Mākslas filma kosmosā?

Ideja uzņemt pirmo mākslas filmu kosmosā, orbitālajā stacijā "Mir", radās režisoram Jurijam Karam 1997. gadā. Filmas (darba nosaukumi: "Pēdējais lidojums", "Balva - lidojums kosmosā") scenārija pamatā būtu kirgīzu rakstnieka Čingiza Aitmatova romāns "Kasandras zīmols" (1996): pēc sižeta filmas varonis, kosmonauts Andrejs Kriļcovs, protestējot pret stacijas slēgšanu, atsakās atgriezties uz Zemi, paliekot orbītā kā kosmiskais mūks, pieņemot vārdu Filofejs.

Tika plānots, ka ka filmēšana kosmosā aizņems piekto (pēc citiem datiem - trešo) daļu no filmas. Jurijs Kara ieguva KF Kinematogrāfijas Valsts komitejas atbalstu un 1997. gada vasarā sākās pretendentu medicīniskā atlase uz "kosmisko" aktieru lomu. Sākumā vēlēšanos piedalīties šajā neparastajā projektā izteica apmēram 30 teātra un kino aktieru, tajā skaitā arī ārzemju aktieri, piemēram, Emma Tompsone. Taču reāli uz medicīniskajām pārbaudēm 1997. gada jūnijā uzdrīkstējās ierasties tikai 13 Krievijas aktieri:

 

 

Jurijs Vasiļjevs, Vera Glagoļeva, Natālija Gromuškina, Nikolajs Denisovs, Olga Kabo, Jeļena Koteļņikova, Amālija Mordvinova, Dmitrijs Pevcovs, Viktors Rakovs, Jekaterina Redņikova, Vladimirs Sažins, Andrejs Sokolovs un Vladimirs Steklovs.

Bez viņiem programmas atlasē piedalījās vēl divi cilvēki: ārsts-psihoterapeits Anatolijs Kašpirovskis un dziedātājs Valerijs Ļeontjevs.

Kašpirovskis plānoja no kosmosa vadīt grandiozu terapijas seansu, bet Ļeontjevs vēlējās orbītā nodziedāt savas dziesmas no jaunā albūma "Pa ceļu uz zvaigznēm".

Tomēr daudzi atlases dalībnieki tika atsijāti jau medicīnisko pētījumu sākuma etapā. Neskatoties uz to, ka sākumā bija plānots izvēlēties četrus kandidātus: divus pamata lidojumam un divus dublierus, 1997. gada decembrī medicīnas komisiju sekmīgi spēja iziet tikai trīs: Natālija Gromuškina, Olga Kabo un Vladimirs Steklovs. Drīz pēc tam Olga atteicās no piedalīšanās filmā ģimenes apstākļu dēļ (viņa apprecējās un gatavojās dzemdēt bērnu).

Tajā pašā decembrī viesnīcā "Redisson-Slavjanskaja" notika preses konference, kur pirmo reizi oficiāli tika prezentēts minētais mākslas filmas projekts un abi finālisti.

1998. gada un 1999. gada pirmās puses laikā Jurijs Kara un producents Aleksandrs Sorokins risināja daudzos organizatoriskos un finanšu jautājumus, kas bija saistīti ar dotā komerciālā projekta realizāciju. Tika radīts konsorcijs, kur ietilpa apvienība "Fiļm-TV", privātas kompānijas un saviedriskas organizācijas. Ilgo meklējumu rezultātā tika atrasti arī ārzemju investori (kinoproducents no Lielbritānijas Džons Deilijs un amerikāņu kompānija "Videfco"), kas uzņēmās filmas finansēšanu. Tomēr iespēju ierobežošana spieda pieņemt lēmumu, ka lidojumam gatavosies tikai Vladimirs Steklovs viens pats.

No 1999. gada 7. jūnija līdz 29. oktobrim viņš izgāja kopējo gatavošanās kursu Krievijas valsts zinātniski-pētnieciskajā izmēģinājumu kosmonautu sagatavošanas centrā ( РГНИИ ЦПК) pēc individuālas programmas kā kosmiskā lidojuma dalībnieks. No 2000. gada 24. janvāra līdz 15. martam Vladimirs Steklovs jau gatavojās kā 28. apkalpes loceklis lidojuma uz orbitālo staciju "Mir" kopā ar Sergeju Zaļotinu un Aleksandru Kaleri. 14. un 15. martā pamatapkalpe EO-28 sekmīgi veica kompleksos eksaminācijas treniņus.

Sagatavošanās pilnībā bija pabeigta, taču Vladimira Steklova kosmiskais lidojums nenotika. 2000. gada 16. martā (19 dienas pirms starta, kas bija paredzēts 4. aprīlī) viņu atskaitīja no apkalpes, jo kinoprojekta organizatori bija pārkāpuši līguma finansiālos noteikumus.

Tā tas arī beidzās. Jurija Karas plānam par stacijas "Mir" glābšanu nebija lemts piepildīties. Viņš bija iecerējis, pārvērst to par kinouzņemšanas laukumu un piedāvāt to arī Holivudai.

http://www.astronaut.ru/as_rusia/kino/kino.htm