Mans pirmais garākais sacerējums.

Bērnībā jau nu nē, bet pusaudža gadu sākumā, droši vien kā vairākums, es šad tad kaut ko sadzejoju.

Protams, es jau sapratu, ka lasītājs esmu labāks nekā rakstītājs un arī iedvesma mani apmeklēja tikai dažas reizes gadā,

bet vienreiz pat izdomāju sižetu operai. Vismaz es toreiz iedomājos, ka tā varētu būt opera. Nebiju izdomājis pat nosaukumu, tikai krietni vēlāk esmu pierakstījis, ka tā varētu būt "Mīlas uzvaru". Arī gadu neesmu pierakstījis, taču pēc netiešiem datiem tā varētu būt 1960. gadu pirmā puse. Visticamāk, 1962. vai 1963. gads. Tātad...

Mīlas uzvara. Sižets operai.

 

 

Lomās.

Vīrs (mīļākais) Jēkabs.

Sieva (mīļākā) Anna.

Sievas tēvs Alinieks.

Jānis, Brencis, Ansis - viņa kalpi.

Esipatls, labais burvis.

Ess, ļaunais burvis.

Labais pūķis.

Esipatla kalps.

Viesi.

1. cēliens.

1. aina.

Ļaunais burvis Ess grib ņemt Alinieka meitu Annu par sievu, bet viņa mīl Jēkabu. Saniknotais burvis apbur Alinieku un viņš sāk ienīst Jēkabu.

2. aina.

Jēkabs un Anna atnākuši lūgt palīdzību pie Esipatla, jo tēvs negrib ne dzirdēt par Jēkaba un Annas kažām. Esipatls sola palīdzēt.

3. aina.

Esa samācīts, Alinieks grib ieslodzīt Jēkabu cietumā. Izdzirdējuši Esa un Alinieka sarunu, mīlētāji bēg kopā ar zirgu, suni un kaķi. Alinieks un viņa kalpi dzenas viņiem pakaļ.

4. aina.

Bēgļu stāvoklis ir neapskaužams. Vajātāji nāk viņie arvien tuvāk un tuvāk. Mīlētājus izglābj labais pūķis. Viņš bēgļus kopā ar dzīvniekiem aiznes uz siltajām zemēm.

2. cēliens.

Esipatls ielavījies Alinieka dārzā. Dārzā ienāk Alinieks. Esipatls nobur Alinieku tā, ka viņš atkal piekrīt Annas un Jēkaba kāzām. No mājas iznāk Ess. Uzzinājis, ka Alinieks piekrīt mīlētāju kāzām, ess pārvērš Alinieku par akmens tēlu.

3. cēliens.

1. aina.

Bija pagājis gads. Siltajās zemēs Jēkabs un Anna kalna pakājē bija uzcēluši būdiņu. Viņi kopā ar kaķi, zirgu un suni tur laimīgi dzīvoja.

2. aina.

Nakts. Pie būdiņas piezogas Ess. Viņš uzsūta zemestrīci. No kalna brāžas lavīna. Zeme sakustas. Būdiņa sabrūk. Ess smiedamies pazūd.

3. aina.

Aust rīts. No drupām iznāk pusdzīvā Anna. Viņa meklē Jēkabu, bet viņš ir pazudis. Pēkšņi uz pūķa atlido esipatls. Viņš mierina izmisušo Annu. Tad esipatls ārstē ievainotos dzīvniekus.

4. aina.

Esipatls un Anna, jāšus uz zirga dodas meklēt Jēkabu.

5. aina.

Meklētāji nonāk pie lielas aizas. Aizas dibenā viņi ierauga Jēkabu. Esipatls pasauc pūķi. Tas izceļ no aizas Jēkabu, bet viņš ir miris. Tad esipatls pasauc savu kalpu, lai tas atnes dzīvības ūdeni. Jēkabs ir glābts. Meklētāji ar izglābto dodas mājās.

4. cēliens.

1. aina.

Meklētāji atjāj pie sagrautās būdiņas. Esipatls pastāsta, kas noticis ar Alinieku. Jēkabs grib doties cīņā ar Esu. esipatls iedod Jēkabam zobenu. Jēkabs kopā ar esipatla kalpu aizjāj, bet esipatls kopā ar Annu sāk atjaunot būdiņu.

2. aina.

savā pilī dzīro Ess. Negaidot ierodas Jēkabs. Viņš uzsāk cīņu ar Esu. Pārbiedētie viesi aizbēg. Viņiem pakaļ aizskrien Esipatla kalps. Sūrā cīņā uzvar Jēkabs.

3. aina.

Atgriežas kalps. Viņš no viena viesa ir uzzinājis, kā atburt Alinieku. Jēkabs un Esipatla kalps dodas uz būdiņu.

4. aina.

Ar gavilēm uzvarētājus sagaida pie būdiņas. Visi uzsēžas pūķim mugurā un lido uz mājām pie Alinieka. Arī dzīvniekus un būdiņu viņi aizved līdzi.

5. cēliens.

1. aina.

Pūķis nolaižas pie Alinieka dārza. Ceļotāji atvadās no esipatla un viņš kopā ar savu kalpu un pūķi aizlaižas. Ceļotāji ieiet dārzā un Jēkabs ar burvju zālēm atdzīvina Alinieku.

2. aina.

Kopā ar saviem kalpiem Jāni, Brenci un Ansi Alinieks svin savas atbrīvošanas svētkus. Tajos piedalās arī Jēkabs un Anna. Alinieks pasaka, ka viņš piekrīt viņu kāzām.

3. aina.

Jēkaba un Annas kāzas. Visi dejo, dzied, priecājas. Beidzot abu mīlētāju sapnis ir piepildījies. Viņi kļuvuši vīrs un sieva.

[Pēc tik daudziem gadiem atkal izlasīju un pārsmējos! - ila piezīme]