā modes skatē. Savukārt citas jomas veiklie ļaudis jau pamanījušies par Annu uzņemt tālrādes seriālu “Izgudrojot Annu”, kur galvenajā lomā filmējusies Džūlija Gārdnere.
Citu starpā var arī piebilst, ka Anna sava stāsta ekranizācijas tiesības pārdevusi par 320 tūkstošiem ASV dolāru, taču viņai nav izdevies šo naudu iegūt savā rīcībā, jo mazliet savdabīgā izpausmes veidā amerikāņu likumdošana nedod tiesības noziedzniekiem iedzīvoties saistībā ar savu popularitāti. Rezultātā visi šie līdzekļi aizceļojuši pie tiem cilvēkiem, kurus Anna savulaik piekrāpusi.
Par miljardieri, pārdodot gaisu
Vēl burtiski pirms dažiem gadiem Elizabeti Holmsu mēdza dēvēt par “Stīvenu Džobsu brunčos”: viņa uz visiem noraudzījās no pasaules populārāko glancēto žurnālu vākiem, ieskaitot arī tādus izdevumus kā Fortune un Forbes, un viņa bija pasludināta par pasaulē visjaunāko miljardieti sievieti, kura kapitālu nopelnījusi pati saviem spēkiem. Kādā brīdī viņas uzņēmums Theranos bija novērtēts ar deviņiem miljardiem ASV dolāru…
Bet vispār Elizabete cēlusies no pietiekami turīgas, faktiski bagātas ģimenes, iestājusies amerikāņu sabiedrībā par īpaši prestižu uzskatītajā Stenforda Universitātē, kur studējusi ķīmiju, tomēr pēc divu gadu cīnīšanās mācības pametusi, pamatojot to tā, ka vienkārši vēloties jau tagad īstenot savas dzīves viskvēlāko sapni, pēc kā tobrīd vēl tikai 19 gadus vecā būtne dibināja jau pieminēto uzņēmumu Theranos.
Arī šī afēriste spēja faktiski acumirklī pārliecināt investorus viņas uzņēmumā ieguldīt miljardiem dolāru, pretim saņemot kvēlu solījumu veikt visīstāko revolūciju asins analīžu jomā. Elizabete apgalvoja, ka esot izgudrojusi tādu veidu, ar kuru tagad asins analīzei būs nepieciešama vārda vistiešākajā nozīmē tikai viena nieka pilīte no pacienta pirksta paņemtu asiņu. Tādējādi, kā solīja Elizabete, viņas “izgudrotais” aparāts spēs veikt vismaz 200 tāda veida testu minūtē, un bija paredzēts, ka to varēs masveidā pirkt, piemēram, pat lielveikalos. Aizbildinoties ar bēdīgi slaveno iemeslu par tā dēvēto komercnoslēpumu, Elizabete atklāti meloja investoriem par to, ka viņas “izgudrojums” jau darbojas, tostarp prasmīgi izvairoties iegrimt pārlieku sīkās detaļās, un visi viņai ticēja. Taču patiesībā Theranos saviem investoriem pārdeva tukšu gaisu, jo daudzinātā ierīce praktiski nedarbojās, pat vēl vairāk – uzrādot pilnībā kļūdainus, faktiski aplamus rezultātus.
Jau drīz sekoja sūdzības un atmaskošana, pēc kā tiesa par krāpšanu piesprieda viņai 11 gadu ieslodzījumu, kuru viņa tieši patlaban uzcītīgi atsēž kādā no Teksasas cietumiem. Var piebilst, ka Elizabetes draugs un bijušais Theranos līdzstrādnieks Ramešs Balvani arī ir notiesāts par līdzdalību Elizabetes vērienīgajā krāpšanā un notiesāts ar 13 gadiem ieslodzījumā.
Kā kļūt par starptautiski atzītu sērijveida slepkavību ekspertu
Savukārt šī materiāla ievadā pieminētais franču izmeklētājs Stefans Burguāns, kurš 1953.gadā piedzima Parīzē, trīs reizes izslēgts no skolas, un viņam nekad nav bijis nekāda dokumenta, kas apliecinātu vispār jebkādas izglītības iegūšanu. Zināms, ka 70.gados kādu laiku Stefans piepelnījās tā dēvētajiem fanātiķu izdevumiem rakstot aprakstus par šausmu filmām, vampīriem un visiem iespējamajiem tamlīdzīgajiem neradījumiem. Bet 1974.gadā viņš izlēma pameklēt laimi otrpus Atlantijas okeānam un aizceļoja uz Ameriku, kur iekārtojās darbā par asistentu kinostudijā, kas specializējusies tā dēvēto mazbudžeta filmu ražošanā, ieskaitot arī tā dēvētās filmas pieaufušajiem jeb pornogrāfiju.
Un tas pēdējais žanrs viņam tik lielā mērā iepaticies, ka viņš esot uzrakstījis vismaz trīs scenārijus šādām filmām.
Tomēr pašā 80.gadu sākumā Stefans atgriezās dzimtajā Francijā, kur sāka strādāt par pārdevēju kādā grāmatu veikalā Parīzē. Tur atklājās, ka viņam piemīt iedzimta kaislība tieši uz kriminālromāniem, jo sevišķi tiem, kuros rakstīts par sērijveida slepkavībām. Laikabiedri vēlāk liecinājuši, ka viņš spējis ne tikai paturēt prātā neticami lielu daudzumu slepkavu un viņu neskaitāmo upuru vārdus, bet arī teju vai līdz vissmalkākajam sīkumam pārstāstīt praktiski jebkuras izlasītās grāmatas sižetu un visus tā pavērsienus.
90.gados Stefans jau sāka uzdoties par ekspertu jautājumos saistībā ar sērijveida slepkavībām. Tostarp viņam bija izdevies visiem iegalvot, ka vēl 1976.gadā, kad viņš dzīvoja Losandželosā, kādā vakarā pārnācis mājās un atradis savu sievu Eilinu izvarotu, nogalinātu un sakropļotu, un to izdarījis kāds baiss maniaks. Stefans apgalvoja, ka šī traģēdija pamudinājusi viņu ļoti nopietni ķerties pie sērijveida slepkavību izmeklēšanas, kas savukārt nodrošināja viņam piekļuvi ne tikai vairākiem desmitiem slepkavu, ar kuriem viņš ilgus gadus sarunājies, bet tostarp arī varmāku upuriem un viņu ģimenēm. Viņš arī apgalvoja, ka saticies ar “Eilinas slepkavu”, kurš arestēts Kalifornijā un saņēmis nāvessodu. Vēl bez tā visa Stefans apgalvoja, ka esot sarūpējis FIB vairākas stundas garus videomateriālus ar savām sarunām ar sērijveida slepkavām, it kā esot bijis tik ļoti jau nu pateicīgs, ka sācis regulāri izmantot viņu it kā neatkarīgo izmeklētāju.
Taču mūsu dienās, kad reālo slepkavību izmeklēšana daudziem kļuvusi par savdabīgu hobiju, īstenie “tīmekļa detektīvi” itin operatīvi atmaskoja Stefana melus, turklāt papildus vēl arī visnotaļ šokējošo saistībā ar viņa paša pagātni. Izrādījās, Stefans, kurš it kā uzrakstījis 75 grāmatas un lasījis policijas darbiniekiem lekcijas par sērijveida slepkavu psiholoģiju, nemaz nav bijis tas, par kuru tik ilgu laiku uzdevies…
2020.gada pašā sākumā visus Stefana pasniegtos stāstus sāka apstrīdēt vairākos tīmekļa vietnē YouTube izvietotajos materiālos, un tas izraisīja lavīnas efektu, jo lielā straumē sāka nākt arī citas pretenzijas un atmaskojumi. Pietiekami drīz atklājās, ka lielākā daļa šā “eksperta” stāstījumu un tostarp arī viņa paša biogrāfija vienkārši ir izdomājums. Piemēram, apšaubīja to, ka Stefans varētu būt personīgi saticies ar leģendāro amerikāņu noziedznieku Čārlzu Mensonu. Tieši tāpat viņš vienkārši piesavinājies dienvidāfrikāņu policistu Mika Pistoriusa un Derika Norsviorsija, kā arī pazīstamā FIB aģenta Džona Daglasa stāstus. Un tamlīdzīgi.
Tajā pašā 2020.gadā pēc tā, kad lielākā daļa Stefana melu jau bija atklāta, viņš atzinās, ka safabricējis arī paša bieži atkārtoto versiju par to, ka viņa sievu ASV savulaik nogalinājis sērijveida slepkava. Viņš atvainojās saviem lasītājiem par to, ka tādā veidā viņus regulāri maldinājis, jo viņa “sieva” patiesībā bijis tikai viņa fantāzijas auglis, savukārt viņas “slepkavība” patiesībā bijusi kādas citas sievietes traģēdija, proti, Stefans kā savu ilggadējo melu iedvesmas avotu izmantojis Sjūzenas Bikrestas slepkavību – viņu 1975.gadā 24 gadu vecumā nogalināja sērijveida slepkava Džeralda Stano. Tiesa, šeit vienīgi var piebilst, ka Stefans tiešām personīgi pazina Sjūzenu…
Savukārt jau 2021.gadā Stefans atzina, ka kopumā saticies tikai ar 30 (nevis 77, kā to bija apgalvojis iepriekš) sērijveida slepkavām, viņš nekad nav apmācīts FIB, un šī iestāde nekad nav izmantojusi viņa “augstvērtīgos” pakalpojumus. Lielā mērā zīmīgi šķiet arī tas, ka saistībā ar šo atmaskošanas skandālu grāmatu izdevēji un kino un tālrādes programmu producenti esot pārtraukuši sadarbību ar Stefanu un pilnībā novērsušies no viņa.
