Visai neparasti, bet uz Venēru lidoja padomju-amerikāņu ekspedīcija, arī robota konstruktors Alans Kerns un viņa robots, ko iedzīvināja sporta meistars B. Prudovskis.Tieši robots bija tas, kas mani visvairāk savaldzināja un es pat biju plastilīnā izveidojos tā figūru gandrīz 20 cm augstumā, ar karkasu, kas deva iespēju kustināt tā rokas un kājas. Tomēr, padomju plastilīns nebija tik kvalitatīvs un sadrupa. Filmā robots gan glābj, gan gandrīz pats iedzen postā kosmonautus, beigās izkūstot Venēras lavā. Filma bija pagrieziena punkts padomju kino fantastikā, ar to laiku novatorismu, tiesības to rādīt iegādājās 28 valstis. Amerikāņi pat īpaši necenšoties ievērot autortiesības pārveidoja filmu, papildinot to ar papildus ainām, izlaida to uz ekrāniem ar jaunu nosaukumu „Ceļojums uz aizvēsturisko planētu” (Voyage to the Prehistoric Planet, 1965) titros pat nepieminot, ka filma veidota PSRS. Vēl vairāk, 1968. gadā parādās vēl viens samontēts variants, ar nosaukumu „Ceļojums uz Aizvēsturisko sieviešu planētu” (Voyage to the Planet of Prehistoric Women). Visiem varoņiem tiek doti amerikāniski vārdi, bet kadri ar sievietēm ir tikai pielipināti klāt. Acīmredzot amerikāņus iedvesmo padomju filmas beigu aina. Mani tajos gados, bez šaubām, visvairāk iedvesmoja robots.
Pēc aculiecinieku atmiņām, kaut kur 1965-66. gados (?) TV tika radīta izzinoša piedzīvojumu teleizrāde “Operācija “Sīriuss”. Pēc sižeta no Sīriusa lidojošā šķīvītī uz Zemes ierodas divi roboti, taču nosēsties Amerikā viņiem neizdodas, vai nu viņus cenšas notriekt, vai kas. Viņi nonāk PSRS, sāk iepazīties ar Zemi, bet katra 20-30 minūšu garā sižeta beigās skatītājiem tiek uzdot kāds jautājums par Zemi. Rakstiet atbildes un labākais saņems balvu! Diemžēl, TV tolaik nesaglabāja ierakstus visiem raidījumiem, lentu atmagnetizēja, tāpēc nevar atrast foto, kur būtu redzami abi roboti (par otru robotu atmiņu ierakstots teikts, ka tas līdzinājies staigājošam skafandram vai C3PO). Stāsta, ka pēc tam tika rādīts vēl viens serials ar tiem pašiem robotiem, tikai šoreiz par ceļojumiem laikā – “Projekts “Ass-t” ("Проект "Ось-t").
Droši vien tik veikli un iespaidīgi izveidotu robotu bija grēks atstāt rūsēt noliktavā un tas pazīmējās režisora Iļjas Oļšvangera fantastiskajā komēdijā “Viņu sauca Roberts” (1967). Gan ne galvenajā lomā, jo filmā tāds bija jauna zinātnieka Sergeja Kukina radītais androīds RB-235 – sava radītāja precīza kopija, avots situāciju komēdijai, iekļūstot muļķīgās situācijās, bet rezultātā esot labāks par savu radītāju.
“Dzelzs Džons” filmā parādās episode, turklāt – ar citu galvu. Jāsaka, visai muļķīgu – taču atbilstošu komēdijai.
Vēl var piebilst, ka romāna "Vētru planēta" ilustrācijās robots izskatās pavisam savādāk.
Izmantoti interneta resursi.