Ir skaidrs, ka, laikam ejot, automatizācijas un mākslīgā intelekta attīstības dēļ no saraksta tiks izslēgtas tādas profesijas kā, piemēram, datu ievades speciālists, grāmatvedis, klientu atbalsta speciālists, finanšu analītiķis, pārdevējs, auditors un virkne citu. Roboti nozags darbu dažādu jomu speciālistiem, un šajā ziņā situācija darba ņēmējam paliks tikai skaudrāka. Te nu būs jāsāk uztraukties arī dažādiem konsultantiem, žurnālistiem, komponistiem, pat māksliniekiem un programmētājiem.
Saistībā ar to apbrīnu un vienlaikus bažas par nodarbinātību nākotnē izsaucis kāds jauns AI čatbots “ChatGPT“, ko izstrādājis jau nozarē pazīstamais uzņēmums “OpenAI”. Par šīs kompānijas darbiem esam jau rakstījuši, un to ir daudz un pārsteidzoši.
No vienkāršiem tekstiem līdz inteliģentām diskusijām
Ar AI modeļu izstrādi “OpenAI” ir jau visai ražena pieredze. Burtiski mūsu acu priekšā uzņēmums rada arvien spējīgākus mākslīgā intelekta risinājumus, kas transformēs darba pienākumus un nodarbinātību jau pavisam drīzā nākotnē.
2018. gadā “OpenAI” pētnieks Aleks Redfords (Alec Radford) radīja “speciālo iepriekš apmācīto ģeneratīvās gramatikas pārveidotāju” (angliski Generative Pre-training Transformer – GPT). Šis rīks uz dažādu tekstu analīzes pamata veido šķietami loģiskus tekstu turpinājumus. Gadu vēlāk, 2019. gadā, uzņēmums nāca klajā ar GPT otro paaudzi jeb GPT-2, kas bija jau inteliģentāks un sastāvēja no 8 miljoniem dokumentu. 2020. gada maijā “OpenAI” prezentēja GPT-3, kas veidoja garus un sakarīgus tekstus. Mazliet vēlāk uzņēmums arī nācis klajā ar “InstructGPT”, kas spēj līdz pēdējam sīkumam sekot līdzi lietotāja norādījumiem, un GPT-3.5, kas paredz, kādi vārdi sekos konkrētā teksta daļā.
Savukārt novembra sākumā “OpenAI” prezentēja jaunāko no saviem GPT modeļiem – mākslīgā intelekta tērzēšanas botu jeb čatbotu “ChatGPT”. Uzņēmums uzsācis tā agrīnu demonstrāciju un pašreiz to piedāvā beta versijā. Interese par šo botu šobrīd ir milzīga – pirmo piecu dienu laikā to izmēģinājuši vairāk nekā miljons lietotāju.
Programmētāju bieds un jaunā mūzikas zvaigzne?
“ChatGPT” ir vienkārši lietojams bezmaksas AI rīks, ar ko var veidot un uzturēt sarunu. Taču atšķirībā no citiem līdziniekiem, kuri vairāk darbojas kā virtuālie asistenti uzņēmumu mājaslapās un konsultē pircējus, “OpenAI” čatbots ir universiāls visās nozīmēs. Tas spēj komunicēt dažādās valodās par plašu tēmu klāstu. Piemēram, ekonomika, ceļošana, ieteikt ēdienu receptes, apskates vērtus tūrisma objektus utt. Čatbots spēj arī atbildēt uz papildus, precizējošiem jautājumiem, atzīt savas kļūdas, piedalīties diskusijās, apstrīdēt lietotāja viedokli un visādi citādi parādīt sevi kā lielisku sarunu biedru.
Vienlaikus ar šīm prasmēm “ChatGPT” neaprobežojas. Tas vienlīdz labi spēj gan dot padomus, gan rakstīt profesionālus tekstus. Un te jau mati jāplēš visiem tiem, kuri ikdienā nodarbojas ar klaviatūras strinkšķināšanu – raksta dažādus mārketinga un ne-mārketinga tekstus, veido saturu sociālajos tīklos, komponē dziesmas un pat programmē. Jā, šo visu prot arī “ChatGPT” čatbots. Ja jautāsi, kā, atbilde ir vienkārša – to apmācījuši paši cilvēki – AI treneri, kuri novērtē “ChatGPT” atbildes un norāda uz kļūdām. Savukārt turpmākās lietotāju atsauksmes palīdzēs uzlabot šo tehnoloģiju.
Vairāk nekā miljons lietotāju
Līdz šim vairāk nekā miljons lietotāju jau izmēģinājuši “ChatGPT”. Piemēram, kāds programmētājs nav slēpis apbrīnu, ka čatbots ne tikai izskaidro kļūdaino vietu kodā, bet arī pats to izlabo un paskaidro, kāpēc un kā to darīja.
Ja šo risinājumu kaut kādā mērā neierobežos, tad skolēniem un studentiem sāksies prieka dienas. Čatbots bez piepūles izpildīs mājasdarbus, atrisinās matemātikas uzdevumus un uzrakstīs esejas. Šeit gan jāsaka, ka, piemēram, gada skaitļus vajadzētu arī pašiem pārbaudīt, jo bots mēdz sagrozīt faktus.
Man personīgi interesanti šķiet tas, ka čatbots spēj sakomponēt mūziku, kas pats par sevi ir ļoti radošs darbs. Tiesa, pagaidām tas tiek darīts, balstoties uz citu komponistu veikumu. Kāds cits lietotājs dalījies ar “ChatGPT” sakomponētu melodiju, kas radīta, par piemēru ņemot Mocarta skaņdarbus.
Ko man labu pastāstīja “ChatGPT”?
Kā jau teicu “ChatGPT” ir izmantojams bezmaksas. Tā kā pašai ir liela interese, nolēmu to izmēģināt un izveidot kādu saturīgu sarunu ar šo virtuālo gudrinieku. Lai sāktu to izmantot, lietotājam vispirms nepieciešams izveidot savu “OpenAI” kontu.
Ar čatbotu var sarunāties vairākās valodās, tajā skaitā latviešu. Viņš pats to man apliecināja. Uzdevu vairākus vienkāršus jautājumus latviski un kopumā var nojaust, ka bots vēl cīnās ar latviešu valodas īpatnībām. Tomēr tā kā šī ir “ChatGPT” beta versija, piedosim.
Vairāk parunājoties ar botu, sapratu, ka viņam jāuzdod diezgan precīzi, nepārprotami jautājumi. Pretējā gadījumā viņš var atbildēt, ka nav informācijas par konkrēto tēmu. Šajā gadījumā jau domāju, ka gardākā cepeša recepte būs vien jāmeklē interneta plašumos.
Taču, uzdodot mazliet konkrētāku jautājumu, “ChatGPT” man iedeva klasisku recepti, kā pagatavot veselu vistu. Tādā ziņā ērti, ka šādas lietas nav jāmeklē internetā.
Būtiski, ka “ChatGPT” var ne tikai uzdot jautājumus, bet, kā jau minēju, arī diskutēt. Vēlējos noskaidrot, ko vērts apskatīt tādā man tuvā vietā kā Inčukalns. Acīmredzot bots to sajauca ar kādu Latvijas pilsētu un ar pilnīgu pārliecību mēģināja ieskaidrot, ka tur apskatāmas vietas, kas reāli Inčukalnā neeksistē.
Uzdodot daudzos jautājumus un mēģinot izveidot kādu sakarīgu diskusiju, secināju, ka sarunāties ar mākslīgo intelektu var pat ļoti labā līmenī, ja zini, ko prasīt. Ja vēlies veidot garāku diskusiju vai uzzināt ko padziļinātāk, čatbots spēs atbildēt arī uz papildjautājumiem un komentāriem. Ja atbilde īsti neapmierina, tad ir iespēja uzdot botam to pašu vai nedaudz pārfrāzētu jautājumu. Savukārt ar īkšķīti var novērtēt sniegtās atbildes.
Vienlaikus “ChatGPT” liek saprast, ka personīgā viedokļa tam nav un to nav jēgas prasīt. Taču katrā ziņā, komunicējot ar viņu, var mēģināt uzzināt dažādas interesējošas un aktuālas lietas.
Pilnīgi perfekts šobrīd vēl nav
Lai arī “OpenAI” čatbots “ChatGPT” spēj paveikt daudz un pārsteidzošu lietu, tas vēl atrodas izstrādes stadijā un jārēķinās, ka ir vēl vieta uzlabojumiem, ko arī pati piefiksēju. Piemēram:
- Bots pagaidām diezgan bieži sniedz ticamas, bet nepareizas vai muļķīgas atbildes. Piemēram, vietne “Stack Overflow”, kur programmētāji var meklēt atbildes uz jautājumiem par kodu, pat īslaicīgi aizliegusi šo čatbotu, jo tas pārāk bieži sniedz nepatiesas atbildes.
- Ne līdz galam skaidri formulēts jautājums var botu samulsināt un tas nespēs sniegt atbildi. Atsevišķos gadījumos tas var mēģināt arī uzminēt atbildi, neuzdodot precizējošus jautājumus. Taču, mazliet pārfrāzējot jautājumu, var atbildēt pareizi.
- “ChatGPT” bieži vien ieslīgst pārmērīgās detaļās, izmanto noteiktas frāzes un atbild pārāk formāli un “pareizi”. Piemēram, mēdz atkal un atkal apgalvot, ka ir “OpenAI” apmācīts valodas modelis.
- Lai arī izstrādāts tā, lai nesniegtu atbildes uz neatbilstošiem pieprasījumiem, čatbots nereti tomēr uz tādiem reaģē.
- Botam ir ierobežotas zināšanas par notikumiem pēc 2021. gada.
Par šo jau arī brīdinājuši paši izstrādātāji. Tāpēc pārāk neļaunosimies uz botu, ja tas nesniedz tādu atbildi, kādu sagaidām vai arī ir kaut ko sajaucis. Tāpat “OpenAI” augstu novērtē lietotāju sniegtās atsauksmes un ieteikumus, kā “ChatGPT” uzlabot un padarīt vēl prasmīgāku.
Kāds ir Tavs viedoklis par šāda veida risinājumiem? Vai esi jau izmēģinājis “ChatGPT”? Ja jā, kādus jautājumus uzdevi?