1990. gadā Maikls Māršals Smits debitē literatūrā ar stāstu «The Man Who Drew Cats» («Cilvēks, kas zīmēja kaķus»), kas nākošajā gadā saņem Britu fantāzijas prēmiju. Viņa pirmais romāns «Only Forward» («Tikai uz priekšu») 1995. gadā saņem Augusta Derleta prēmiju, bet 2001. gadā - Filipa K. Dika prēmiju. Darbība norisinās kādā baismīgā nākotnes Pilsētā, kas izpletusies veselas valsts lielumā, kas sadalīta zonās, katra no tām nav līdzīga citām. Šajā sakārtotajā haosā galvenais varonis meklē pazudušu cilvēku, izrādās - pats sevi... Tagad grāmatu uzskata par mūsdienu ZF klasiku - tās cienītāju vidū ir tādi rakstnieki kā Kristofers Faulers, Klaivs Bārkers un M. Džons Harisons. Pēdējam «Tikai uz priekšu» pat ietilpst personīgajā top 10.
1996. gadā iznā rakstnieka otrais romāns «Spares» («Rezerves daļas»), Stīvena Spīlberga studija «Dreamworks» tūlīt pat nopērk ekranizācijas tiesības, taču filma tā arī netiek uzņemta. Pēc sižeta bijušais karavīrs Džeks Rendels iestājas darbā fermā, kur audzē cilvēku klonus - orgāniem vai "rezerves daļām" bagātniekiem un slavenībām. Pamazām Džeks atskārst, ka viņa aizbilstamie arī ir cilvēki ar jūtām, nevis mēmi lopi un viņš ir gatavs uz izmisīgu soli...
2001. gadā Maiklam Māršalam Smitam parādās alter ego: romāns «Salmu ļaudis», kas atklāj tāda paša nosaukumu ciklu, iznāk ar pseidonīmu "Maikls Māršals". Tagad, līdzīgi Ienam (M.) Benksam, Smits ar savu pilno vārdu raksta fantastiku (šausmas, ZF), bet ar saīsināto raksta asa sižeta trillerus. Kaut gan Māršala romānā «Tie, kas atnāk no tumsas», kas izdots 2007. gadā, jau var atrast fantastikas elementus.
Smita stāsti, kurus viņš turpina rakstīt līdz šai pašai dienai, daudzas reizes ir ievietoti prestižās antoloģijās — «Labākās jaunās šausmas» (sastādītājs Stīvens Džonss), «Gada labākais» (sastādītāji Elēna Datlova un Terijs Vindlings) uc. Regulāri tiek izdoti arī autora krājumi — «What You Make It» (1999.) un pilnīgāks «More Tomorrow & Other Stories» (2003.).
Uz jautājumu: "Kas piesaista viņu kā rakstnieku šausmu un trilleru žanram?" Maikls Māršals Smits atbild tā: "ja godīgi, tad es nesaprotu, kāpēc cilvēki raksta vēl kaut ko. Šajos žanros var radīt spriedzi, aizraujošus darbus, kas balansē uz smalkās robežas starp reālitāti un viņpasauli, var līdz bezgalībai pētīt cilvēka dvēseles pašus tumšākos (un pašus svarīgākos) stūrīšus - turklāt, ikdienas dzīvi var aprakstīt tikpat pilnīgi un dziļi kā jebkurā citā žanrā. Kāpēc tad lai es to nedarītu? Es pamēģināju sevi citos žanros, taču katru reizi mani pirksti novirzījās uz "tumšo kursu" jau pēc pāris lapaspusēm. Un, patiesību sakot, es tādām lietām jau sen vairs nepretojos". Tajā pašā laikā Smits uzsver: "Nekad neesmu uzskatījis, ka stingri jāturas kāda žanra noteiktās robežās".
Maikls Māršals ne reizi vien ir kļuvis par dažādu prēmiju nominantu un laureātu - neskaitot minētās, tās ir Vispasaules fantāzijas prēmija, Starptautiskās šausmu ģildes prēmija un citas.
Pēc «Neaicināto ciemiņu» motīviem BBC uzņem teleseriālu. Smits arī pats aktīvi strādā kā scenārists, adaptējot kino citu autoru darbus (piemēram Stīvena Kinga stāstu "Toda kundzes īsais celiņš"), kā arī pats savus. [Kritiķi atzīmē, ka viņa darbi akumulē, gan Kinga, gan Kunca stilu un viņš ne par matu neesot sliktāks par šiem metriem - t.p.]
Rakstnieks dzīvo Londonā kopā ar sievu un diviem kaķiem (mīlestība uz kaķiem Smitam izpaužas arī tā, ka 20012. gadā viņam iznāk neliels stāstu krājums «Cat Stories»).
Krievu valodā visā pilnībā ir izdots cikls «Salmu ļaudis», kas satāv no trīs romāniem. Atsevišķi Maikla Māršala Smita stāsti ir izdoti tulkotās antoloģijās — «Triks ar asti», «999», «Labākais 2005», «Vampīri», «Vilkači», «Monstri», «Zombiji». Pirms izdevniecības «Arabesk» krīzes, kas ietilpa izdevniecību grupā АСТ, tika gatavots rakstnieka debijas romāns — «Tikai uz priekšu», taču tagad tā liktenis nav zināms. [Latviešu valodā autora romāni, liekas, nav iznākuši- - t.p.]
Vikipēdija.
http://en.wikipedia.org/wiki/Michael_Marshall_Smith
Mājas lapa.