059 – dvarfi – skandināvu un ģermāņu mitoloģijas mazie radījumi, kas dzīvo pazemē un nodarbojas ar kalnrūpniecību. Mūsu izpratnē tie ir rūķi, lai gan Rietumos eksistē arī nosaukums – gnomi.

060 – elfs – skandināvu un ziemeļvācu teiku varoņi, no kurienes cēlies nosaukums, bet ir izplatīti arī citu, lieli un mazi. Gaisa stihijai piederīgi. Varēja dzīvot pat tūkstoš gadu.

061 – lapsas gars – japāņu ķīniešu folklorā gars, kas var iemiesoties cilvēkā vai arī lapsa, kas var pārvērsties par cilvēku.

062 – goblini – cēlušies Spānijā, pāri Pirenejiem nokļuvuši Francijā un tad citur. Visai nekārtīgi un kaitīgi: uzsūta neveiksmes un murgus. Citās vietās viņus dēvē savādāk: bogarti, pedfuti.

063 – kobolds – vācu, skandināvu un somu folklorā – labais mājas gars, par ko gan jāpārliecinās, ja nu tas izrādās ļaunais gars, tad to jācenšas padzīt.

064 – piksi – Rietumanglijas un Kornvolas kaitinošā mazā tautiņa, kas arī visādi sīki cenšas bojāt cilvēkiem dzīvi.

065 – salamandras – dienvidos dzīvojoši radījumi, kas piederīgi uguns stihijai, tāpēc bīstami.

066 – troļļi – kalnu iemītnieki Skandināvijā, Ziemeļvācijā un arī citur. Parasti visai naidīgi pret cilvēkiem, uzskata mūs par neglītiem radījumiem ar sliktu smaku.

066a – mazā uldra – uldras vai huldras ir vēl viena mazā tautiņa Skandināvijā, iespējams, ka tā sauc vietējos elfus vai dvarfus, no kā uldras varētu būt cēlušās