Leģendārs ir kāda franču vīndara derības par to, ka cilvēce nekad neieraudzīs Mēness neredzamo pusi. Ja tas notikšot, viņš tam, kas to izdarīs, uzdāvinās vagonu ar šampanieti. Kad padomju ASS „Luna-3” to paveic, francūzis tiešām atsūta uz Maskavu vagonu ar šampanieti. Augstā priekšniecība esot dabūjusi pa kastei šampanieša, zemākā – pa pudelei. Ierindas darbiniekiem tika tukša pudele uz korķis. Arī ne visiem. Inženieriem tika prēmija – 20 rubļi katram.
No 1977. līdz 1990. gadam vadījis TV pārraižu ciklu "Šī fantastiskā pasaule" - televīzijas izrādes pēc slavenu fantastisku darbu sižetiem, pie viņa ciemojās slaveni tā laika rakstnieki - fantasti.
Sīkāk par raidījumu var uzzināt no Vikipēdijas (gan krievu valodā):
Sācis darboties ciklā no 2. raidījuma. Pavisam ciklā ir bijuši 16 raidījumi. Sižetos izmantoti gan pašmāju, gan ārzemju autoru sacerējumi.
Bijis galvenais konsultants Pavēla Arsenova fantastiskajai filmai "Mēļā lode" (1987), konsultējis arī Borisa Ivčenko filmai "Zem Dvīņu zvaigznāja" (1979), filmējies arī filmā "Vai mums nesūtīt... vēstnesi?" (1998) - tēlojot pats sevi.
Par viņu uzņemtas divas dokumentālas filmas.
Bijis slavens pastmarku kolekcionārs. Protams, par kosmonautikas tēmu.
Liels fantastikas mīļotājs, pat lidojumā paņēmis līdzi Strugacku "Grūti būt Dievam". Arī pats ticēja Dievam un... citplanētiešiem. Par to sīkāk stāstīts Imanta Belogrīva intervijā ar Georgiju Grečko, kurš atklāj savu ceļu pie Dieva. Grečko atceras, ka dzīvē ir slīcis kādas piecas reizes. Pēc varbūtības teorijas viņam būtu arī jānoslīkst, taču acīmredzot viņa sargeņģelis to negribēja. Viņš gandrīz vai tiek izsvītrots no kosmonautu saraksta, jo salauž kāju, lecot ar izpletni. Taču viņam palīdz kosmonauts Komarovs. Turklāt tajā laikā militārie kosmonauti skatās uz civilajiem no augšas, kā konkurentiem uz lidojuma vietu. Neticami!
Abi runā arī par fantastiku. Arī tai ir bijusi sava loma viņa profesijas izvēlē. Protams, jaunībā viņš nemaz necer, ka lidos pats. Viņš vēlas būvēt raķetes, ar kurām lidos nākamās paaudzes. Piemēram, viņa dēls, bet pats viņš sēdēs vecumdienās un skatīsies, kā dēls lido kosmosā ar viņa būvēto raķeti.
Georgijs Grečko ir precējies trīs reizes, ir trīs bērni, septiņi mazbērni. Pirmās laulības izjukšana tik tikko nepazudināja kosmonauta karjeru, jo kosmonautiem bija jābūt ideālam paraugam. Kur tad vēl - šķirtenis!
Sarakstījis grāmatas (arī kā līdzautors):
Гречко Г. М., Мелуа А. И., Пешков А. Б., Селиванов Н. П. Земля — наш дом во Вселенной. — М.: Стройиздат, 1983.
Гречко Г. М., Мелуа А. И. В кадре — планета. — М.: Советская Россия, 1984.
Гречко Г. М. Старт в неизвестность. — М.: Правда, 1989.
Гречко Г. М. Космонавт № 34. От лучины до пришельцев. — М.: ОЛМА Медиа Групп, 2013.
Kas ir pats grūtākais kosmosā? Bezsvara stāvoklis? Atrautība no Zemes, no ģimenes? Avārijas situācijas? Nē. Pats grūtākais, tieši tāpat kā uz Zemes, ir runāt patiesību! (Georgijs Grečko.)